Dārzos atkal modē krūmcidonijas: padomi stādu izvēlei un audzēšanas knifi

Šķirnes un sēklaudži

"Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā atkal pieaugusi interese par krūmcidoniju jeb henomeļu audzēšanu, jo beidzot ir sakārtots noiets gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Pērn zemniekiem bija iespēja augļus realizēt vairumā, piemēram, uz Poliju par 50–60 santīmiem kilogramā. Ir cerība, ka krūmcidoniju audzēšana vērtīsies plašumā," secina Uldis Gross.

Ir dažādas krūmcidoniju augļu pārstrādes iespējas, Latvijā no tiem ražo galvenokārt sukādes. Cidonijas noder arī atspirdzinošu dzērienu, sīrupu, marmelādes, kompota un citu gardu, veselīgu našķu gatavošanai. Šie skābie augļi ir ļoti aromātiski, tie lieliski papildina, piemēram, bumbieru, plūmju, burkānu, ķirbju garšu, jo šie augļi un dārzeņi satur maz skābju un aromātvielu.

Parasti stādaudzētavās var iegādāties krūmcidoniju brīvas apputes sēklaudžus. Tie nav tik viendabīgi kā veģetatīvi pavairotie augi, un atsevišķiem augiem mēdz būt ērkšķi. Lai saglabātu visas vecākaugu īpašības, krūmcidonijas pavairo veģetatīvi, tiesa, šādi stādi pārdošanā nonāk ļoti reti.

Latvijas Valsts augļkopības institūtā nesen reģistrētas trīs jaunas, ļoti ražīgas un ziemcietīgas krūmcidoniju šķirnes – 'Darius', 'Rasa', 'Rondo' (bez ērkšķiem, ar lieliem augļiem). Tās pavairo ar audu kultūras jeb meristēmu metodi, un Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Silvija Ruisa sola, ka pēc pāris gadiem šādi iegūtie stādi jau būs pārdošanā pietiekamā daudzumā.

Audzēšanas vieta

Vietas izvēlei ir svarīga nozīme krūmcidoniju audzēšanā. Jāraugās, lai platība nebūtu apēnota. Jāizvēlas no vējiem aizsargātas, saulainas vietas, kur sakrājas bieza sniega kārta.

Nav vēlams stādīt pazeminātās vietās, kur pavasaros bieži ir salnas, kā arī ieplakās, kur ilgstoši stāv ūdens. Augsnes mehāniskā sastāva ziņā krūmcidonijas nav izvēlīgas.

Liela nozīme ir augsnes skābumam. Vislabāk krūmcidonijas aug vāji skābā augsnē (pH 5–6). Bāziskā augsnē tām vasarā bieži parādās hloroze – lapu plātne starp dzīslām kļūst dzeltena, augi izskatās nīkulīgi, tāpēc bieži vien hlorozi pieskaita pie slimībām. Šādi stādījumi ir mazražīgi arī tad, ja tos bagātīgi mēslo. Hlorozes ierobežošanai augsne jāpaskābina, piemēram, ar skābu kūdru.

Krūmcidonijām der auglīgas, ar trūdvielām bagātas augsnes. Ierīkojot intensīvi ražojošu stādījumu, augsnē līdz 25 cm dziļumā jābūt vismaz 2,5% trūdvielu.

Stādījuma ierīkošana

Viens no agrotehniskajiem pasākumiem pirms stādīšanas ir daudzgadīgo nezāļu, sevišķi vārpatas, apkarošana. To var veikt, gan pārrokot augsni un izlasot nezāles, gan izsmidzinot glifosātu saturošus herbicīdus. Pirms lielāku stādījumu ierīkošanas vēlamas augsnes analīzes, lai noteiktu augsnes skābumu, augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu un augsnes mehānisko sastāvu.

