Vasaras pēdējais mēnesis augusts var atnest dažādus laika apstākļus. Vienugad tas ir tikpat karsts un tveicīgs kā jūlijs, citugad liekas, ka līdz ar augustu atnācis rudens. Tik vēss un lietains tas ir.
Taču neatkarīgi no laika apstākļiem, sākoties augustam, dārzā parādās vairāk rūpju – gan ražu novācot, gan par jaunu ražu domājot. Līdz ar augustu sākas cikls, kad pakāpeniski sākam gatavoties ziemai un arī nākamajai sezonai.
Košumdārzā
Vasarā viens no galvenajiem dārza darbiem ir laistīšana. Ja laikapstākļi ir silti un sausi, dārzu noteikti reizi nedēļā vajadzētu kārtīgi saliet. Jālej ir ilgi un pamatīgi, un vēlams no rīta. Augustā naktis kļūst vēsākas, veidojas miglas, spēcīgas, aukstas rasas, kas veicina augu slimību attīstību. Ap augiem, kas laistīti no rīta, kondensāts veidosies mazāk kā ap vakarā laistītajiem, un arī augu lapotne līdz vakaram būs paspējusi kārtīgi nožūt. Laistot augus no rīta, samazināsies slimībām labvēlīgi apstākļus.
Jālaista ir viss dārzs, tai skaitā arī zāliens, ja tam nav izveidota automātiskā laistīšanas sistēma, koki un krūmi, kā arī dzīvžogi. Zāliena augiem nav dziļu sakņu, tāpēc ilgstoša sausuma rezultātā tas var nodzeltēt, izkalst. Atsākoties lietum, zāliens atjaunosies, bet, protams, vairs ne tādā kvalitātē kā pirms tam.
Savukārt kokiem un krūmiem, kuriem saknes sniedzas samērā dziļi zemē, izcelt ūdeni no dziļākajiem augsnes slāņiem nav grūti. Taču, ja laiks ir tveicīgi karsts, augi sevi atvēsina papildus iztvaikojot ūdeni caur lapām, un nepieciešamā ūdens patēriņš pieaug.
Ja kokus un krūmus nelaistīs, galīgā ūdens badā tie nebūs un, iespējams, no nelaistīšanas nenokaltīs, taču pilnvērtīgi augt, nobriest un sagatavoties ziemai tie nespēs. Tāpēc pieaug risks, ka nelabvēlīgos laika apstākļos tie ziemā var aiziet bojā. Īpaši tas attiecas uz augiem ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram rododendriem, magnolijām, uz augiem, kas dārzā aug pirmo gadu un vēl nav paspējuši kārtīgi iesakņoties, un uz sausumu neizturīgajiem augiem.
Augustā pēdējo reizi pirms ziemas apgriež dzīvžogus. Pārējiem kokiem un krūmiem izgriež vecos, slimos un nokaltušos zarus. Apgriež noziedējušās Japānas spirejas, pieformē citus košumkrūmus. Izgriež noziedējušās ziedkopas un atvases.
Sakopj koku un krūmu apdobes. Ar komplekso rudens mēslojumu (kompleksais mēslojums ar samazinātu slāpekļa daudzumu vai pat bez tā (N – 0- 3,5) un palielinātu kālija daudzumu, (K – 15 – 20), piemēram, N:P:K – 3,5:10:15 ) mēslo kokus krūmus un ziemcietes. Kālijs palīdzēs augiem nobriest un sagatavoties ziemai.
Augusts ir labs brīdis, kad ar kritisku aci izvērtēt puķu stādījumus. Noziedējušajām ziemcietēm izgriež ziedkopas, nogriež bojātas, slimās un neglītās lapas. Izrok, sadala un pārstāda vasarā un pavasarī ziedošos pārāk biezi saaugušos ziemciešu cerus un pudurus. Apgriež lavandas, timiānu, raudeni, izopu.
Domājot par nākamo vasaru, paliekošā vietā stāda divgadīgo puķu – kāršrožu, mārpuķīšu, pulkstenīšu, neļķu, uzpirkstīšu, vakareņu, neaizmirstulīšu, margrietiņu un atraitnīšu stādus. Stāda vai pārstāda lilijas, augustā stādāmās sīpolpuķes – krokusus, muskares, rūtainās un karaliskās fritilārijas, sniedzītes, puškīnijas. Sīpolpuķes stāda trīs sīpolu dziļumā.
