Pelējums, brants un citi parazīti: pasargās kārtīgs jumts un pareiza ēkas konstrukcija

Parazītisko sēņu darbības rezultātā tiek bojāta mājas konstrukcijas materiālu struktūra. Visnegantākā no mājas parazītu sēņu saimes ir koksnes brants – slapjā jeb asarojošā mājas piepe Merulius lacrymans, ko tautā dēvē par ēku puvi (to bieži jauc ar brūno vai krāsaino pagraba piepi vai ar balto mājas piepi). Sākotnēji branta sēņotne atgādina vati, tā ir irdena, balta, uz tās bieži redzami ūdens pilieni. Vēlāk piemērotā vidē attīstās ieapaļš, krokots augļķermenis ar baltu vai krēmkrāsas apmali un brūnu vidusdaļu. Parazītiskā sēņotne cenšas izplesties ar garām (līdz pat 10 m) hifām jeb stīgām, kas spēj izaugt cauri visam, arī betona apmetumam un ķieģeļu mūrim. Sēne ir ļoti agresīva un labvēlīgos ap­stākļos (liels mitrums, siltums, skāba vide) samērā īsā laikā var "noēst" pat veselu koka māju, jo atšķirībā no pelējuma koka brants pats veido mitrumu. Agrāk uzskatīja, ka mājas, kurās ir brants, labāk nodedzināt, lai tas nepārnestos uz citām ēkām. Tagad cenšas izmantot efektīgus pretsēnīšu līdzekļus, ar ko dezinficē visapkārt inficētajai vietai, bet bojātās daļas izgriež un iznīcina.

Lai izvairītos no branta, vispirms jāsakārto mājas jumts, pagrabs, sienas un pārējās konstrukcijas, lai tur nenonāktu lieks mitrums. Ja pagrabs ir mitrs,­ jādomā, kā to novērst, piemēram, ar drenāžu. Jāatceras, ka pagrabam un grīdai jābūt speciāliem vēdināšanas kanāliem. Tāpat jāizvēlas atbilstoši apdares materiāli, piemēram, koka sienas nedrīkst apšūt ar putuplastu, bet tā vietā izmantot minerālvati.

Ja mājas konstrukcijās tomēr parādījušās sēnes, ieteicams jautājuma risināšanu uzticēt pieredzējušam speciālistam. Rīkojoties pašam, īsto sēnes sugu palīdzēs noskaidrot Latvijas Koksnes ķīmijas institūta Bionoārdīšanās un koksnes aizsardzības laboratorijā, rekomendējot nepieciešamos darbus konstrukciju saglabāšanai. Katrā ziņā labāk nepazīstamu sēni uzreiz apkarot kā krietni bīstamāko brantu nekā kļūdīties un veikt mazāk efektīvus pasākumus. Vispirms no mājas konstrukcijām aizvāc visu satrupējušo koksni un vēl veselo koksni 50 cm attālumā no redzamām trupes pazīmju vietām. Diemžēl arī ārēji nebojāta koksne var būt cauraugusi ar sēnes stīgām, ko var atklāt, tikai ekspertam paraugu aplūkojot mikroskopā. Veselo koksni divas reizes apstrādā ar fungicīdu, kura sastāvā ir vara un bora sāļi. Arī jaunus kokmateriālus apstrādā ar fungicīdu (strādājot jālieto gumijas cimdi, aizsargbrilles). Inficētos zemgrīdas materiālus – 
izdedžus vai smiltis – izvāc vismaz 15 cm dziļumā, ierok zemē vai labāk izkarsē ugunskurā. Veikalos nopērkami dažādi koksnes aizsardzības līdzekļi – 
gan pasaulē populāri zīmoli "Bochemit", "Stafor", "Vincents Polyline", "Eskaro", gan Latvijas zinātniskās ražošanas firmas "Relika" produkti ("Erlits", "Kazilits", "Dikants"). Daudzas efektīvas ķimikālijas var iegādāties veikalā "Rīgas ķīmija".