No Āzijas valstīm atceļojušais veigelas košumkrūms būs skaists un piemērots jebkurā dārzā un pagalmā. Eiropu ar šo krūmu iepazīstināja tā sauktie augu mednieki 19.gadsimta vidū, un nu tas ir iecienīts un izplatīts arī Latvijā, turklāt šim augam ir vairāk nekā 200 sugu. Arī krāsu ziņā ir iespējams atrast sev tīkamāko toni – ziedi ir gan sarkanīgi, gan rozā, retāk dzelteni vai balti. Veigela zied aptuveni divas nedēļas, it kā pārmetot tiltu no pavasara uz vasaru. Lapu zaļais tonis nemainās (arī rudenī), taču ir šķirnes arī ar divkrāsainām lapām. Krūms ir aptuveni vienāds gan platumā, gan augstumā – parasti no 40 cm līdz 3 metriem.
Veigelas krūms ir īpaši draudzīgs dārzniekiem iesācējiem, jo tā prasības attiecībā uz kopšanu ir ļoti pieticīgas. Galvenais - nodrošināt veigelai saulainu un labi apūdeņotu vietu. Jo saulaināka ir stādījuma vieta, jo vairāk krāšņo ziedu uzzied. Parasti veigelas krūmus stāda tieši pie mājas vai pie žoga, un tie ar savu kuplumu nodrošina privātumu, aizsedzot skatu garāmgājēju ziņkārīgajiem skatieniem. Krūmus var izstādīt arī uz slīpumiem, jo zemes nosēšanās krūmam nekaitē.
Augs ir ļoti izturīgs pret dažādu temperatūru un tās svārstībām: svelmainas vasaras un saltas ziemas augu nebaida. Protams, ārkārtīgi aukstās ziemās var gadīties, ka daži zari nosalst, tādā gadījumā tie ir jāizgriež. Apgriešanu var veikt arī formas koriģēšanai vai košumkrūma daiļumam, taču tā ir jāveic pēc izziedēšanas jūnijā vai vēlāk.
Veigelu pārstādīt ir vienkārši, to pavairo pēc noziedēšanas ar spraudeņiem, kuri ļoti labi iesakņojas. Vienīgā īpatnība, kas jāņem vērā – bieži vien pēc pārstādīšanas vai spraudeņu iesakņošanas pirmajā pavasara ziedēšanas reizē ziedi var neuzplaukt.
Attiecībā uz slimībām jāteic, ka augs sevi ļoti labi pasargā no kaitēkļiem un tam negadās nekādas slimības. Vienīgi dažām šķirnēm var būt kādi kaitēkļi, piemēram, parastā celmene.
Interesanti fakti par veigelu:
- krūms pievilina dziedošus putnus un krāsainus taureņus;
- Lielbritānijā un Vācijā ir lieli dārzi ar dažādu veigelas krūmu kolekcijām;
- augu kā pārtiku bieži vien izmanto kāpuri;
- krūms savu maksimālo izmēru un apjomu iegūst tikai pēc 10-20 gadu ilga laika perioda.