Krāšņās viengadīgās vasaras puķes, vasarai virzoties uz otru pusi ir nedaudz zaudējušas savu glīto izskatu. Tās var atjaunot, augus apgriežot. Neizskatīgas lubulārijas (alisītes) un lobēlijas apgriež diezgan pamatīgi atstājot 1/3 daļas no auga. Tā var atjaunot, ja dobēs vēl ir saglabājušās, arī izskatu zaudējušās atraitnītes. Citām vasaras puķēm nogriež garākos izstīdzējušākos dzinumus, neglītās, bojātās, nodzeltējušās un slimās lapas. Visām vasaras puķēm izgriež noziedējušās ziedkopas. Puķes regulāri – vismaz reizi divās nedēļās mēslo ar papildmēslojumu vai arī laista ar vājas koncentrācijas barības šķīdumu katrā laistīšanas reizē.
Vāc ziedu sēklas. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka labākas sēklas rodas no pirmajiem ziediem, tāpēc tos neizgriež, bet ļauj tiem nobriest. Kad sēklu pogaļas ir sausas – nodzeltējušas, nobrūnējušas, bet vēl nav atvērušās, tās nogriež un novieto siltā un sausā vietā uz papīra, kur ļauj sēklotnēm atvērties. Kad sēklas izbirušas un kārtīgi izžuvušas, tās attīra no piemaisījumiem, augu atliekām, saber papīra paciņās, nomarķē un noglabā līdz pavasarim sausā vietā.
Augļu dārzā
Augļu dārzā ir ražas laiks. Ogas jau novāktas, tagad laiks parūpēties par ogulājiem, sakopt tos un pabarot, lai arī nākamgad ogu būtu daudz. Ābolu, plūmju un bumbieru ražas vēl tikai gaidāmas. Tagad jārūpējas, lai to neiznīcina sausums, slimības un kaitēkļi.
Pēc ražas novākšanas ogulājiem izgriež bojātos, sausos un slimos zarus. Izravē un uzirdina apdobes, ogulājus mēslo ar rudens mēslojumu un profilaktiski miglo pret slimībām un kaitēkļiem.
Veido vainagus saldajiem un skābajiem ķiršiem. Apgriežot ķiršus, atstāj celmiņus, kas ir trīs līdz piecas reizes garāki par nogrieztā zara diametru. Augļu kokiem izplēš jaunos nevajadzīgos dzinumus (ūdenszarus). Nogriež vertikāli augošos dzinumus un vadzaru un skeletzaru galotņu konkurentdzinumus.
Aco dārzā augošos augļu kokus. Potēšanai izvēlas viengadīgus zarus, ko griež potēšanas laikā. Pārbauda iepriekš acotos. Ja neieciešams tos pārsien. Pieaugušajiem acojumiem apgriež potcelmu vai, ja potēts vainagā, zaru virs potējuma.
Ja nepieciešams, turpina ražas normēšanu. Ap augļu kokiem – ābelēm, bumbierēm, plūmēm regulāri nolasa visus kritušos augļus, kā arī slimos, tārpainos un bojātos augļus no koku zariem. Lai nodrošinātu vienmērīgu augļu nogatavošanos, noplūc lapas virs skaistākajiem āboliem, bumbieriem, vīnogu ķekariem. Vīnogulājiem nokniebj galotnes.
Izgriež noražojušos aveņu dzinumus. Laista. Irdina rindstarpas, mulčē apdobes. Ja izplatījušās slimības vai kaitēkļi, miglo ar pieskares iedarbības pesticīdiem.
Nogriež noražojušo zemeņu lapas. Zemeņu cerus mēslo ar komplekso mēslojumu ar pazeminātu slāpekļa un fosfora saturu
Iepriekš sagatavotajās dobēs stāda jaunās zemenes. Jaunos stādījumus regulāri laista. Lai nākamajā gadā varētu cerēt uz zemeņu ražu, jaunajiem stādiem ir jānodrošina optimāls mitruma režīms. Ja mitruma būs par maz, ziedpumpuru riešanās var noritēt pārāk lēni, savukārt pārmērīga laistīšana veicinās nevis ziedpumpuru riešanos, bet lapu augšanu.
Sakņu dārzā
Arī sakņu dārzā ir sācies ražas laiks. Gurķi tomāti, kabači ražo bagātīgi, un, ja iesēts un iestādīts tā pavairāk, ne visu iespējams apēst. Tomēr pat, ja dārzeņu ir daudz, raža ir jānolasa, citādi dārzeņi ne tikai pāraugs, bet augs arī pārstās veidot jaunus augļus un visus spēkus veltīs sēklu briedināšanai.
