Ja augsne pietiekami apžuvusi, zālienos līdzina kurmju rakumus, labo izkritumus zelmenī, piesējot piemērotu sēklu maisījumu. Ja mauriņu pārņēmusi sūna, tam nepieciešama aerācija, pēc tam kaļķo, mēslo ar kāliju saturošiem minerālmēsliem (labāk uz mitras augsnes). Laiks izvietot dārzos putnu būrus, jo daudzi spārnotie draugi jau ir atlidojuši.
10., 11. marts: Jutīgākās ziemcietes un divgadīgās puķes, kas nav bijušas kārtīgi piesegtas, var būt cietušas vai pat nosalušas ziemas kailsalā, tādēļ, iespējams, nāksies veikt pārmaiņas puķu dobju vai pat dārza plānojumā. Agri ziedošās sīpolpuķes paspējušas izlīst no zemes. Šos augus var spēcināt, sekli iestrādājot augsnē zivju miltus. Turpina sēt vai jau piķē lauvmutītes, petūnijas, salvijas, lobēlijas, asteres un citas vasaras puķes dēstiem. Griež dzinumus ziedošo augu pavairošanai ar spraudeņiem. Pārstāda istabas puķes, no kurām var gaidīt ziedus.
12.,13. martā liek diedzēt kviešu graudus, kressalātus, redīsus, lapu sinepes, lucernu, sierāboliņu, linsēklas pavasara uztura bagātināšanai. Ja rabarberiem parādījušies sarkani lapu aizmetņi, pāri ceram uz karkasa var pārvilkt plēvi, lai ātrāk sagaidītu pirmos sulīgos lapu kātus. Līdzīgi to var darīt dobēs, kur aug lakši (saukti arī par lāču ķiplokiem). Plēves siltumnīcās (pagaidām gan vēl tādās, ko var apsildīt) sēj salātus, dilles, stāda sīpolus lociņiem. Mēslo ziemas sīpolus un maurlokus, šim nolūkam ļoti labi noder zivju milti, malkas pelni. Sēj dēstiem puravus, baziliku. Laista un pārstāda telpaugus.
14., 15. marts: Parasti martā kopj vainagus augļu kokiem. Tomēr jauniem, spēcīgi augošiem zarus labāk zāģēt vēlāk, kad tie pilnībā saplaukuši, jo agri pavasarī izzāģēto zaru vietā veidojas daudz ūdenszaru, kas atņem kokiem spēku un dārzniekiem vasarā dārgo laiku. Augļu koku un ogulāju apdobēs der iestrādāt kompostu. Pārbauda upeņu krūmus – ja tajos redz nedabiski lielus, uzbriedušus, apaļus pumpurus, pārliecinieties, vai tajos nemājo upenāju pumpurērce. Šādi zari jāizzāģē, bet stipras invāzijas gadījumā nākas iznīcināt pat visu krūmu. Sēj un pārpiķē tomātus, papriku, baklažānus, fizāļus, kā arī gurķus stādīšanai segtajās platībās. Pēdējais laiks sēt zemenes stādu audzēšanai – sēklu piedāvājums veikalos ir plašs.
16. marta priekšpusdienā var paretināt zarus krūmcidonijām. Ja savairojušies arī no sēklām izauguši augi, tie jāizrok, lai krūmcidoniju stādījums nepārvērstos biezoknī. Pēcpusdienā der pievērsties sakņaugiem. Var sēt redīsus un sīpolus, likt diedzēties kartupeļus. Lai iegūtu lielus bumbuļus, optimāls diedzēšanas ilgums ir aptuveni 50 dienu. Ja kartupeļus stāda galvenokārt turpmākai pavairošanai, pietiek tos vēsā un gaišā telpā diedzēt 30 dienu. Ja pagājušajā gadā kartupeļi bijuši mazražīgi un slimojuši, ieteicams iegādāties sertificētu stādāmo materiālu. Sēj un pārpiķē sakņu selerijas.
17. marts. Saskaņā ar tautas ticējumiem Ģertrūdes dienā – 17. martā – jāvēro laiks. Ja pūš auksti vēji, tādi gaidāmi arī turpmāk. Šajā dienā nedrīkst neko sēt vai stādīt. Sevišķa saistība ar Ģertrūdes dienu esot kāpostiem, tos nedrīkstot ēst, vēl vairāk – nav brīv pat kāpostgalviņas pārcilāt un skābēto kāpostu kublus kustināt…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
