Dālijām un citām 'ārzemniecēm' laiks gatavoties ziemošanai

Viena no iespējām, ko darīt pēc tam, kad salnas ir skaistos ziedus apskādējušas, ir nogriezt apsalušos dzinumus un viss. Atstājot gumus laukā var gadīties, ka tie pārziemo un nākamgad iepriecina ar ziediem, bet var gadīties, ka pavasarī nekas virs zemes tā arī neparādās. Tad jāmeklē ziedu audzētāji un kārotās šķirnes jāpērk no jauna. Ja jums nav piemērotas sausas un vēsas vietas puķu gumu un sīpolu uzglabāšanai, tad šāda rīcība ir vispareizākā. Tā katru gadu iespējams tikt pie jaunām interesantām šķirnēm, mainīt dārza iekārtojumu un raksturu. Skaistas dāliju, begoniju kannu šķirnes iespējams nopirkt no vietējiem audzētajiem un kolekcionāriem daudzviet Latvijā. Ievērības cienīgas šķirnes dažkārt izdodas atrast arī lielveikalos un stādu centros.

Taču, ja izdevies tikt pie skaistām šķirnēm un izveidot sev tīkamu vasaras sīpolpuķu un gumpuķu kolekciju, vēlme to saglabāt noteikti būs lielāka par racionāliem un praktiskiem apsvērumiem. Tad ir jāriskē un jāmēģina tās saglabāt līdz nākamajam pavasarim. Lai arī puķu sakneņu, sīpolu un gumu uzglabāšanā pa ziemu nav vienotu noteikumu, tomēr ir dažas lietas, kas jāņem vēra, lai to saglabāšana pa ziemu būtu sekmīga.

Sakneņus uzglabā sausā un no sala pasargātā vietā. Uzglabāšanai nederēs nedz pārāk mitrs pagrabs, kaut arī tajā būs uzglabāšanai piemērota temperatūra, nedz sausa, bet neapkurināma telpa, kā piemēram šķūnītis, kur ziemā temperatūra noslīd zem 0°C.

Gumus un sakneņus neuzglabā cieši noslēgtos traukos, kastes, tvertnēs, polietilēna maisos un citos uzglabāšanas traukos, kur tiem nevar piekļūt gaiss, kā arī tādos, kuros var veidoties kondensāts un mitrums.

Uzglabājamos augus marķē vai tiem pievieno etiķetes, uzrakstus, kur norādīts nosaukums, šķirne, vēlams arī krāsa un augstums. (Tam noteikti būs nozīme, pavasarī augus stādot dobēs.)

Uzglabāšanas laikā ik pa laikam pārbauda mitruma režīmu, lai augi nesakalst (svarīgi dālijām), un vai uz tiem neveidojas puves un pelējumi, kas var pilnībā iznīcināt uzglabājamos sakneņus un gumus.

Pie mums dabā sastopamās pavasara anemones – vizbulītes ir pietiekami ziemcietīgas, dārzos stādītās rudens anemones – Japānas, Hubejas un tūbainās anemones Latvijā pārziemo, tomēr uz ziemu vēlams tās piesegt. Savukārt daudzkrāsainajām un izskatīgajām vainaga anemonēm (Anemone coronaria - attēlā), kuras bieži vien veikalos nezin kāpēc pārdod rudeņos, mūsu ziemas ir par aukstu. Parasti tās norok vasaras vidū, kad karstumā lapas sāk dzeltēt un atmirst. Anemoņu sakņu bumbulīšus kārtīgi nožāvē un novieto uzglabāšanai sausā, tumšā vietā. Vēlamā uzglabāšanas temperatūra 5° – 15°C. Tāpat līdz pavasarim uzglabā arī rudenī veikalā iegādātos vainaga anemoņu sakneņus. 

Pirms stādīšanas pavasarī sausos bumbuļu saknenīšus diennakti briedina remdenā ūdenī. Līdzīgi pa ziemu uzglabā arī Āzijas gundegu (Ranunculus asiaticus) gumus.

Latvijā ar katru gadu arvien vairāk audzēšanai vasarās tiek piedāvātas jaunas un interesantas komolbegoniju (Begonia tuberhybrida) un pēdējos gados arī nokareno Bolīvijas begoniju (Begonia boliviensis) šķirnes. Šīs skaistās vasaras puķes ir daudzgadīgas un tās iespējams pārziemināt telpās.

Podos un kastēs stādītās begonijas sākoties rudenim pārtrauc laistīt un mēslot līdz to virszemes daļas atmirst. 2 – 3 nedēļas tās patur podos, tad izrok, ieliek sausā kūdrā vai zāģu skaidās un novieto uzglabāšanai tumšā vietā, 10° – 12° C temperatūrā līdz februārim, martam. Gumus var pārziemināt arī turpat podos.

Dobēs augošajām begonijām parasti ļauj ziedēt līdz salnām, taču nedrīkst pieļaut, ka augi cieš no sala. Tad gumus izrok, noņem salnu nokostās virszemes daļas un apžāvē. Pēc tam atbrīvo no liekā un liek kūdrā vai zāģu skaidās. Uzglabā tumšā, sausā vietā temperatūrā aptuveni 10° C. Pavasarī pārvieto uz siltākām telpām un kad parādās dzinumi stāda podos un audzē gaišā siltā vietā, uzturot substrātu vienmērīgi mitru. Ārpus telpām dobēs begonijas izstāda, kad beigušās salnas.

