Viena no kamerām jau 21. martā tika uzstādīta pie zivjērgļu ligzdas Viesītes apkārtnē, bet pirmais zivjērglis pie ligzdas parādījās 3. aprīlī, kas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā.
Mātīte turpmāko nedēļu pacietīgi gaidīja, kad pārradīsies partneris, 9. aprīļa vakarā atlidoja negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas. Četras dienas vēlāk abi putni, kurus Igaunijas dabas ziņu portāla Looduskalender foruma lietotāji nosaukuši par Laumu un Pērkonu, uzsāka pārošanos.
Vēlāk - 17., 20. un 23. aprīlī - mātīte izdēja olas, un tagad sācies perēšanas laiks. Kā visi plēsīgie putni, arī zivjērgļi sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķilsies ar laika intervālu.
Perēšana ilgs aptuveni piecas nedēļas, perē galvenokārt mātīte, bet to ik pa laikam nomaina arī tēviņš. Šim procesam un citām zivjērgļu ikdienas norisēm, kā arī notikumiem jūras ērgļu un melno stārķu ligzdās, iespējams sekot līdzi video tiešraidē Dabasdati.lv mājaslapā.
Tāpat portālā DELFI būs skatāmas jūras ērgļu un zivjērgļu pāru video dienasgrāmatas, kas atainos iepriekšējās nedēļas svarīgākos notikumus ligzdās. Video dienasgrāmatas papildinās Latvijas Dabas fonda eksperta - ornitologa Jānis Ķuzes - komentārs par ligzdās novērotajām putnu aktivitātēm.
Kā vēsta Dabas fonda pārstāvji, zivjērglis (Pandion haliaetus) Latvijā ir samērā reti sastopams - 2013. gadā Latvijā tika konstatēti 111 ligzdojoši zivjērgļu pāri. Lielākā daļa Eiropas populācijas ligzdo Zviedrijā, Somijā un Krievijā (kopā vairāk nekā 7000 pāru). Zivjērglis pasaulē ir izplatīts - tas sastopams visos kontinentos, atskaitot Antarktīdu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
