Savā itāļu akcentā un ar pāris angļu un vācu vārdiņu iejaukšanos viņš ar lepnumu stāsta par savām vējdzirnavām. "Tikai akmeņi. Bez logi... arī visi koki bija kā švamme, nav pat ko saglabāt. Četrdesmit gadi bez jumta šajā klimatā, viss bija jāņem nost. Dzirnavas bija tādā stāvoklī, ka lielā ass ilgi vairs nevarētu noturēt kroni. Ja tas kristu, tad tornis sabruktu..."
Ap 1840.gadu būvētās vējdzirnavas, kuras Džuzepe dēvē par torni, jo tām nav spārnu, visa gada garumā iespējams apskatīt no ārpuses, bet pašā tornī var tikt tikai tad, kad Džuzepe ir Latvijā - parasti pavasarī un vasarā. Viņš ar lielāko prieku ikvienam stāsta par dzirnavu vēsturi, par to atjaunošanu, iepazīstina ar itāļu virtuvi un dalās emocijās par dzīvi Latvijā. Viņam ir arī īpašs dzirnavnieka pārsteigums jaunlaulātajiem.