Kā jau daudzām padomju laikos būvētām ēkām, arī daudzdzīvokļu mājai Pastendē iepriekš bija azbesta šīfera jumts. Tas bija likts pirms aptuveni 35 gadiem, savu mūžu nokalpojis, atslāņojies, vietās, kur bija naglas, izveidojušies caurumi. Tādēļ bija nepieciešama jauns jumts. Tika apsvērti trīs iespējamie varianti – likt bezazbesta šīfera, metāla vai betona dakstiņu jumtu. Aprēķinot, cik izmaksās materiāli katram no šiem segumiem, secinājums bija, ka, izvēloties kvalitatīvu metāla vai bezazbesta šīfera jumtu, tas izmaksās gandrīz tikpat, cik betona dakstiņu jumts. Kopsapulcē, dzīvokļu īpašniekiem izskaidrojot visu trīs jumta segumu izmaksas un cenu salīdzinājumu, tie gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par labu betona dakstiņu jumtam.
SIA "Talsu namsaimnieks" būvinženieris Lauris Vecbērzs skaidro, ka dzīvokļu īpašnieku izvēli noteica betona dakstiņu jumta seguma kvalitāte un ilgmūžība. Latvijā ir ēkas, kas celtas vēl pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tām ir betona dakstiņu jumts, kas joprojām teicami kalpo.
Padomju laikos būvētajai daudzdzīvokļu mājai betona dakstiņu jumtu izvēlējās arī tāpēc, ka tai ir samērā lēzens jumts, un šādai konfigurācijai dakstiņi ir visdrošākais segums, jo salīdzinot ar citiem, piemēram, metāla segumiem, ir vismazākais risks, ka zem dakstiņiem varētu iekļūt mitrums.
Lauris Vecbērzs skaidro: "No domas par metāla jumtu mēs atteicāmies, jo no pieredzes zinām, ka vasarā tas ļoti uzkarst, un karstums no tā ir arī augšējo stāvu dzīvokļos, bet lietus un krusas laikā no metāla jumta atbalsojas būkšķi. Īpaši naktīs augšējo stāvu dzīvokļu iemītniekiem tas var radīt diskomfortu. Savukārt bezazbesta šīfera jumts Latvijā vēl ir samērā jauns, tādēļ nav pārliecības, kā tas kalpos, piemēram, pēc 20 gadiem."
Daudzdzīvokļu mājas vecākais Edgars Šterns piebilst, ka betona dakstiņu jumta materiālu izmaksas nebija astronomiskas - 720m2 jumta platībai materiāli kopumā izmaksāja ap 5000 latu. "Jumta nomaiņu veica mūsu pašu jumiķi. Mēs samazinājām materiālu izmaksas, jo varējām atteikties no atsevišķiem elementiem, ko pašiem bija iespēja izgatavot, jumta barjerām, karnīzēm u.c. Savukārt, iegādājoties jumta materiālus, cenā bija iekļauta arī bezmaksas jumta nomērīšana, materiālu tāmējums - izmaksu aprēķins, kā arī vecā jumta seguma apsekošana un konsultācijas. Tā kā esošās jumta konstrukcijas bija novecojušas, uzņēmuma, no kura iegādājāmies jumta materiālus, tehniskie eksperti mums ieteica esošās ēkas konstrukcijas pastiprināt, savukārt siltumizolācija bija labi saglabājusies, to nevajadzēja mainīt," skaidro Šterns.
"Monier" tehniskais konsultants Vladislavs Gorovojs pamato, kādēļ betona dakstiņu jumts daudzdzīvokļu ēkai ir praktisks risinājums :"Betona dakstiņiem ir laba skaņas izolācija, tādēļ mājā ar šādu jumtu vētras vai sniega laikā augšējos stāvos no jumta neatbalsosies trokšņi. Turklāt betona dakstiņi saulē neuzkarst atšķirībā, piemēram, no metāla seguma, tāpēc mājā augšējo stāvu dzīvokļos nebūs nepieciešami karsts.
Dakstiņu jumts nav vienlaidus, bet sastāv no atsevišķiem elementiem, tādēļ nepieciešamības gadījumā to var vienkārši saremontēt. Nav jānoņem viss jumta segums, bet tikai bojātajās vietās jāatjauno atsevišķi dakstiņi.
Dakstiņi ir dabīgs jumta materiāls, tādēļ mitrums caur tiem no zemseguma daļas iztvaiko, novēršot iespēju, ka zem jumta seguma esošie materiāli – siltumizolācija un ēkas konstrukcijas varētu pelēt.
Dakstiņu jumts ir ļoti izturīgs, katrs dakstiņš var izturēt 200 kilogramu slodzi. Tas ir vienīgais jumta segums, pa kuru var droši staigāt, nebaidoties to sabojāt. Daudzdzīvokļu mājām, kur regulāri jāveic apsekošana un apkope, piemēram, jātīra sniegs, tas ir ļoti svarīgi.
Latvijā valda iesīkstējis mīts, ka dakstiņu jumts rada pārāk lielu slodzi ēkas konstrukcijām. Tā tas nav! Lielāko slodzi ēkas konstrukcijām rada sniegs (60%) un vējš (16%), savukārt dakstiņu jumts ēkai kopējo slodzi palielina tikai par 10%.
Betona dakstiņu jumts ir ekonomisks jo, betona dakstiņi ir salīdzinoši lētāki par keramikas dakstiņiem, maksā 4,50 - 5,00 eiro par kvadrātmetru. Tie ir arī ļoti ilgmūžīgi, tiem paredzētais kalpošanas laiks ir 100 gadi. Tam pierādījums ir ēkas, kas Latvijā būvētas pirms simts gadiem, un to jumts joprojām teicami funkcionē.