Karstums liek domāt par plašāku saules enerģijas izmantošanu - arī mājās  (12)

Kad pavasarī meteorologi prognozēja šo vasaru kā karstu un saulainu, daudzi tam neticēja. Šai neticībai bija pamats, jo vēl jūnijā nekas neliecināja par to, vasara vārētu būt karsta. Tomēr tagad, kad meteorologiem izrādījusies taisnība, arvien vairāk cilvēku sāk interesēties par dažādu solāro sistēmu uzstādīšanas iespējām. 

Tradicionāli vispazīstamākās no šīm sistēmām ir fotovoltāžas paneļi jeb tā dēvētās saules baterijas, ko izmanto elektroenerģijas ieguvei. Tomēr eksistē arī citi, Latvijā ne tik plaši pazīstami, taču pietiekami populāri un efektīvi saules enerģijas pielietojuma veidi. Piemēram, tie ir jau minētie saules kolektori, kas tiek izmantoti kā siltā ūdens iegūšanai privātmājās, iestādēs un uzņēmumos, tā arī apkures sistēmu uzlabošanai un enerģijas taupīšanai.

Dainis Millersons atzīst, ka diemžēl par saules kolektoriem kā iekārtām ūdens sildīšanai zina samērā maza sabiedrības daļa. "Neskatoties uz to, ka mēs vadām seminārus, piedalāmies izstādēs, rakstam rakstus medijos un visādi citādi cenšamies izglītot sabiedrību, termins saules kolektors vēl aizvien daudziem ir svešs. Tomēr vienlaikus ir pietiekoši daudz cilvēku, simtiem sistēmas ir uzstādītas Latvijā, un ir kaut kādi iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas šīs saules kolektoru sistēmas uzstādīt."

Millersona viedoklim piekrīt arī uzņēmuma SLO Latvia direktors Valērijs Bariševs, kurš ir viens no tiem, kas savā uzņēmumā tieši siltā ūdens iegūšanas vajadzībām uzstādījis saules kolektoru sistēmu: "Izejvielu cenas palielinās. Cilvēki sāk aizdomāties, kā var ietaupīt, kā var izmantot citus resursus, jo nav jau bezgalīgi mums tie krājumi – nafta un ogles."

Tā kā saules kolektori ir iekārta ūdens sildīšanai, to izmantošana un enerģijas ietaupījums ir tieši atkarīgs no patērētā ūdens daudzuma. Jo vairāk ir ūdens, kas jāsilda, jo lielāka būs ekonomija arī naudas izteiksmē. Tāpēc neatkarīgi no ēkas izmēriem šādā veidā ik gadu var ietaupīt līdz pat 60 vai 70 procentiem enerģijas, kas tiek patērēta ūdens sildīšanai.

"Mums iznāk ļoti garas ūdensvadu līnijas, kuras mēs izmantojam arī vasaras laikā, un maksājam Latvijas Gāzei diezgan lielus rēķinus. Tāpēc mēs izrēķinājām to minimālo sistēmu, kas mums nepieciešama un uzstādījām šādu sistēmu, lai nodrošinātu [bezmaksas] karsto ūdeni vasaras laikā," saules kolektoru uzstādīšanas iemeslus skaidro Bariševs.

Millersons norāda uz vēl kādu interesantu faktu, proti, ka konkrētās, uzņēmumā SLO Latvia uzstādītās sistēmas papildus ieguvums bija tāds, kad siltums, kas paliek pāri no ūdens sildīšanas, tiek atdots apkures sistēmā, un, ja apkure tajā brīdī, pavasarī vai rudenī, ir vajadzīga, tad vienkārši mazāk tiek patērēta arī gāze apkurei.

Cits saules kolektoru īpašnieks Ainārs Šnitkus no Iecavas stāsta, ka viņam bijis pārsteigums, ka saules kolektori silda ūdeni pat tādās dienās, kad saule nemaz tik ļoti nespīdot. "Liekas, ak, Dievs, saule nespīd, bet kolektors silda! Tātad tas vienkārši liecina par to, ka tiešām viņi strādā," saka Ainārs Šnitkus, īpaši uzsverot, ka šogad viņam saules kolektori pirmo reizi ieslēgušies jau pirmajā februārī.

Tam, ka pavasaros saules kolektoru sistēmas sāk strādāt ļoti agri, piekrīt arī Valērijs Bariševs. Viņš norāda, ka pesimismam par to, ka Latvijā ir ļoti maz saulaino dienu, nav pamata, jo "pretī mēs varam redzēt, ka februārī, martā, kad ārā tieši ir sals, ziema, ļoti skaistas saulainās dienas, kolektori ļoti brīnišķīgi darbojas. Pie tādiem apstākļiem nav vajadzīgi lieli plusi un temperatūra. Pietiek ar sauli, kura spīd."

Palūkojoties uz solāro sistēmu pārklājumu reālos skaitļos un kvadrātmetros gan jāsecina, ka šobrīd saules kolektori pārsvarā tiek uzstādīti privātmājās un pašvaldību pārraudzībā esošajos objektos. Starp uzņēmumiem pagaidām pieprasījums vēl nav tik izteikts. Dainis Millersons gan uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, jo daudzi, kuri savos uzņēmumos patērē lielus siltā ūdens apjomus, patiesībā tā nopietni vēl nav kalkulējuši izmaksas, ko varētu atgūt, sildot ūdeni ar saules enerģiju. Taču agrāk vai vēlāk viņi to izdarīs. "Mēs esam pieraduši, ka uzņēmēji ir trenēti uz izmaksu rēķināšanu, protams, viņi rēķina arī enerģijas izmaksas," saka saules kolektoru eksperts.

Viens no tiem, kas šādas izmaksas aprēķinājis, ir Valērijs Bariševs. Viņš ir novērojis, ka no biznesa viedokļa raugoties, tieši saules kolektoriem ir lielāka atdeve salīdzinot ar fotovoltāžas paneļiem [jeb saules baterijām], kur atdeve ir zem 20 procentiem. Savukārt saules kolektoriem siltuma atdeve ir līdz pat 80 procentiem, sildot tieši ūdeni." Arī Ainārs Šnitkus, šķiet, ir visnotaļ apmierināts ar savu sistēmu: "Boilers, kas uzstādīts, ir pietiekami liels, un man pat īstenībā pietiek tikai ar kaut kādu vienu dienu, ja kārtīgi nostrādā kolektori, tad siltais ūdens bez saules, bez nekā, ir kaut kādas divas, varbūt pat trīs dienas."