Ciemos pie Vidrižu kalēja, kurš darina supergrilus un smalkus rotājumus

Kaspars Auza, Latvijas Amatniecības kameras kalējmeistars, Tautas daiļamata meistars, strādā galvenokārt ar melno metālu un ir arī varkalis, kas darbojas ar krāsaino metālu. Viņš veidojis metālkalumus daudziem populāriem objektiem Latvijā ("Lido" Krasta ielā, "Vērmanītim", "Rozengrālam", "Black Balsam" un citiem), piedalījies izstādēs pašu mājās un ārzemēs.

Taču ikdienā viņš darina arī gluži vienkāršas un praktiskas lietas, kas noder katrā kārtīgā saimnieka sētā, – karoga kātu turētājus, slēdzenes, eņģes, rokturus, durvju klauvēkļus, svečturus, gaismekļus, vējrādītājus, dārza grilus, kamīnlietas.

Šos darbus ikviens var apskatīt, aptaustīt un savā īpašumā iegūt Brīvdabas muzeja gadatirgos, kā arī Kaspara meistardarbnīcā “Kalna Kalēji” Vidrižos. Tur viņam ir sava smēde, tur viņš strādā un veido senlaicīgo kalumu muzeju. Visus, kam interesē kalēja arods un tā noslēpumi, Kaspars aicina ciemos. Iepriekš gan vajadzētu pieteikties, jo meistars tagad vairāk pa Rīgu – top atkal jauna darbu izstāde, ko jūlija pirmajā pusē atklās Mencendorfa namā.

Tikšanās reizē Kaspars rāda glīti ierāmētu vēsturisku fotogrāfiju. "Tās centrā ir mans vecvectēvs Miķelis Tauriņš, dzimis 1869. gadā. Viņš bija kalējs, savulaik Valmierā nopirka zemi, atvēra lauksaimniecības mašīnu būves un labošanas darbnīcu ar čuguna lietuvi, kas nodarbināja vismaz 15 strādnieku. Viņi ražoja zemniekiem noderīgas lietas, tostarp dažādus dampjus un pat traktorus, arī kūdras griežamās mašīnas. Tiem laikiem tā patiesībā bija kārtīga ražotne, kur darinātās mašīnas eksportēja arī uz ārzemēm," stāsta kalējs.

Žēl, ka kalēja arodu tagad nevienā skolā vairs nemāca, taču tie, kam ir vēlme, to pie meistariem apgūst paši. Kalējs sāk mācīties savu arodu kā māceklis, pēc tam nokārto eksāmenu, ir zeļļa statusā un tikai pēc tam var kļūt par meistaru.

Savulaik studijā darinātās lietas vēl saglabājušās Kaspara darbu kolekcijā, jo strādāt ar kaparu esot ellīgi smags darbs. Lai no taisnas, milimetru biezas kapara loksnes dabūtu gatavu, piemēram, kādu trauku ar vāku un cizelējuma rakstiem, vajadzīga milzīga pacietība. Taču viņu šis darbs paņēmis. Uz visu mūžu.

Nu jau 25 gadus Kaspars piedalās Brīvdabas muzeja gadatirgos. Šogad, Zirga gadā, pieprasīti varētu būt durvju klauvēkļi pakava formā, meistars prognozē, bet katrai lietai jau tik un tā agri vai vēlu atrodas savs pircējs, ja ne Latvijā, tad ārpus tās. Viņš nodarbojas arī ar dažādu priekšmetu restaurāciju – jauki, ja savu laiku nokalpojušām lietām var iedot otro elpu.

"Lielākoties strādāju ar melno metālu, bet manos darbos bieži vien ir vairāki materiāli – metāls kopā ar akmeni, keramiku, stiklu, koku... Pat ar Svarovska kristāliem. Uz apaļām jubilejām klientiem, piemēram, piedāvāju uzdāvināt spieķi, kurā iestiprināta melnā balzama pudelīte. Šis kalums saucas "Ar dziesmu pa dzīvi". Bez dziesmas, optimisma un labas veselības dzīvē uz priekšu grūti tikt! Starp citu, arī melno balzamu izgudrojis kalējs. Kādreiz savam draugam 40 gadu dzimšanas dienā uzdāvināju spieķi, kam apakšā ir ritentiņš. It kā šajā vecumā cilvēks par spieķi vēl nedomā, taču ritentiņš noder – palīdz panākt laiku, kas, kā zināms, steidzas arvien ātrāk," mākslinieks stāsta par saviem darbiem.

Kasparam tīk pasūtījuma darbi, kad cilvēks izstāsta, ko vēlas, piemēram, kāpņu margas savai mājai, un viņam tad atliek vien ļaut vaļu fantāzijai. Žēl, ka tādi pamatīgi, speciāli veidoti kalēja darbi Latvijā vairs nav tik lielā cieņā kā agrāk. Vai esat pamanījuši, kādi tagad ir karoga turētāji? Kad tādā mazā štruntiņā ieliek divmetrīga karoga kātu, nav brīnums, ka nekas iekšā neturas! Citviet pasaulē gan kalēja darbu novērtē, meistars secina. Jā, nāk atkal jaunas un jaunas tehnoloģijas, taču īstām, stiprām, noturīgām un vēsturiskām lietām vienmēr ir sava vērtība.