Noteikti nospriedāt, ka tas nav iespējams, taču tā gluži nav! Visām šīm prasībām atbilst samtene.
Samtenes, citur pasaulē sauktas par studentu puķēm vai turku neļķēm, pieder pie samteņu (Tagetes) ģints, kurā ietilpst apmēram 50 sugu un kuras pieder Asteru dzimtai. Ģints nosaukums Tagetes ir dots par godu etrusku pusdievam, kurš esot izlēcis no uzartas zemes, tādējādi norādot uz to, ka atklātās, saulainās vietās samtenes ar sēklām izplatās visai ātri. To sākotnējā izcelsmes vieta ir Amerikas tropiskās un subtropiskās klimata joslas, tādēļ arī samtenes nav ziemcietīgs augs.
Pie mums samtene ir kļuvusi par iemīļotu košumaugu. Pašlaik ir iespējams iegādāties neskaitāmas samteņu šķirnes un piepildīt jebkādas vēlmes, jo ir sastopami gan tikai 20 cm gari augi, gan tādi, kas sasniedz pat 70 cm augstumu.
Maigās, plūksnainās, koši zaļās lapas ir apveltītas ar īpatnēju smaržu un piešķir augam elegantu, "gaisīgu" izskatu. Tā zieds var būt gan pildīts, gan vienkāršs, ziedlapiņas var būt gan cakainas un kruzuļainas, gan tikai viegli viļņotas vai gludas. Samteņu tērpu krāsas aptver visu toņu dzeltenos, oranžos un tumši sarkanos toņus dažādās kombinācijās. Tā kā samteņu smarža ne visiem liekas patīkama, ir radītas arī šķirnes bez smaržas. Taču samtenēm piemīt ne tikai ierastais aromāts – dažu šķirņu samtenes, kā, piemēram, Lakricas samtenes (Tagetes filifolia) smaržo pēc lakricas, lai gan protams, arī tas ir gaumes jautājums!
Taču ne tikai daiļdārzu īpašnieki izvēlas audzēt samtenes, arī augļu un sakņu dārzu īpašnieki starp gurķu un kartupeļu vagām mēdz ieviest samteņu dobīti. Vai tā būtu kāda jauna mode? Nē, samtenes, izrādās, ir ne vien dekoratīvas, bet arī noderīgas. Tās atbaida daudzus kaitīgus insektus un iznīdē augsnē dzīvojošās nematodes. Tāpat samtenes pievilina gliemežus, kuriem šīs puķes ļoti garšo, un, ja sakņu dārzā tiks iestādītas samtenes, kultūraugus noteikti izdosies labāk pasargāt no gliemežiem.
Rudenī samtenes jāierok zemē kā zaļais mēslojums, turklāt paši augi no augsnes paņem minimālu daudzumu barības vielu, to nenoplicinot. Daiļdārzos un puķu dobēs samtenes labi izskatīsies kopā ar raibām, sauli mīlošām viengadīgām un daudzgadīgām vasaras puķēm. Samtenes lieliski aizpildīs radušos tukšumus ziemciešu dobēs, kā arī tās var izmantot kā dobju norobežojošu elementu. Zemo samteņu šķirnes būs piemērotas arī balkoniem un dēstīšanai podos, bet augstās - grieztajiem ziediem.
Lūkojoties pēc piemērotas vietas samteņu stādīšanai, jāņem vērā, ka tām vislabāk izvēlēties dārza saulaināko vietu, pilnīga ēna un pārmērīgs mitrums samtenēm neder. Augsnei nav jābūt ļoti bagātai ar barības vielām, bet jābūt caurlaidīgai. Pārmērīgi mēslotas samtenes attīstīs leknas lapas, bet daudz ziedu neveidos. Lai augu vasaru nodrošinātu bagātīgu samteņu ziedēšanu, nepieciešams likvidēt nokaltušās lapas un noziedējušās ziedkopas.
Lai izaudzētu dēstus no sēklām, tās sēj, sākot ar februāri, un pēc pavasara salnu beigšanās dēstus izstāda dārzā. Sēklas iegūst rudenī, atstājot nogatavoties dažas noziedējušas ziedkopas.
Sākot ar maija vidu, samteņu sēklas var sēt arī tieši dobē vai dēstīt stādaudzētavās vai tirgū iegādātus stādus.
Interesanti:
- Tagetes minuta Peru tiek izmantota kā garšviela.
- Tagetes lucida (garšvielu samtene) lapas dažādās pasaules valstīs tiek izmantotas kā garšviela vai tējas pagatavošanai. Tās aromāts atgādina anīsu.
- Samtenes izmanto komerciāliem mērķiem, no to ziedlapām iegūst dzelteno pigmentu luteīnu.
- Luteīns ir nozīmīgs komponents redzes uzlabošanai paredzētu medikamentu sastāvā. Luteīnu, kas iegūts no samtenēm, izmanto arī kā krāsvielu un kā pārtikas piedevu, īpaši mājputnu pārtikā, lai iekrāsotu olu dzeltenumus koši dzeltenus.
- No samtenēm var iegūt arī ēteriskās eļļas, un to ziedus pasaulē izmanto tautas medicīnā. Jau senatnē acteki samtenes lietoja kā ārstniecības augu, kā arī izmantoja tos reliģiskās ceremonijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!