Mājas vizītkarte - logi un durvis. Kā izvēlēties labāko?  (1)

Lai veiksme stāv blakus cilvēkam, kurš pēc pirmā acu uzmetiena nopērk vai pasūta jaunus logus, iekšējās un, iespējams, arī ārējās durvis! Deviņdesmitajos gados viss bija skaidrs – ja logi, tad tikai modernie plastmasas, bet ārdurvis – smagās metāla, ar zirnekli, lai ļaundari, stikla pakešu uzvedināti, netiek iekšā turību pārbaudīt. Šī mode laikam ir pārdzīvota tāpat kā, piemēram, kādreizējā tieksme pēc krāsainajiem burbuļūdeņiem PET pudelēs. Ir nākusi sāpīga pieredze, jo daudzi logi, izgatavoti arī garāžās vai šķūnīšos un tikpat pavirši ielikti, gadu gaitā sākuši sirsnīgi asarot un maitāties, bet to uzstādītāji saprotamu iemeslu dēļ jau sen ir citā biznesā. Šķiet, pat metālistiem darba kļuvis mazāk, ja nu vienīgi remontos, mēģinot nomainīt nezināmas izcelsmes slēdzenes, kam resurss beidzies. Skola maksā naudu, tāpēc sākam aizvien nopietnāk domāt, ko iegādāties savam mājoklim. Cieņā atkal nāk īstas lietas, nevis lētie atdarinājumi, un nekas labāks par koku šiem nolūkiem nav izdomāts.

Būvgaldniecības izstrādājumi jebkurā kvalitātes līmenī sen vairs nav deficīts. Konkurence nozarē acīmredzot ir nežēlīga, taču katram ražotājam tirgū ir sava niša, vairāk vai mazāk oriģināls piedāvājums un attiecīgi arī potenciālo klientu loks. Ja cilvēkam vajadzīgs priekšmets, kas ļauj korekti norobežot divas telpas, atliek ieiet tuvākajā būvmateriālu lielveikalā – tur stendā dažādas durvis gluži kā palagi uz veļas auklas izkārti. Ar 100 eiro pietiek un vēl pāri paliek, turklāt šeit var atrast pat gluži labus izstrādājumus, kam pildījumā nav tikai kartona bišu šūnas. Skatu piesaista kaut vai Baltkrievijā ražotās klasiskās durvis, kuru finierējumam tomēr izmantots īsts osis vai ozols, nevis ķīniešu mākslīgie analogi, kas šos rakstus atgādina vien iztālēm. Tiesa, gluži par velti tās vairs nedod…

Šī prece top lielās sērijas pārdesmit modeļos, ne tikai piepildot mūsu, bet arī papildinot citu valstu tirgus. Izvēlīgākam pircējam, kam nauda turas, tā parasti nav pa prātam, šai publikai jau gribas to, kas nav gluži katrā otrajā mājā. Ja vajadzība nav steidzama, sākas staigāšana pa izstādēm, katalogu kolekcionēšana, dažādu populāru salonu apmeklēšana, kur piedāvā cita līmeņa produkciju, tostarp atzītu arhitektu projektētas dizaina durvis, ko izgatavo nelielās sērijās. Ir tikai viena, toties būtiska nianse – esošajā interjerā tās lielākoties neder!

Ja top jauna privātmāja vai notiek dzīvokļa kapitāla pārbūve, saimniekam aiz muguras ir vismaz arhitekts vai pat speciāli nolīgts dizainers, kurš vienmēr zina, ko un kā vajag un kur to visu pasūtīt. Pretējā gadījumā interesentam sākas morālo ciešanu laiks, jo parasti šajos estētikas smalkumos normāls cilvēks nespēj orientēties, ja vien speciāli nav mācījies. Ir desmitiem nopietnu firmu un simtiem mazu galdniecību, kas spēj izgatavot visu, ko sirds vēlas, tikai pasaki vai, vēl labāk, vismaz uzskicē, ko īsti gribi! Jā, bet ko varat piedāvāt? Atkal šķirsti bildītes, aplūkojot svešu interjeru priekšmetus, un tā arī atvadāties, solot padomāt.

Interneta laikmetā iespējamos sadarbības partnerus apzināt nav grūti, atliek vien apmeklēt nevis sludinājumu portālus, bet gan nozares mājaslapas un papētīt ne tikai produktus, bet arī uzņēmumu biogrāfijas, paveiktos darbus. Ja vēsture sākas pagājušajā gadsimtā, tas vien jau ir pozitīvs kritērijs!

Lielie uzņēmumi neklātienē var mulsināt, pirmajā mirklī šķiet, ka tur ar sīkumiem nemēdz krāmēties, beigās vēl noplēsīs deviņas ādas! Tie lielākoties ir maldi, jo ražotājiem tagad svarīgs katrs pasūtījums, tostarp kaut vai savas labās slavas dēļ. Drīzāk riskanti ir iesācēji mazajās darbnīcās, kas arī, protams, cenšas, bet kam vēl nav ne atbilstīga aprīkojuma, ne vērā ņemamas pieredzes.

