Šādos gadījumos neiztikt bez kokiem vai auga, kas vismaz izskatās pēc koka. Augstākā "pilotāža" šajā jomā, protams, ir japāņu dārzu māksla. Visvienkāršāk bez lieka darba un liekas augu mocīšanas šim nolūkam izmantot kokaugus, kuri paši mēdz augt gan kā krūmi, gan kā nelieli koki.
Nozīmīga vieta to vidū ir rožu dzimtai. Te gan jāpiebilst, ka rietumu katalogos ievas, ķiršus, plūmes, laurķiršus, mandeles, persikus, aprikozes, luizeānijas atradīsim vienā "katlā" (Prunus), kur apvienotas aptuveni 430 sugas. Šajā izdevumā esam saglabājuši sugu piederību klasiskajai "nomenklatūrai".
Miniatūro koku grupai var pieskaitīt visa veida augststumbra potējumus ar stāvu, lodveida vai nokarenu vainagu, kas palīdz radīt kokam līdzīgu siluetu. Daudzus liela auguma krūmus, piemēram, skarainās hortenzijas Hydrangea paniculata raženāk augošās šķirnes, var audzēt kā miniatūrus kokus uz 1–3 stumbriem. Bet to augšana pastāvīgi regulējama.
Ķirši – Cerasus
Kā vienu no piemērotākajiem pretendentiem uz miniatūra koka statusu vēlos minēt Kuriļu ķirša C. kuriliensis šķirni 'Brilliant'. Bez veidošanas tā parasti aug uz viena, retāk 2–3 stumbriem. Nelielo, stāvo kociņu (3 m augsts, 0,5 m plats) pavasarī rotā balti sārti ziedi, bet augļi, kā reizēm mēdzu pajokot, ir maziņi, bet toties ak, cik... negaršīgi.
Var arī noderēt smaržīgais ķirsis C. mahaleb (3 m augsts, 1–1,2 m plats) ar baltiem, aromātiskiem ziediem (V). No eksotiskākām sugām un šķirnēm ar mainīgu ziemcietību minamas sakuras jeb Japānas kalnu ķirša Cerasus serrulata šķirnes 'Amanogawa' (3–4 (6) m augsts, 1 m plats), 'Kanzan' (4 (7) m augsts, 3 (5) m plats), 'Royal Burgundy' (4–6 m augsts, 3–4 m plats). Te vietā nosaukt arī Jedo ķirša C. x yedoensis šķirni 'Ivensii' (3 (6) m augsts, 2 (4) m plats), Hiljēra
ķirša C. x hillieri šķirni 'Spire' ar slaidu vainagu (3–5 m augsts, 1 m plats), kā arī citas t. s. Japānas ķiršu šķirnes, kuru ziemcietība gan vēl pienācīgi jāpārbauda.
Plūmes – Prunus
Klasiska vērtība šo augu grupā ir ķiršu plūmes P. cerasifera un Kaukāza plūmes P. c. var. Divaricata – gan pašu sugu, gan šķirņu stādījumi. Īpaši pieminama ir sarkanlapainā šķirne (P. c. var. divaricata 'Spīdola') ar maigi rozā ziediem. Vilkābeles jeb krustābeles – Crataegus Kokveidīgam akcentam nelielā dārzā vilkābele ir viens no piemērotākajiem kandidātiem – pieticīga augsnes apstākļu ziņā, piemērota sausām vietām, ar dekoratīviem ziediem (īpaši šķirnēm) un dekoratīviem augļiem.
Nozīmīgāko sortimenta daļu jau apskatījām sadaļā par krāšņi ziedošiem krūmiem.
Ievas – Padus
Arī ieva var būt gan ievērojama izmēra koks, gan lielāks vai mazāks krūms. Īpašu akcentu dārzā noteikti radīs Māka ievas P. maackii stumbra dzeltenīgi zaļie līdz tumši sarkanie toņi. Caurmērā 6–10 (15) m augsta, 3– 4 m plata, Māka ieva var izaugt kā vidēja auguma koks. Nelielam dārzam piemērotāka parastās ievas P. avium šķirne 'Colorata' ar plaukstot tumši purpursarkanām, vēlāk tumši zaļām lapām (ar purpurīgu nokrāsu) un rozā ziediem (V).
Pīlādži – Sorbus
Pīlādžu vidū ir gana daudz sugu un šķirņu, kam ir dabas dots koka augums vai arī, augot krūmā, veidojas nedaudzi stumbri. Te var minēt Zviedrijas pīlādzi Sorbus intermedia (5–7 m augsts, 3–4 m plats), Tīringenes pīlādža S. x thyringiaca šķirni 'Fastigiata' (4–6 m augsts, 1,5–2 m plats), miltu pīlādzi S. Aria (3–5 m augsts, 3–4 m plats ), parasto pīlādzi S. aucuparia un tā šķirnes.