Skaisti un bīstami: Pasaulē valdzinošāko plēsoņu Top 10  (37)

Plēsoņu prasmes, intelekts un improvizācijas spējas ir patiešām apbrīnas vērtas, un plašāk viņu fascinējošo dzīvi būs iespējams iepazīt kanāla National Geographic dabas raidījumu ciklā Plēsoņu slepenā dzīve (Secret Life of Predators), kas skatītājiem būs baudāms, sākot no 10. maija, sestdienās un svētdienās pulksten 15.

Tuvojoties raidījumu cikla pirmizrādei, kanāls National Geographic piedāvā valdzinošāku plēsēju desmitnieku. 

Leduslācis ir lielākais sauszemes plēsējs - tā svars var sasniegt pat veselu tonnu. Baltais milzenis galvenokārt pārtiek no roņu gaļas. Brīdī, kad ronis tuvojas ūdens virsmai, lai ieelpotu gaisu, ar izcilu ožu apveltītais polārlācis zibenīgi cērt priekšķepu ūdenī, uzķer upuri, izvelk to uz ledus un nogalina, pārkožot galvaskausu.

Leduslācis roņus medī arī uz ledus, izmantojot pielavīšanās taktiku. Cits medību paņēmiens ir roņu mātes migas atrašana, izrakšana un ronēna nomedīšana. Leduslāči, par kuriem tā jūsmo zvēru dārzu apmeklētāji, dabā mīt nelielās teritorijās ziemeļu polārajā apgabalā. Globālās sasilšanas izmaiņu dēļ sugas izdzīvošana ir apdraudēta.

Šīs mazās plēsoņas nogalināšanas instinktam nav izslēgšanas pogas, tāpēc to nereti dēvē par sērijveida slepkavu. Ja iespējams, zebiekste - pasaulē mazākais sauszemes plēsējs - nogalina vairāk, nekā spēj apēst, un pārpalikumu noglabā nebaltām dienām pazemes noliktavā.

Šis ārēji piemīlīgais dzīvnieciņš galvenokārt pārtiek no pelēm un citiem maziem grauzējiem, taču nereti uzbrūk arī par sevi lielākiem dzīvniekiem, piemēram, zaķiem. Ārkārtīgi straujās vielmaiņas dēļ zebiekstei ik dienu jānotiesā barības daudzums, kas atbilst vairāk nekā trešdaļai no sava svara.

Zebiekste, kuras svars ir vien 40-55 grami, uzbrūk upurim, aptinot ap to savu ķermeni un iekožoties kaklā pie galvaskausa pamatnes. Zebiekste mājo daudzviet pasaulē, arī Latvijā.

Par kluso nāvi dēvētā bedrgalve ir pasaulē garākā odžu dzimtas pārstāve - tās garums var sasniegt pat trīs metrus. Pat viens bedrgalves kodiens cilvēkam var beigties letāli, jo šis rāpulis izdala lielu daudzumu nāvējošas indes.

Izmantojot maskēšanās taktiku, bedrgalve var nekustīgi gulēt pat nedēļām ilgi, gaidot medījumu. Tai ir termisko maņu orgānu pāris starp acīm un nāsīm - tas ļauj sajust vissmalkākās vibrācijas, kas liecina par ķermeņa siltumu.

Kad upuris ir pietuvojies, bedrgalve ar atvērtu muti veic strauju izklupienu un iedur upurī garos indes zobus tā, lai tie sasniegtu dzīvībai svarīgus orgānus, un medījumu norij veselu. Bedrgalve izplatīta lietusmežos Centrālajā un Dienvidamerikā un ēd visu, ko vien spēj nomedīt džungļos.

Šis karaliskais lidonis, kura svars var sasniegt 12 kilogramus, ir lielākais plēsīgais putns Dienvidamerikā. Ārkārtīgi aktīvs mednieks, kurš atrodas barības ķēdes augšgalā, jo tam dabā nav ienaidnieku.

Harpija ērgļu iemīļotākā maltīte ir kokos mītošie zīdītāji, tostarp sliņķi un pērtiķi, kā arī papagaiļi un čūskas. Par harpija ērgļu laupījumu dažkārt kļūst arī mājdzīvnieki - vistas, jēri, kazas un sivēni.

Harpija ērglis spēj pacelt un savos asajos un spēcīgajos nagos lidojumā panest savam svaram atbilstošu medījumu. Apdraudēta suga, jo daudzviet iznīcināta to dabiskā vide.

