Rāmo vasaras vakaru simbols - smaržīgie flokši

Flokši – augi ar košu ziedu "bumbu" gara kāta galā, labi pamanāmi, taču pavisam vienkārši savā veidolā. Grūti pat iedomāties, ka arī flokši pieder pie elitāriem augiem – jo sastopami gan dažādu krāsu, gan dažādu izmēru eksemplāri, un arī to pielietojums dārzā ir atšķirīgs. Tie ir gana universāli, lai piemērotu šķirni atrastu jebkurš puķumīlis – gan tradicionālas lauku sētas, gan moderna un minimālisma stilā ierīkota dārza kopējs.

Flokši Eiropā nav "vietējie", 18. gadsimtā tie kopā ar tirgotājiem ieceļoja mūsu kontinentā no Amerikas un ar prieku tika uzņemti eiropiešu dārzos. Kaut arī savvaļā flokši aug pārsvarā Ziemeļamerikā, kur sastopamas vairāk nekā 60 savvaļas flokšu sugas, tie ir lieliski piemērojušies dzīvei arī mūsu platuma grādos – labi iztur gan aukstās ziemas, gan karstās vasaras. Flokši ir daudzgadīgi augi, lai gan ir sastopama arī kāda viengadīga flokšu suga – Dramonda floksis (Phlox drummondii). Flokšu audzēšanā pārāk liela meistarība nav vajadzīga, taču pat par pieticīgām pūlēm pretim saņemsit košus, pamanāmus un bagātīgus ziedu čemurus gandrīz visas vasaras garumā.

Kad flokši kļuva pazīstami visā pasaulē, selekcionāri nepagurstoši radīja aizvien jaunas šķirnes. Un nu jau ir pieejams vairāk nekā tūkstotis flokšu šķirņu, tā ka savu īsto floksi atradīs ikviens dārza īpašnieks – iespējams salūkot gan augstus un iespaidīgus, gan arī nelielus augus, kuri derēs kā košs akcents akmensdārzā. Turklāt flokši labi ieaugsies gan sausā, gan mitrā augsnē, noēnotā vietā vai atklātā saulē. Floksis ir lielisks arī kā kompanjons citiem augiem. Baltie, zilganie un rozā flokši "nomierinās" koši dzeltenos un oranžos ziedus, kā arī labi saderēs ar citiem vēsos toņos ieturētiem košumaugiem.

Lai izaugtu patiesi kupli un veselīgi flokšu stādījumi, nav vajadzīgs daudz – pirmkārt jau mitrums, taču ne pārmērīgs. Karstās vasarās noteikti jāatceras flokšus aplaistīt, mulčas kārta ap augu ceriem palīdzēs saglabāt augsnē nepieciešamo valgmi. Tāpat šiem augiem ir vēlams komposta mēslojums un augsnes uzirdināšana, it īpaši vecajiem stādījumiem. Daudzas flokšu šķirnes labi jutīsies saulainā vai daļēji noēnotā atrašanās vietā, taču, piemēram, ļoti spilgtu krāsu eksemplāri tiešos saules staros var zaudēt sava zaigojošā ietērpa košumu, tiem piemērotāka būs mazāk saulaina atrašanās vieta. Flokšus pavairo rudenī vai pavasarī, dalot to cerus, pavairot gan iespējams arī ar sēklām, taču no sēklām izdīgušie dēsti var nepārmantot mātes auga īpašības un var uzziedēt ar citas krāsas ziediem.

Runājot par slimībām un kaitēkļiem, kas apdraud flokšus, noteikti jāmin galvenais kaitnieks – miltrasa. Lai no tās izvairītos, jāseko līdzi augsnes mitruma līmenim, smagākos gadījumos jāizmanto fungicīdi vai arī jāpārstāda augs citā vietā. Flokši nav īpaši jāapgriež, taču rudeņos gan visi vecie dzinumi ir jānogriež līdz zemei, lai pavasarī atkal attīstītos kupls augs. Vasarā, pēc ziedēšanas floksi apgriežot, iespējams sagaidīt pat otro ziedu "tūri", arī izgriežot vecos, noziedējušos ziedu čemurus, floksis uzziedinās jaunus sānu dzinumus.

Vispazīstamākais un izplatītākais ir skarainais floksis jeb Phlox paniculata, kas zied no jūnija līdz pat septembrim, ir liela auguma, ziedi ir dažādās krāsās – balti, rozā, violeti un, protams, smaržīgi. Interesants un ļoti liela auguma (80-100 cm) ir plankumainais floksis (Phlox maculata), kas zied no jūnija līdz augustam ar baltiem, violeti rozā vai rozā ziediem. Līdztekus liela auguma flokšiem sastopami arī tādi, kas vairāk iederas akmensdārzos. Piemēram, Duglasa floksis (Phlox douglasii) sasniedz tikai 5 cm augstumu un veido krāšņu ziedu spilvenu, kas uzplaukst maijā vai jūnijā. Aslapu flokši (Phlox subulata) ir apmēram 10-12 cm augsti, un tiem ir viegli ieapaļas adatveidīgas lapas. Tie zied laika posmā no maija līdz jūnijam ar ziliem, baltiem un sarkaniem ziediem. Stīgojošais floksis (Phlox stolonifera) ir piemērots augšanai ēnainā vietā, šim floksim ir tendence ātri izplesties. Stīgojošajam floksim vasaras sausums nespēj kaitēt, ja vien pavasarī augsne ir bijusi pietiekami mitra, lai tas spētu attīstīt ziedpumpurus.

Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka floksis lieliski izskatās ne tikai dobē, bet arī mājās vāzē. Patiesi, flokši ir iecienīti arī kā grieztie ziedi!

Interesanti, ka:

Flokšus neēd gliemeži.
Flokšus nedrīkst dēstīt pārāk dziļi, jo tad tie nezied.
Stādot flokšus, jāievēro, ka uz kvadrātmetru zemes vēlams dēstīt tikai 3-5 dēstus.
Flokši vienā vietā var augt līdz pat 10 gadiem.