Dārza darbu kalendārs: maijs  (16)

Maijs, gluži kā burvis, izstiepis dienas garumā, vakarus un rītus pielējis putnu dziesmām, rūpējas, lai ikkatrs brīvs brīdis būtu pavadāms pagalmā un dārzā – ne tik vien priecājoties par jauniem ziediem, bet arī čakli jo čakli strādājot. Un, ja nu tomēr viss dārzs ir sakopts, visas sēklas un stādi zemē saguldīti, maijs pagriež kažoku uz otru pusi, un pārsteidz mūs ar salnām. Nav otra tāda mēneša gadā, kas būtu tik daudziem dārzā paveicamiem darbiem piepildīts kā maijs, bet šķiet nav arī otra tāda mēneša, kuru tik ļoti gribētos pavadīt ārā. Kaut vai krāsu, skaņu un smaržu dēļ.

Un, ja esi apreibusi no maija ziedoņa, lūk, praktiski ieteikumi, kas šomēnes jāizdara dārzā, pagalmā un mājās.

Ja laiks ir sauss, laista pavasara sīpolpuķes – tulpes, narcises.

Ja sausums ir ilgstošāks (kā tas bija šogad aprīļa otrajā pusē), laista visu dārzu. Īpaši svarīgi tas ir, ja ziema ir bijusi ar nelielu sniegu vai pat bez sniega, kā šogad. Vieglākās (smilts) augsnēs augiem var sākt trūkt mitruma, un tie, lai arī ziemu pārcietuši, var tomēr aiziet bojā.

Lai augus spēcinātu, tos laista ar nezāļu vircu, augu uzlējumiem, novārījumiem. Augsnē iestrādā trihoderminu vai citu papildmēslojumu. Dārzkopības preču veikalos var atrast īpašus minerālu maisījumus katrai no krāšņumaugu grupām – rozēm, rododendriem, lilijām, skuju kokaugiem, ziemcietēm u.c.

Dārzā stāda skuju kokus, rododendrus, lapu košumkrūmus.

Tāpat maijā stāda vasaras otrajā pusē un rudenī ziedošās sīpolpuķes – frēzijas, lilijas, gladiolas, pēc salnām izstāda dāliju gumus, kannas.

Sadala un pārstāda rudenī ziedošās ziemcietes. Īsmūža ziemcietes, piemēram, brūnactiņas un anafāles dala un pārstāda ik pēc 3 – 4 gadiem, ziemasteres, flokšus un citas vidēji ilgmūžīgās ziemcietes – pēc 5 – 10 gadiem, savukārt ļoti ilgmūžīgās ziemcietes – astilbes, anemones, dienziedes, hostas pārstāda pēc 15 gadiem vai arī tad, kad ir acīmredzams, ka auga cers ir zaudējis savu dekorativitāti, pieaudzis ar daudzgadīgajām nezālēm vai arī vienkārši tad, kad tiek atjaunoti apstādījumi.

Pārstāda sniegpulkstenītes un pienpulkstenītes.

Sēj uzreiz dobēs sējamās vasaras puķes – klinģerītes, kosmejas, kreses, magones, matiolas, nigellas, rezēdas, rudzupuķes, saulespuķes u.c..

Sēj divgadīgās un daudzgadīgās puķes jaunajiem stādiem.

Maija otrajā pusē – pēc salnām dārzā izstāda vasaras puķu stādus. Pirms stādīšanas stādus norūda – siltās dienās siltumnīcās vai uz palodzēm audzētos stādus iznes laukā. No sākuma tos atstāj ārā uz pāris stundām no saules un vēja aizsargātā vietā, bet ar laiku pakāpeniski palielina ārā pavadāmo laiku un pieradina pie tiešas saules, vēja un vakara stundu dzestruma.

Pēc noziedēšanas apgriež forsītijas, pavasarī ziedošās spirejas, izlauž noziedējušās ceriņu ziedkopas.

Mēneša beigās, kad sāk veidoties ziedpumpuri, atkārtoti mēslo rozes.

Sakopj apdobes, ravē un, ja nepieciešams, mulčē dobes.

