<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/kaibara/">Umberto Salvagnin</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Pagājušajā nedēļā savus posta darbus turpina darīt gliemeži, bet ogām bojājumus nodara pelēkā puve, novērojuši Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālisti, piedāvājot savu iknedēļas apkopojumu par Latvijas dārzos novērotajiem kaitēkļiem. Šajā reizē arī ieteikumi, kā ar kaitēkļiem cīnīties.

Pelēkā puve


Zemeņu un aveņu ogas bojā pelēkā puve. Lai ierobežotu pelēko puvi zemeņu un aveņu stādījumus ierīko atklātās vietās, kur ilgi neuzkrājas mitrums, neveido sabiezinātus stādījumus, inficētās ogas no stādījuma regulāri izvāc. Tik mitrās un lietainās vasarās, kā šogad, tikai ar profilaktiskiem un bioloģiskiem pasākumiem šo slimību efektīvi ierobežot nevar, turklāt šobrīd tas ir novēloti. Nākamajai sezonai der atcerēties: ja ziedēšanas laikā ir ilgstoši mitri laika apstākļi, tad jālemj par profilaktisku atbilstoša fungicīda smidzinājumu. Jāpiebilst gan, ka Latvijā šim nolūkam reģistrētie fungicīdi ir pieejami tikai profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.

Kartupeļu lapgrauzis (kolorado vabole)


Lapgrauža kāpuri pamazām šķiļas. Iestājoties siltākiem laika apstākļiem, tie var nodarīt postījumus kartupeļu stādījumos.

Ierobežošana: mehāniski nolasot vaboles un kāpurus, pēc tam tos iznīcinot vai lietojot atbilstošu insekticīdu.

Gliemeži


Gliemeži
turpina iesāktās aktivitātes dārzeņu un krāšņumaugu dobēs. Jācer, ka solītais saulainais laiks liks tiem uz kādu brīdi paslēpties vismaz dienas laikā. Der atcerēties, ka zem ēnā augošu augu lapām gliemeži barošanos turpina arī dienas laikā.

Profilaktiskie un mehāniskie ierobežošanas pasākumi: augsnes virskārtas apvēršana vai irdināšana; arī augsnes nosusināšanas pasākumi; aizsargjoslu (smilts, grants, neapsēta un veģetācijas periodā rušināta augsnes josla u.c.) veidošana starp lauku un vietām, kur pulcējas gliemeži; nezāļu ierobežošana sējumos un stādījumos, kā arī lauka vai dārza malā. Nedrīkst aizmirst, ka par slēptuvi gliemeži var izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas laikā saglabājas mitrums (dārzā izvieto ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var patverties un regulāri veic to salasīšanu un likvidēšanu).

Kāpostu cekulkode


Cekulkodes kāpuri joprojām apdraud galviņkāpostu, ziedkāpostu un citu kāpostaugu ražu. Kaitēklim parādoties, jālemj par šim nolūkam Latvijā reģistrēta insekticīda smidzinājumu.

Citi ierobežošanas pasākumi: mehāniska kāpuru salasīšana, dzelteno līmes vairogu izlikšana stādījumā.

Sīpolu neīstā miltrasa


Sīpolus sākusi inficēt neīstā miltrasa – loki paliek nespodri, dzeltē un mitrumā pārklājas ar violeti pelēcīgu apsarmi. Stipras infekcijas gadījumā loki atmirst. Slimība inficē arī ķiplokus. Parādoties pirmajām slimības pazīmēm, jālemj par fungicīda smidzinājuma nepieciešamību, slimības ierobežošanai.

Citi ierobežošanas pasākumi: neinficēts sēklas materiāls, nestādīt vienā vietā atkārtoti, izvairīties no vietām, kur ilgstoši saglabājas mitrums, inficēto augu daļu izvākšana no sīpolaugu platībām un rūpīga ražas atlieku iestrāde augsnē.

Burkānu lapu blusiņa


Burkānu lapu blusiņas šobrīd apsēdušas ne tikai burkānus, bet arī dilles un iespējams, ka parādīsies arī ķimenēs. Burkānos un ķimenēs ir iespējama insekticīda lietošana kaitēkļa ierobežošanai. Ja lapu blusiņa ir savairojusies diļļu vagā, tad vienīgais ko var darīt – pirms diļļu lietošanas uzturā blusiņas no auga kārtīgi nomazgāt vai invadēto sējumu likvidēt un iesēt jaunu. Uz no jauna sadīgušajām dillēm, kaitēklim šogad vairs nevajadzētu parādīties. Pieaugušās burkānu lapu blusiņas pārziemo uz eglēm. Ja burkānu, diļļu vai cita čemurziežu sējuma tuvumā aug egles, ir liela iespējamība, ka jūsu sējumus apmeklēs šis kaitēklis.

Kartupeļu lakstu puve


Kaut gan kartupeļu lakstu puve pagaidām konstatēta tikai dažos laukos, regulāri jāapskata savi stādījumi, lai parādoties pirmajām slimības pazīmēm, savlaicīgi varētu lemt par fungicīda smidzinājuma nepieciešamību. Smidzinājumus slimības ierobežošanai var uzsākt arī profilaktiski, kad iestājas slimības attīstībai labvēlīgi apstākļi. Lakstu puves attīstībai labvēlīgākā gaisa temperatūra +15
o
C.

Citi ierobežošanas pasākumi: stādīt neinficētus kartupeļu bumbuļus, neaudzēt atkārtoti vienā vietā un tuvu iepriekšējā gada laukam, neizvēlēties lauku meža ielokā vai vietā, kur ilgstoši saglabājas mitrums.

Sīpolu muša


Ja pamanāt, ka sīpolu loki novīst, dzeltē un kļūst diegveida, tad iespējams, ka vainīgi sīpolu mušas kāpuri, kas sabojājuši sīpola galviņu. Sīpolu mušas bojājumi biežāk sastopamai mazdārziņos nekā lielos laukos.

Citi ierobežošanas pasākumi: pieaugušo mušu izķeršanai pēc sīpolu sadīgšanas ik pēc pāris metriem izliek dzeltenos līmes vairogus.

Plūmju zāģlapsenes


Konstatētas šogad pirmās plūmju zāģlapsenes kāpuru sabojātās plūmes – oga nepilnīgi attīstīta, sažuvusi, redzams apaļš caurums. Ja dārzā jau iepriekšējos gados novēroti līdzīgi bojājumi, jālemj par insekticīda smidzinājumu pirms vai pēc plūmju ziedēšanas.

 Citi ierobežošanas pasākumi: pieaugušo zāģlapseņu izķeršanai plūmju ziedēšanas laikā kokos iekarina traukus ar rūgstošu šķidrumu vai izliek baltos līmes vairogus, bojātās ogas kopā ar kāpuriem savāc un iznīcina, rudenī irdina apdobes.

Ķiršu muša


Ķiršu muša uz dzeltenajiem līmes vairogiem konstatēta vairākos ķiršu dārzos. Ierobežošana: bojātos augļus kopā ar kāpuriem savāc un iznīcina, ap ķiršu kokiem novelk agrotīklu (ķiršu mušai nepatīk lidot vertikāli, tikai jāņem vērā – ja tā būs iekūņojusies tieši apdobē, šis līdzeklis nebūs efektīvs), regulāri vai vismaz rudenī rušina apdobes, kad ogas aizmetušās katrā ķiršu kokā izliek vismaz pa vienam dzeltenās līmes vairogam, neaizmirstot tos vajadzības gadījumā nomainīt pret jauniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!