Zobenvalis ir lielākais delfīnu dzimtas zīdītājs un viens no apburošākajiem plēsējiem. Zobenvaļi medī barā, uzbrūkot salīdzinoši lieliem vaļiem, roņiem, valzirgiem, jūras lauvām, pingvīniem, jūras kraukļiem un kaijām.

Nereti par viņu laupījumu kļūst arī brieži un aļņi, kad tie pārpeld no vienas salas uz otru. Zobenvaļi cenšas izvairīties no savainošanās, tādēļ neatlaidīgi vajā un nokausē savu upuri, kuru nogalina, metot pa gaisu, sitot ar astēm un slīcinot.

Zobenvaļi apdzīvo visus pasaules okeānus, sākot ar polārajiem apgabaliem Arktikā un Antarktīdā un beidzot ar tropu jūrām.

Vai zināji, ka paviāns, uz zemes dzīvojoša mērkaķu suga, ir plēsējs-visēdājs un nepārtiek tikai no banāniem? Šim agresīvajam Āfrikas dzīvniekam ir spēcīgi žokļi un asi ilkņi.

Līdztekus veģetārai pārtikai paviāni barojas arī ar kukaiņiem un medī zivis, vēžveidīgos, zaķus, putnus, zaļos mērkaķus un pat nelielas antilopes. Āfrikas iedzīvotāji novērojuši, ka nekaunīgie paviāni medī arī mājas aitas un kazas.

Nav nekā biedējošāka un valdzinošāka par Amerikas aligatoru, kurš ir lielākais visā aligatoru dzimtā. Tā svars var sasnieg pat 450 kilogramu. Apskaužami pacietīgais reptilis klusi gaida, kamēr pietuvojas upuris, un tad izveicīgā un graciozā lēcienā sagrābj upuri savos spēcīgajos žokļos.

Amerikas aligatoram dabā nav ienaidnieku, taču tas iekļauts aizsargājamo sugu sarakstā, jo cilvēki tos pārmērīgi daudz medī ādas un gaļas dēļ. Lēna vielmaiņa, var ilgi iztikt bez pārtikas.

ASV dienvidaustrumos mītošais aligators - Floridas, Luiziānas un Misisipi štatu simbols - medī zivis, abiniekus, putnus, reptiļus un zīdītājiem. Nesmādē arī citus plēsējus, reptiļus, haizivis un lielos kaķus.

Kaķu dzimtas plēsēju lauvu dēvē par zvēru karali, un ne velti. Veiklās un gudrās lauvas spēj nomedīt ļoti lielus dzīvniekus. Ievērības cienīgs ir fakts, ka barā parasti medī tikai lauvenes, jo tās ir mazākas un tām ir vieglāk pielavīties upurim. Tēviņi iesaistās gadījumos, kad bars medī lielu dzīvnieku, piemēram, žirafi vai bifeli.

Lauvas visbiežāk medī krēslas stundās un nakts aizsegā. Kad lauvas uzgājušas kādu zālēdāju bariņu, tās ielenc šos dzīvniekus no visām pusēm un uzbrūk tuvākajam. Lauva nogalina upuri, to nožņaudzot, iekožoties kaklā vai saspiežot upura muti un nāsis spēcīgajos žokļos. Iecienīts lauvu medījums ir antilopes, zebras, bifeļi, brieži. Lauvai savvaļā nav ienaidnieku, to vienīgais ienaidnieks ir cilvēks.

Šis dzīvnieks, ko sauc arī par karalisko tīģeri, var svērt pat 200-350 kilogramus. Tas pielavās upurim, pāris metru attālumā izlec no slēpņa un to noķer, ātri skrienot. Mazāku medījumu nogalina, iekožoties skaustā un pārlaužot kakla skriemeļus, bet lielākiem upuriem pārkož rīkli.

Medībās tīģeris dod priekšroku lielākiem dzīvniekiem - bifeļiem, mežacūkām, lai gan nenonievā arī mazus vardes, peles, putnus. Bengālijas tīģeris apdzīvo izolētus apgabalus galvenokārt Indijā, Nepālā, Birmā, Butānā, Bangladešā, Mjanmā.

Šis jūras briesmonis ikdienā mielojas ar jūras ežiem, mīdijām, gliemenēm un zivīm, burtiski sasmalcinot tos savos ārkārtīgi stiprajos žokļos. 

Vilku zuša garums parasti ir aptuveni divi metri, bet bijuši gadījumi, kad zvejnieki noķēruši pat astoņus metrus garu radījumu. Cilvēkam vilku zuša kodiens var būt bīstams.