Foto: Shutterstock
Neraugoties uz to, ka jau ilgāk nekā divas nedēļas laikapstākļi mūs nelutina un karstums šķiet kaut kas tāls un nereāls, tiem, kas sper pirmos soļus burvīgajā dārzkopības pasaulē, būtu jāzina, kā rīkoties karstumā un kā pasargāt savu dārzu no tveices. Galu galā, sinoptiķi vēl joprojām apgalvo, ka vasaras vidus Latvijā būs ļoti karsts.

Lai augi un apstādījumi karstumā neciestu un neietu bojā, ir laiks padomāt par to, kā par tiem parūpēties, kad karstās gaisa masas būs beidzot mūs sasniegušas. Māja&Dārzs piedāvā izmēģināt kādu no šīm metodēm, ko iesaka dārzkopji gan dažādos interneta forumos, gan specializētajā literatūrā.

Mulčēšana

Viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā augsnē saglabāt valgmi, ir mulčēšana - zemes nobēršana ar smalcinātām priežu mizām, kūdru vai pat sīkiem keramzīta oļiem. Zemi no izžūšanas labi pasargā skaidas - pieredzējuši dārzkopji nereti iesaka starp augiem nokaisīt pelnus, kuriem pāri ber 3-5 cm biezu zāģu skaidu slāni, kuru pēc tam bagātīgi aplaista. Zem šāda "seguma" mitrums saglabāsies uz ilgu laiku.

Papīrs

Lai izmēģinātu šo paņēmienu, var izmantot visparastāko kartonu. Pēc tam, kad dobes aplaistītas, starp vagām liek kartona vai jebkura cita papīra loksnes, kuru malas nostiprina ar zemi. Papīra loksnes neļaus ūdenim iztvaikot - tas paliks augsnē.

Kad karstums rimies, nesteidzies izmest papīru atkritumos, to var nest uz komposta kaudzi! Papīra vietā var izmantot jebkuru citu neaustu materiālu.

Kaplēšana un ravēšana

Jo irdenāka zeme, jo lēnāk no tās iztvaiko mitrums, tādēļ pieredzējuši dārza darbu speciālisti īpaši uzsver, ka ik reizi pēc dārza laistīšanas, kad zeme nedaudz apžuvusi, tā ir jāuzirdina. Tas noteikti jādara arī pēc lietus.

Tāpat noteikti regulāri jāravē dobes, nezāles jāizrauj ar visām saknēm, jo tieši tās negausīgi paņem visu mitrumu tieši sev.

Apēnošana


Vienkāršākais veids, kā noēnot dārzeņus un ziedus - uzsliet pār tiem nojumi. Iedur zemē vieglus stabiņus, pār tiem nostiep maisa audumu. Šim nolūkam noderēs arī palagi, kas savu mūžu guļamistabā jau nokalpojuši.

Gudra laistīšana

Foto: Shutterstock

Labāk reti, bet pamatīgi. Pastāv uzskats, ka laistīšana pa nelielām porcijām ir bezjēdzīga, jo ūdens nenonāk līdz augu sakņu sistēmai. Optimālais laistīšanas dziļums dārzeņiem un puķēm ir 50-60 centimetri, savukārt kokiem un krūmiem - vismaz 1 metrs! Pēc tam, kad ūdens iesūcies augsnē, dobēs var nokaisīt sausu zemi - tā kavēs mitruma iztvaikošanu.

Īstais laiks dārza laistīšanai ir saullēktā vai īsi pirms saulrieta, turklāt ne mazāk svarīga ir arī ūdens temperatūra - pat ļoti karstā laikā vēlams, lai tā nepārsniegtu +18-20 grādus.

Augu rasināšana

Foto: Shutterstock

Karstā laikā gaisa temperatūru pazemināt iespējams, izmantojot aprasināšanas paņēmienu, kam būs nepieciešams speciāls šļūtenes uzgalis. Ņem vērā, šīs ūdens procedūras nevajadzētu "organizēt" dienas karstākajā laikā. Ūdens lāses, nonākušas uz augu lapām, augļiem un dārzeņiem, pārvēršas par "lēcām", kas lauž saules starus, un augi saulē var apdegt un pat iet bojā. Labākais laiks atsvaidzinošai dušai - dienas pirmā puse.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!