Katru dienu nolasa gurķus, gatavos tomātus. Savlaicīgi, lai nepāraug, novāc kabačus, patisonus. Ēšanai lasa cukurzirnīšus, sviesta pupiņas.
Novāc sīpolus, ķiplokus un liek žāvēties labi vēdināmās telpās.
Sēj viengadīgos garšaugus, dilles, salātus, spinātus, redīsus. Ar ceru dalīšanu pavairo daudzgadīgos garšaugus raudeni, timiānu, skābenes, ziemas lokus, estragonu.
Tomātiem nokniebj galotnes un augšējos dzinumus, izkniebj pazares.
Zem ķirbjiem paliek dēlīti vai paklāj salmu vai mulčas kārtu, lai tiem nav jāguļ uz vēsas un mitras zemes.
Ja dārzā aug kartupeļi, tad augusta otrajā pusē tiem nopļauj lakstus, lai kartupeļi labāk nobriestu.
Siltumnīcā
Vasaras beigās arī siltumnīcas augiem parādās vairāk iespēju saķert kādu slimību. Ja laikus nepamana slimības pazīmes var gadīties, ka augi ātri vien aiziet bojā. Tāpēc jārūpējas par siltumnīcas mikroklimatu un augiem optimālu laistīšanas un barošanas režīmu.
Ja laiks ir karsts, tomātus var piemeklēt sausā galotnes puve, ko izraisa kalcija trūkums augos. To var novērst, jaunos augļus apsmidzinot ar kalcija nitrāta šķīdumu un rūpējoties, lai siltumnīca nepārkarst.
Tuvojoties rudenim, uz augiem biežāk veidojas kondensāts, kas var veicināt pelēkās puves attīstību. Tāpēc augus vēlams laistīt pie saknēm, un siltumnīcu kārtīgi vēdināt, lai neveidojas pārāk mitrs gaiss. Visi bojātie augļi jānolasa un jāiznīcina.
Arī brūnā puve vasaras otrajā pusē var ieperināties siltumnīcā. Pie mazākajām slimības pazīmēm – brūnajiem plankumiem uz augu lapām no siltumnīcas jāizvāc bojātās auga daļas – augļi un lapas. Ja bojājumu daudz, tomātus apsmidzina ar fungicīdiem.
Telpās
Augusta sākums ir laiks, kad veidojas pirmie glabāšanai paredzētie krājumi, tāpēc jau mēneša sākumā jāparūpējas, lai pagrabs ir kārtīgi iztīrīts un dezinficēts, kā arī visi plaukti un apcirkņi ir salaboti.
Pagrabu var dezinficēt, izbalsinot to ar krītu. Balsināšanai var izmantot tādu pašu krīta šķīdumu ar vara vitriola piedevu kā augļu koku balsināšanai. Pēc pagraba izbalsināšanas to kārtīgi izvēdina. Īsi pirms jaunās ražās ienešanas to vēl var izdūmot ar kadiķa zariem.
Ar sadzīves ķīmiju, kas paredzēta tualetes tīrīšanai un dezinfekcijai izmazgā visus plastmasas traukus, spaiņus un kastes. Pārējos pārvietojamos traukus un inventāru izmazgā ar kālija permanganāta šķīdumu un kārtīgi izžāvē spēcīgā saulē.
Augustā, naktīm kļūstot vēsākām, arī telpaugiem ir laiks no dārza atgriezties istabās. To labāk izdarīt tad, kad dienā gan ārā, gan iekštelpās ir aptuveni vienāda gaisa temperatūra. Un tas noteikti ir jāizdara pirms gaisa temperatūra naktīs noslīd līdz 10°C. Vislabāk augus ienest telpās, kad gaisa temperatūra naktīs ir 14 - 16°C robežās.
Pirms augus nes telpās, tos rūpīgi pārbauda, pārliecinās, ka uz tiem nav kaitēkļu. Ja ir, nolasa vai pāris dienas pirms ienešanas telpās augu nomiglo ar insekticīdu. Pirms ienešanas telpās nogriež bojātās, slimās lapas, noziedējušos ziedus, augu kārtīgi salej un rūpīgi nomazgā podiņu.
Telpās ienestos augus, kamēr tie vēl nav aklimatizējušies, miglo ar tīru siltu ūdeni. Sākumā to dara vairākas reizes dienā, pakāpeniski miglošanas biežumu samazinot.