Ja runa nav par pāris logiem vai vienām durvīm, ir vērts noskatīt vairākus pretendentus un sarīkot pat anonīmu cenu aptauju, stila un dizaina detaļās no sākuma īpaši neieslīgstot. Tikai informācijai un priekšstatam. Svarīgākā ir iepazīšanās vaigu vaigā – gluži kā pirmā tikšanās, kad iecerēto sāk aplidot un gaida dzirksteli izšķiļamies. Ja viens otram arī cilvēciski iepatiksieties, gandrīz ir garantija, ka pasākums izdosies. Iespējams, klientu menedžeris pat ciemos atbrauks, ieteiks savus risinājumus (viņam pieredze tomēr lielāka), un beigās pat dizaina problēma atrisināsies it kā pati no sevis. Lai nebiedē papildu piedāvājumi, piemēram, izgatavot logiem pieskaņotas griestu karnīzes vai durvju zīmējumu turpināt sienu apdares paneļos, vienotu ansambli veidojot. Kad viss ciparos uz papīra izlikts, kādu pozīciju allaž var izsvītrot un vienoties par abpusēji pieņemamu cenu. Tā nav tikai teorija, tā arī praksē mēdz notikt, vienīgi paturiet prātā, ka zaudētājos nākamais sadarbības partneris nepaliek.

Ir gadījies būt samērā nelielā uzņēmumā, kur viss sākas no baļķa, kur ir sava zāģētava, kalte un kur par logiem un durvīm jau runā kā par mēbelēm to kvalitātes izpratnē. Tur jauns puisis, kokapstrādes inženieris, cehā sēž pie datora, kas izrīko automatizētu CNC darbgaldu, un dod tam zināt, kur un ko zāģēt un frēzēt. Priekšā rasējumi četrām durvīm kādai privātmājai britu salās – visas vienā stilā, taču atšķirīgas detaļās. Starp citu, nekā īpaša, ārējām vien pusapaļš lodziņš ar spraislīšiem augšpusē un jostavietas augstumā slīpa atvere, kur pastniekam korespondenci iemest.

Ir pilnīgi skaidrs, ko dod šāda tehnika un spēj uzņēmums, kura attīstībā pakāpeniski investēti simtiem tūkstošu eiro. Tur, iespējams, sasniegts pats augstākais līmenis, kad katrs pasūtījums var būt atšķirīgs, sākot no vienkāršām, taču īsta koka iekšdurvīm un beidzot ar lielām terašu vitrīnām, kam stikla pakešu toni iespējams digitāli mainīt atkarībā no saules intensitātes un saimnieka vēlmēm, bet vērtnes automātiski aizslēgt. Tādas lietas gan pieprasītas galvenokārt Krievijā, kur klienti nemēdz naudu skaitīt un saņem visu, par ko samaksājuši, turklāt uz impregnēta lietaskoka paletēm! Par kvalitatīvu preci ir vērts maksāt, it sevišķi, ja domā arī par nākamajām paaudzēm.

Izvēloties potenciālo ražotāju, parasti aiz kadra paliek vēl divi būtiski aspekti. Pirmais – uzstādīšana.

Ielikt ailās durvis un arī logus nav liela māksla. Vai atceraties, cik žigli divi puikas ielika vecos plastmasniekus? Noķīlēja, nolīmeņoja, iepūta putas – un sveiki! Apdare cenā nav iekļauta, bet līmlentes, saimniek, jau pats vari noplēst…

Par laimi, tā ir vēsture. Tagad nopietni ražotāji gādā, lai amatieri objektā nesamaitātu viņu darbu, paši uzstāda savus logus un durvis vai vismaz nolīgst uzticamus apakšuzņēmējus, kuri zina arī drošākās, modernākās tehnoloģijas. Par montāžas vai elastīgajām lentēm, kuras, ailā iestrādātas, pašas izplešas, daudzi pašdarbnieki pat dzirdējuši nav. Par aukstuma tiltiem, kur aizplūst siltums un veidojas kondensāts, maitājot konstrukcijas un veicinot citas nelaimes, informācijas ir vairāk, tikai saimniekam pirmajā brīdī šķiet, ka tie logi laikam ir slikti uztaisīti.

Otrs aspekts vēl būtiskāks – apkope.

Lai cik kvalitatīva ir furnitūra (to mūsējie iepērk galvenokārt Vācijā), ar laiku eņģes sāk čīkstēt, blīvgumijas kļūst cietākas, vērtnes grasās iesprūst. Likumsakarīgi tas notiek pēc garantijas laika beigām. Kad silikons eļļošanai vairs nelīdz, ir tikai viens variants – jāmeklē meistars, kurš pazīst šīs konstrukcijas. Lūk, kāpēc vēlreiz attaisnojas uzticēšanās vecākam uzņēmumam, kas aizvien labā formā! Ja arī tam nav sava servisa dienesta, kas gatavs par nelielu atlīdzību vispirms identificēt vainas un pēcāk tās likvidēt par atsevišķu tāmi, vismaz var cerēt saņemt palīdzību kaut vai izņēmuma jeb gluži privātā kārtā. Daudziem tas ir arī reputācijas jautājums. Un tad pie reizes var nomainīt neglābjami sabojāto stikla paketi, kuru mājas mīlulis reiz centīgi skrāpējis. Cik tur tā darba, ja vien zina, kā to dara!