Pirms septiņiem gadiem jauna pilsētnieku ģimene meklēja māju, kurā pavadīt vasaras un kopīgi atpūsties. Vēlme atrasties ārpus pilsētas mūriem un tuvāk pie dabas un nostaļģija pēc bērnības vasarām, aizveda viņus uz mazu ciematiņu Ignalīnas apkaimē, kur pārdošanā bija nonākusi veca koka māja pēc tam, kad tās vienīgā saimniece bija aizgājusi mūžībā, raksta Manonamai.lt. Jaunos saimniekus uzrunāja lauku klusums un skaistais priežu mežs līdzās mājai, turklāt netālu pavadītās bērnības vasaras atdzīvojās acu priekšā, uzlūkojot jauno īpašumu. Tas sastāvēja no koka dzīvojamās mājas, siena šķūņa un paveca, bet ražojoša ābeļdārza.
Jaunie saimnieki lieki nezaudēja laiku un ķērās pie darba, pārbūvējot dzīvojamās mājas interjeru un sakārtojot tās apkārtni. Galvenā vēlme bija saglabāt senatnes elpu. Tomēr tika veikts remonts, kārtīgi iztīrot un savedot kārtībā istabas, izremontējot virtuvi un ierīkojot mūsdienu labierīcības. Tāpat tika izveidots arī artēziskais dziļurbums, nodrošinoties ar tīru un labas kvalitātes ūdeni saimniecības vajadzībām.
Nācās pārvilkt mājas elektrības vadus, izveidot jaunu kanalizācijas un ūdensvada sistēmu. Tomēr šie ieguldījumi noteikti atmaksājās, jo tagad vannas istabā ir siltā grīda un pa krānu tek gan siltais, gan aukstais ūdens. Šīs pamatīgās pārmaiņas tika realizētas, nemainot mājas izskatu. Tieši otrādi - saimnieki centās vēlreiz atklāt senās mājas burvību - gan noņemot kartona starpsienas, tādējādi radot plašās iekštelpas, gan saglabājot veco maizes krāsni un iepriekšējās saimnieces atstātās svētbildes pie sienām. Interjerā labi sadzīvo gan mūsdienīgas IKEA mēbeles un lampas, gan veclaicīgas lādes, kumodes un balti krāsotās durvis un logi.
Mājas teritorijas plānojums tika pamatīgi pamainīts - daudzās puķu dobes aizstāja zaļs vienkāršs mauriņš, kura kopšana neprasa regulāru ravēšanu un laistīšanu. Vecais ābeļdārzs joprojām ieskauj atdzimušo ēku un priecē tās saimniekus katru rītu, kad koku zaros skan putnu treļļi.