Lai augi un apstādījumi karstumā neciestu un neietu bojā, ir laiks padomāt par to, kā par tiem parūpēties, kad karstās gaisa masas būs beidzot mūs sasniegušas. Māja&Dārzs piedāvā izmēģināt kādu no šīm metodēm, ko iesaka dārzkopji gan dažādos interneta forumos, gan specializētajā literatūrā.
Mulčēšana
Viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā augsnē saglabāt valgmi, ir mulčēšana - zemes nobēršana ar smalcinātām priežu mizām, kūdru vai pat sīkiem keramzīta oļiem. Zemi no izžūšanas labi pasargā skaidas - pieredzējuši dārzkopji nereti iesaka starp augiem nokaisīt pelnus, kuriem pāri ber 3-5 cm biezu zāģu skaidu slāni, kuru pēc tam bagātīgi aplaista. Zem šāda "seguma" mitrums saglabāsies uz ilgu laiku.
Papīrs
Lai izmēģinātu šo paņēmienu, var izmantot visparastāko kartonu. Pēc tam, kad dobes aplaistītas, starp vagām liek kartona vai jebkura cita papīra loksnes, kuru malas nostiprina ar zemi. Papīra loksnes neļaus ūdenim iztvaikot - tas paliks augsnē.
Kad karstums rimies, nesteidzies izmest papīru atkritumos, to var nest uz komposta kaudzi! Papīra vietā var izmantot jebkuru citu neaustu materiālu.
Kaplēšana un ravēšana
Jo irdenāka zeme, jo lēnāk no tās iztvaiko mitrums, tādēļ pieredzējuši dārza darbu speciālisti īpaši uzsver, ka ik reizi pēc dārza laistīšanas, kad zeme nedaudz apžuvusi, tā ir jāuzirdina. Tas noteikti jādara arī pēc lietus.
Tāpat noteikti regulāri jāravē dobes, nezāles jāizrauj ar visām saknēm, jo tieši tās negausīgi paņem visu mitrumu tieši sev.
Apēnošana
Gudra laistīšana
Īstais laiks dārza laistīšanai ir saullēktā vai īsi pirms saulrieta, turklāt ne mazāk svarīga ir arī ūdens temperatūra - pat ļoti karstā laikā vēlams, lai tā nepārsniegtu +18-20 grādus.