Arī kannu (Canna indica) hibrīdo šķirņu daudzveidība pēdējos gados ir palielinājusies, un ir iespējams iegadāties šķirnes gan ar dažadu lapu un ziedu krāsojumu, gan dažādos augumos. Taču arī šai elegantajai amerikāņu puķei Latvijas ziemas ir par aukstu. Ja kannas dārzā augušas podos, tad tās ar visu podu pārvieto vēsās, gaišās telpās, apgriež stublājus un ļauj atlikušajām virszemes daļām sažūt. Tās var atsāt turpat podos vai arī izrakt un uzglabāt kūdrā, smiltīs, 10°C.

Dārzā dobēs kannnas audzē līdz salnām. Kad salnas virszemes daļas ir nokodušas, ja laika apstākļi atļauj, puķes vēl kādu nedēļu atstāj dobēs, lai tās nobriest. Taču jāuzmanās, lai augi necieš no sala. Tad augus izrok, nogriež atmirušās virszemes daļas, un sakneņus apžāvē. Ja augsne ap tiem pilnībā nobirusi, tos ietin avīzēs. Sakneņus uzglabā papīra maisos, kartona kastēs, vēsā sausā vietā 8° – 12° C temperatūrā. Var lielos nesadalītos sakneņus ar nelielu daudzumu augsnes likt polietilēna maisos, tikai tad maisu galiem ir jābūt vaļā, lai brīvi piekļūst gaiss.

Kannu sakneņus dala pavasarī ar rokām, tā, lai saknenim būtu kādi trīs dzinumu pumpuri. Modina tāpat kā begonijas, tikai vēlāk – aprīlī. Vispirms novieto gaismā un kad parādās, iepodo un novieto gaišā siltā (20° C) vietā, uzturot substrātu vienmērīgi mitru. Ārā pārvieto vai izstāda pēc salnām.

Dālijas var mēģināt pārziemināt dārzā augsnē, apberot tās ar biezu mulčas kārtu, bet šis pasākums ir riskants. Parasti dālijas pirms sala izrok, kad virszemes daļas ir nosalušas salnās. Gumus no augsnes var atbrīvot nomazgājot, bet to var arī nedarīt. Gumus apžāvē un sadala, tā lai katrai gumu daļai būtu pa pumpuram. Var arī nedalīt vai dalīt pavasarī pirms stadīšanas. Galbāšanas laikā dāliju gumi var ciest no puves un no izžūšanas, tāpēc glabāšanai vislabāk tos ievietot sausā kūdrā, smiltīs vai zāģu skaidās. Ja nepieciešams, tos uzglabāšanas laikā var mitrināt ar vieglu migliņu. Gumus uzglabā 5 - 10° C temperatūrā.

Lai gumi neciestu no sausuma un pārlieka mitruma, kā arī, ja nav piemērotu uzglabāšanas apstākļu, tos var parafinēt. Agrāk šī metode tika popularizēta kā vienīgā pareizā metode dāliju gumu saglabāšanai pa ziemu. Taču tagad daudzi audzētāji un kolekcionāri atzīst, ka šis laikietilpīgais darbs nav nepieciešams un neatmaksājas, ja nu vienīgi kādas īpaši cimperlīgas šķirnes uzglabāšanai.

Gladiolas (Gladiolus) un dārza montbrēcijas (Crocosmia x crocosmiiflora) rok pirms sala iestāšanās, kad zemākās lapas ir kļuvušas dzeltenas. Uzreiz nogriež lakstus neatstājot garus kātus un sīpolus žāvē 26 – 30° C temperatūrā. Tad tos notīra, atbrīvojot no vecās sažuvušās daļas. Sīpolus siltumā žāvē vēl apmēram nedēļu divas un pēc tam novieto glabāšanai kartona, koka kastēs vēsā vietā, kur temperatūra ir 2 - 5°C. Sīpolus glabāšanai var ievietot sausās smiltīs kūdrā, bet noteikti tie uzglabājami temperatūrā ne augstākā par + 10°C. Citādi tos bojās gladiolu tripsis. Gladiolas var uzglabāt leduskapī. Laukā tās izstāda aprīļa beigās, maija sākumā.

Frēzijas norok tāpat kā gladiolas un tās var uzglabāt 5 - 10° C temperatūrā. Taču pirms stādīšanas uzziedināšanai frēzijas, kas nāk no Āfrikas, aptuveni četrus mēnešus (16 nedēļas) tur ļoti siltās un samērā mitrās vietās – 26 – 30° C temperatūrā ar gaisa mitrumu ap 70%. Tad aptuveni uz mēnesi pārvieto uz vēsākām vietām (10 – 14° C) . Tās izstāda ārā, kad augsne iesilusi no 8 - 10° C.

Arī Āfrikas skaistajām krāsainajām kallām jeb zantedešijām (Zantedeschia) Latvijas ziema jāpārlaiž telpās. Septembra beigās vai oktobra sākumā tās izrok no dobes, nedaudz apžāvē un novieto glabāšanai vēsā un gaišā telpā. Lakstus, noīsina, bet pēc nokalšanas noņem. Uzglabā 5 – 10° C temperatūrā sausā kūdrā, zāģu skaidās.

Ja zantedešijas ir augušas podā, tad tās ar visu podu pārvieto uz vēsām telpām. Noīsina lakstus. Pakāpeniski pārtrauc laistīšanu un nemēslo. Laistīt atsāk februāra vidū, tad arī pārvieto uz 18 – 20°C siltām telpām.