Sāk pļaut zālienu. Pirmo pļaušanu veic, kad zāliens sasniedzis 8 – 12 cm augstumu. Pļaušanas augstumu noregulē tā, lai nogrieztu ne vairāk kā ceturtdaļu no lapu garuma.

Ja tas nav izdarīts aprīli, slimību profilaksei miglo augļu kokus ar 0,5 – 1,0% bordo šķīdumu. Ja iepriekšējā gadā augļu dārzu nopietni skārusi kāda saslimšana vai bijis pārāk daudz kaitēkļu, veic augļu dārza profilaktisko miglošanu ar atbilstošu fungicīdu (slimību ierosinošo sēņu iznicinošu līdzekli) vai insekticīdu (kukaiņus iznīcinošs preperāts). Šos līdzekļus lieto vai nu pirms lapu saplaukšanas maija sākumā vai pēc augļu koku noziedēšanas maija beigās, izņemot preparātus bumbieru – kadiķu rūsas ierobežošanai – tos izsmidzina bumbieru ziedēšanas laikā.

Zemenes atbrīvo no sausajām, bojātajām vecajām lapām, mēslo stādījumus.

Stāda jaunos zemeņu stādus. Pirms stādīšanas augsnē iestrādā bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Agrākas ražas iegūšanai zemenes piesedz ar agroplēvi.

Līdzko sāk parādīties ziedpumpuri, profilaksei pret smecernieku zemenes un avenes apstrādā ar 2% Fitoekola šķīdumu vai apputina stādījumus ar svaigu skuju pulveri.

Ar noliektņiem pavairo krūmogulājus.

Potē augļu kokus.

Stāda brūklenes un dzērvenes. Maija beigās stāda vīnogas.

Cīņai ar kaitēkļiem plūmju ziedēšanas beigās kokos izkar burciņas ar rūgstošu šķidrumu. Pēc lapu saplaukšanas augļu kokos un krūmogulājos izliek feromonu slazdus, baltos un dzeltenos līmes vairodziņus.

Sargā augļu dārzu no pavasara salnām. Pavasarī augļu kokus apdraud radiācijas jeb izstarošanās salnas, kas veidojas, skaidrās, aukstās naktīs izstarojoties zemes siltumam, un advekcijas salnas, kas rodas, ieplūstot aukstām gaisa masām. Izstarošanās salnas vairāk apdraud zemos augus – zemenes, ogu krūmus, augstās gaisa masas – augļu kokus. Dažkārt kombinējas abi salnu veidi. Zemos augus no salnām pasargā ar agrotīklu. Plānu agrotīklu klāj vairākās kārtās. Augļu dārzu var aizsargāt, kurinot ugunskuru, kurā dedzina lēni degošus materiālus, kas stipri dūmo, – skaidas, salmus. Var izmantot dūmu sveces. Ja ir jaudīga laistīšanas sistēma – var izmantot laistīšanu. Augus laistot visu nakti, tiek uzturēta temperatūra ap 0°C. Šī metode var nebūt efektīva, ja salnas pieturas vairākas naktis pēc kārtas.

Sēj salātus, mangoldus, sīpolus, redīsus, rutkus, kāļus, bietes, skābenes, spinātus.

Retina sadīgušos biešu, burkānu sējumus.

Sēj garšaugus – dilles, timiānu, raudenes, pētersīļus, selerijas.

Kad vairs salnas nedraud, dobēs sēj gurķus, izstāda gurķu, kabaču, kirbju, tomātu stādus.

Stāda kartupeļus, kāpostus, ziedkāpostu, sīpolus, vasaras ķiplokus.

Starp dārzeņiem iestāda pa kādam garšaugu stādam, kas pievilinās bites un kamenes un ar savu smaržu jauks galvu kaitēkļiem.

Stāda augus dekoratīvās kastēs, podos, ko izvietot uz balkoniem, terasēm, dārzā.

Pakāpeniski pieradina pie saules un uz balkoniem un terasēm pāŗvieto pelargonijas, fuksijas. Maija beigās uz dārza ēnainajām vietām no istabas pārvieto acālijas, ciklamenas, mirtes.

Vēdina, tīra, mazgā pagrabu.

Pārbauda un notīra grilēšanas piederumus.

Iztīra bruģa spraugas no nezālēm, ja nepieciešams, atjauno smilšu pildījumu.