Dziedinošais garšaugs salvija - kā audzēt un kā izmantot?

Salvija (Salvia officinalis) ir ļoti universāls augs - to var izmantot gan medicīnā, gan kulinārijā. Salvijai piemīt viegli piparota, saldenīga garša, tomēr sākotnēji, vēl pirms vairākiem gadu simtiem, šis augs bija pazīstams tieši ar savām dziedinošajām īpašībām. Par to liecina ar vārda izcelsme: latīniski “salvere” nozīmē “tapt izglābtam”. Salvijas augs 50 centimetrus augsts, daudzgadīgs panātru jeb lūpziežu dzimtas puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas tam ir iegarenas, pretējas ar kātu un klātas ar matiņiem. Ziedi ir skaisti zili violetā krāsā un sakopoti mazos ķekariņos.

Salvijas izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions, tādēļ šis augs mīl sārmainu, labi drenētu augsni un daudz saules gaismas. Izaugot salvija sasniedz 60 centimetru augstumu, ar laiku tās kāti pārkokšņojas un augs sāk “sakristies”. Tādēļ salviju ik pēc trijiem gadiem būtu ieteicams pārstādīt. Šim augam patīk izplesties, tādēļ tas jāstāda piemērotā attālumā no pārējiem, vēlams ievērot 60 centimetru atstarpi.

Salviju var ieaudzēt arī telpās no sēkliņām. Tomēr ieteicams drīz vien pārstādīt dobē, jo ārā tā augs ātrāk un izveidosies spēcīgāka sakņu sistēma. Jauno stādiņu ieaudzēšanai vari pieliekt pie zemes un nostiprināt “vecā” auga zariņus un tie drīz vien (4-5 nedēļu laikā vasaras sezonā) izlaidīs saknes. Vari mēģināt ieaudzēt salviju arī no nogrieztiem zariņiem, liekot tos tieši zemē.

Šis augs var augt arī iekštelpās, ja vien ir pietiekami saules gaismas un siltuma. Podiņā zemei jābūt labi drenētai, tādēļ tai pievieno akmentiņus apakšējā slānī. Stādīšanai izmanto labas kvalitātes “vieglu” augsni, kurai pievienoti kaulu milti.

Salvijai izsenis tiek piedēvētas teju brīnumainas dziedinošās īpašības. Un ne velti - šis augs palīdz cīnīties ar galvassāpēm, tāpat tam piemīt savelkoša un dezinficējoša iedarbība, it īpaši mutes dobuma un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma ārstēšanai. Pēdējos gados zinātnieki veikuši vairākus pētījumus, kuros atkārtoti ir pierādīta salvijas ietekme uz smadzeņu darbību - cilvēkiem, kas savā ikdienas uzturā regulāri iekļāva nelielu daudzumu salvijas eļļas, ievērojami uzlabojās atmiņa. 

Tautas medicīnā salviju lieto pret svīšanu, piena sekrēcijas samazināšanai, kuņģa un zarnu iekaisumu, meteorisma, caurejas, aknu, žultspūsļa un nieru iekaisumu ārstēšanā. Savukārt skaistumkopšanā salviju var izmantot, lai ilgāk saglabātu balinātu šķipsnu krāsu un lai samazinātu sirmo matu pamanāmību.

Salviju mēdz dēvēt par “desu zāli”, un ne bez pamata - salvijas interesantā, pikantā garša labi sader ar treknām gaļām un medījumiem, tos lieliski papildinot. Jau pasmaržojot, var sajust salvijas aromātu - nedaudz piparots, piparmētrai līdzīgs, tomēr vienlaicīgi arī patīkams un apetīti rosinošs. Salviju virtuvē vari pievienot makaronu mērcēm, izmantot baltās un sarkanās gaļas pildījumos. Cepot vistu vai zivi, liec salvijas lapas vēdera dobumā, tādējādi aromāts iesūksies un būs jūtams pēc ēdiena pagatavošanas.

Ķirbju sezonā lapiņas viegli apcep sviestā un pievienot ķirbju ēdieniem, t.sk. risoto. Pagatavo vienkāršus salātus, sajaucot salvijas lapas, papriku, gurķus un sīpolus ar bezpiedevu jogurtu. Nebaidies salviju izmantot arī brokastīs, cepot omleti ar bekonu, tā būs saskanīga kombinācija.