Jūlijs atnāk ar sulīgu zaļumu, un tā vien liekas, ka tieši tāpēc, ka jūlijā ir tik maz ziedētāju, šo laiku savai uznākšanai uz skatuves ir izvēlējušās rozes un lilijas. Jūlija sākumā, kad ciemojamies pie liliju selekcionāra Gunta Granta Daugmalē, īstais liliju ziedēšanas bums un trakais liliju izstāžu laiks vēl nav sācies, taču selekcionāram jau darba pilnas rokas, jo līdz ar liliju ziedēšanas sākumu sākas arī darbs pie jaunu šķirņu radīšanas.
Jaunu liliju šķirņu veidošana notiek siltumnīcās pie mājas, kur jau palēnām nozied martagonlijas un sāk ziedēt Āzijas liliju šķirnes. Jaunu liliju šķirņu izveides pamatā ir divu liliju sugu vai šķirņu īpatņu krustošana. Viens no augiem tiek izvēlēts par jaunā auga tēvu. No tā tiek ievākti ziedputekšņi. Ar ievāktajiem ziedputekšņiem selekcionārs apputeksnē izvēlēto mātes augu un gaida līdz mātes augam nogatavosies sēklas. No iegūtajām sēklām izaugs jauni liliju hibrīdi, kuri pārmantos gan mātes, gan tēva īpašības, gan iespējams pārsteigs ar kaut ko jaunu. No sējeņiem pēc vairākiem gadu audzēšanas tiks atlasīti tie augi, kas iespējams varētu būt jaunas šķirnes pamatā. Tā kā ne visas krustošanai izvēlētās šķirnes zied vienlaikus, tad no agrāk ziedošajām tiek ievākti ziedputekšņi, lai ar tiem pēc kāda laika varētu apputeksnēt vēlāk ziedošos mātes augus.
Viens no perspektīvajiem selekcijas virzieniem ir tetraploīdu šķirņu veidošana. Tās no parastajām diploidajām šķirnēm atšķiras ar to, ka tām ir biezākas un lielākas ziedlapas un lapas, resnāks, stabilāks ziedkāts, ilgāks ziedēšanas laiks dobē. Pamatā šādas šķirnes iegūst krustojot jau esošas tetraploīdas šķirnes. Tomēr, lai tetraploīdā līmenī paceltu kādu parastu - diploīdu šķirni, nākas tās šūnas apstrādād ar ķimikāliju orizalīnu, kas citkārt ir dažu herbicīdu sastāvā.