<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/thartz00/">likeaduck</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
Skriet pa pļavu, ķerot krāsainus tauriņus, savulaik bija viena no patīkamākajām bērnības izklaidēm - vasarās laukos pie vecmāmiņas. Tagad pilsētnieki tauriņus ikdienā ieraudzīt var reti, parasti vien tajās reizēs, kad izdodas izrauties ārpus pilsētas mūriem.

Tauriņu mājvieta un barības avots ir augi, tāpēc šiem kukainīšiem iekļauties pilsētvidē ir daudz grūtāk, kā mušām vai lapsenēm, tiem noteikti ir vajadzīgas "zaļās mājas". Taču pievilināt tauriņus var. Varbūt ne gluži tādus, kā tos, kas mitinās LU Botāniskajā dārzā, bet mūsu pašu parastos ievilināt savas redzamības lokā ir iespējams. Ja vēlies ieraudzīt ne tikai pelēkbrūnos un neizteiksmīgos nakstauriņus, bet arī krāsainākos – raibeņus, zilenīšus un zeltainīšus, ir jāveido tauriņu dārzs.

Ar tauriņu dārzu veidošanu pasaulē aizraujas entuziasti, kas mūsdienu urbānajā vidē cenšas saglabāt dabas daudzveidību, vienkārši savvaļas dabas mīļotāji, kā arī daiļdārzu veidotāji, kas tauriņu dārzus (vairāk gan dobes) ieplāno kā interesantu dārza elementu. Radīt tauriņu dārzu nav sarežģīti, ir jāzina tikai viens vienīgs knifiņš – kas ir tie augi, ko tauriņi izmanto savas eksistences nodrošināšanai, un jārada dārzā tādi apstākļi, lai visa tauriņa dzīves garumā sākot no oliņas, kāpura, kūniņas un beidzot ar grezno lidoni, tam būtu nodrošināta šo augu pieejamība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!