Lai tulpes zied krāšņi! Seši selekcionāra padomi  (8)

Sīpolu uzglabāšana

Viens no vissvarīgākajiem posmiem ir tulpju sīpolu uzglabāšana. Ja ar tulpju audzēšanu (arī hiacinšu, sīpolīrisu u. c.) vēlaties nodarboties nopietni, sīpoli katru vasaru ir jāizrok. Jānomazgā ar ūdens strūklu, pēc tam, izklātiem plānā kārtā noliktavā vai kādā telpā, tiem vismaz trīs diennaktis jāļauj apžūt.

Lai pavasarī tulpes skaisti ziedētu un labi vairotos, noliktavā vai telpā, kurā sīpolus uzglabā, no 20. līdz 25. augustam temperatūrai jābūt + 25 grādiem, līdz 1. oktobrim – + 20, pēc 1. oktobra – + 18 grādiem. Turklāt telpā jābūt labai ventilācijai, tajā nedrīkst iekļūt žurkas un peles, jābūt iespējai regulēt temperatūru un mitrumu.

Puķu mīļotāji, kuri tulpes audzē nelielās platībās, to sīpolus var glabāt kartona kārbā, kurā ventilācijai sadurti caurumi. Paturiet prātā – sīpolus nedrīkst ilgi turēt atklātā saulē.

Uzglabāšanas laikā vismaz divas reizes tulpju sīpoli jāizšķiro un jāizlasa puvušie.

Augsnes sagatavošana

Augsni nevar izvēlēties, jāstāda tādā, kāda ir, bet pirms stādīšanas tajā vēlams ierakt pakaišu kūdru, kas pārkaisīta ar krītu vai dolomītmiltiem. Tas jādara ne retāk kā reizi četros gados.

Augsni var uzlabot arī ar zaļmēslojumu, piemēram, kliņģerītēm. Tās sēj jūlija sākumā pēc tulpju norakšanas, augusta beigās sasmalcina un iestrādā augsnē.

Selekcionārs Juris Egle iesaka neaizrauties ar kompleksajiem minerālmēsliem. Labāk reizi četros gados iestrādāt kālija un fosfora minerālmēslus bez mikroelementiem. Mikroelementu vietā var uzkaisīt malkas pelnus.

Nelietojiet frēzi, ja tulpes vairākus gadus audzējat vienā un tajā pašā vietā. Zemi rociet ar dārza dakšu vai lāpstu. Tā varēsiet izlīdzināt ieplakas, kurās var uzkrāties ūdens, kas veicinās sīpolu pūšanu. Pie reizes arī izlasīsiet zemē palikušos sīpolus, tajā skaitā puvušos. Frēzējot to visu izmaisītu pa dobēm. Turklāt rakšana lieliski atsver nodarbības sporta zālē.

Stādīšana

Tulpes stāda dobēs vai vagās. Audzējot dobēs, uzrakto lauku sadala sektoros, taku malu atzīmējot ar nostieptu auklu un ieminot taku. Sīpolus stāda rindiņās šķērsām dobei, rindu no rindas izvietojot 200 mm attālumā.

Stādīšanai izmanto 20 cm platu dēli. Stādītājs stāv uz dēļa un sev priekšā rok vadziņu aptuveni 10 cm dziļumā. Pēc tam dēli paceļ 20 cm atpakaļ un rok nākamo vadziņu, bet iepriekšējo piestādīto aizber. Beigās dobi nolīdzina ar grābekli.

Lielos sīpolus liek vienu aiz otra, atstājot spraugu sīpola platumā – tas ir maksimālais blīvums, lai izveidotos lieli sīpoli. Mazākos sīpolus stāda seklāk zigzaga veidā.

Vagas izdzen ar kartupeļu vagotāju. Saliek sīpolus un vagas ar grābekli aizrauš ciet. Tiesa, audzēšanas vieta tad jāmaina katru gadu.

No audzētāja viedokļa tulpju audzēšana vagās ir daudz vienkāršāka, bet tulpēm tomēr labāki augšanas apstākļi ir dobēs. Vagās augi ir pārāk saspiesti, līdz ar to grūtāk pamanīt slimos. Tos arī nav tik viegli vienmērīgi nodrošināt ar mitrumu un barības vielām.

Juris Egle tulpes parasti stāda ap 15. septembri un turpina līdz salam, tas ir, līdz decembrim. Mēness fāze stādot uz sīpolu ražu un ziediem iespaidu neatstāj.

Darbi rudenī

Agrāk selekcionārs apstādītos laukus rudenī pārklāja ar mulču, bet pēdējos desmit gadus to vairs nedara. Vienīgi kailsala laikā sīkās sīpolpuķes apsedz ar rudenī sagrābtajām lapām, kuras ņem nost jau agri pavasarī.

Pa stādījumu perimetru izliek žurku indi "Storm". Kurmjiem karu piesaka, piemēram, ar indi "Krotoboi" vai izķer.

Ja sauss laiks, reizi nedēļā tulpes kārtīgi aplaista, vislabāk ar dīķa ūdeni. Taču ar laistīšanu nedrīkst pārcensties, citādi attīstīsies puves.

Līdzko iznākuši tulpju asni, rindstarpās kaisa nitraboru vai kalcija nitrātu (20 līdz 30 g/kv. m.). Aprīlī rindas jāirdina. To dara pēc katra kārtīga lietus vai aplaistīšanas. Pie reizes izrok slimos augus.

Īsi pirms ziedēšanas rindstarpās kaisa kalcija nitrātu.

Kad tulpes zied

Līdzko sākas ziedēšana, katru rītu jāapstaigā stādījumi un jāizlasa vīrusslimie augi. Šīs slimības galvenās pazīmes ir raibi ziedi un plankumi uz lapām.

Lai slimības nepārnestu no viena auga otram, ziedus negrieziet ar nazi, bet lauziet. Lai arī citugad zieds izdotos spēcīgs, nenoplūciet vairāk par vienu lapu.

Pēc ziedēšanas

Kad tulpes noziedējušas, ziediem nolauziet "galvas", lai neveidojas pogaļas, kas tulpei atņem spēku. Stādījumus izravējiet.

Pēc lapu nodzeltēšanas sīpolus uzmanīgi izrociet. Taču sīpolu novākšanu nevajag sasteigt – tas šai sīpolpuķei var izraisīt stresa līmeņa paaugstināšanos, kas var beigties ar iznīkšanu.