Parasti gan audzētāji to nedara un augsni ielabo pēc universālas metodes: ar organiskajām vielām nabadzīgā zemē iestrādā satrūdējušus kūtsmēslus, bet sārmainā augsnē – skābas kūdras un kūtsmēslu kompostu. Var pirms tam audzēt zaļmēslojuma augus (eļļas rutku, baltās sinepes vai citus), ko ziedēšanas sākumā iear augsnē. Par mēslošanas klasiku pēdējos gados kļuvusi minerālmēslu izmantošana (viens no populārākajiem ir NPK 16–16–16), ko iestrādā pavasarī kā pamatmēslojumu.

Krūmcidonijas stāda agri pavasarī. Ja stādi nopirkti rudenī, ziemā augus labāk pierakt un piesegt. Stādīšanai der divgadīgi sējeņi (vidējā cena 2 eiro) un veģetatīvi pavairoti stādi ar sazarotu virszemes daļu un kuplu sakņu sistēmu. Vecāki stādi grūtāk ieaugs.

Krūmu veidošana

Ja dārzā ir nedaudz krūmcidoniju, tās ieteicams veidot, lai krūmi būtu labi izgaismoti: izgriež sala bojātos, ļoti stāvos dzinumus un visus zarus, kas sabiezina un noēno krūma vidusdaļu. Augļi parasti veidojas uz trīsgadīgiem dzinumiem, tāpēc jāpanāk, lai attīstītos spēcīgi trīsgadīgie ražojošie dzinumi. Vecāki zari ir mazāk ražīgi un noēno pārējos, tāpēc tie jāizgriež. Lielražošanā krūmus parasti veido tikai vecos, pārmērīgi sabiezinātos stādījumos.

Krūmcidonijām ziemā mēdz apsalt tikai zaru gali. Tā kā krūmi ir zemi, ar nolīkušiem zariem, tie gulst zem sniega. Augļi pamatā veidojas krūma centrālajā daļā, nevis zaru galos, tāpēc sala bojājumi ražu neietekmē. Atsevišķos gados to var samazināt vienīgi salnas krūmu ziedēšanas laikā.

Krūmcidonijām nav īpaši bīstamu slimību un kaitēkļu. Ja vien nodrošina optimālus audzēšanas apstākļus, var iztikt bez ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Divgadīgi stādi kādu augli nobriedina jau pēc gada, tomēr par pirmo ražas gadu var uzskatīt trešo stādījuma gadu. Krūmcidonijām vidēji no viena pieauguša krūma var iegūt 3–4 kg augļu. Tos vāc, kad sasnieguši gatavību – iekrāsojušies un sēkliņas kļuvušas brūnas. Jācenšas novākt pirms rudens salnām, jo pēc tam pazeminās henomeļu bioloģiskā vērtība.

PADOMS

Tā kā krūmcidonijas ir svešapputes augi, iegādājoties veģetatīvi pavairotus augus, augstākas ražas iegūšanai blakus jāstāda dažādas šķirnes, lai augi savstarpēji labāk apputeksnētos.

UZZIŅA

• Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam ietvaros ir paredzēti vairāki pasākumi lauksaimniecības produktu ražotāju atbalstam, sedzot izdevumus par ilggadīgo augļaugu stādījumu ierīkošanu. Savukārt šīs programmas pasākuma ''Agrovide un klimats'' apakšaktivitātē ''Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana'' ir ietverts atbalsta maksājums – 258 eiro/ha – par krūmcidoniju audzēšanu, izmantojot integrētās saimniekošanas metodes.

• Pēc Centrālās statistikas datiem, krūmcidonijas Latvijā audzē vairāk nekā 100 ha platībā. Pērn to stādījumi aizņēma 1,5% no kopējās augļu koku un ogulāju platības. Kā liecina Valsts augu aizsardzības dienesta sniegtā informācija, izmantojot integrētās audzēšanas metodes, krūmcidonijas patlaban audzē tikai divās saimniecībās, kas atrodas Tukuma un Līvānu novadā.