Dārza darbu kalendārs: oktobris

Darboties dārzā ir patīkami, jo ik pa brīdim kāds no dārza augiem pārsteidz ar lapojuma krāsu, sēklu pogaļu formu vai vēlīnu ziedu, sīkputniņi uztaisa traci, cīnoties par saulespuķu sēklām, bet rudens saule iezīmē neparastus rakstus uz koku stumbriem, sarkstošajās un dzeltējošajās lapotnēs.

Oktobris košumdārzā ir lapu mēnesis. Sarkanas, dzeltenas, oranžas, purpursārtas, brūnas un rudas, tās ir visur – kokos, krūmos, zālienā, dobēs, sētmalē, uz jumtiem, pat šķūnītī. Ar lapām ir vienkārši. Ja uz tām ir slimību pēdas, kukaiņu pangas vai citi sīko radījumu postījumi, tad tās vislabāk tūlīt pat savākt un iznīcināt – sadedzinot vai aprokt. Šādā veidā var atbrīvoties no daudziem kaitēkļiem un slimību uzliesmojumiem bez jebkādas ķīmijas. Ne uzreiz, protams, bet pakāpeniski, vairāku gadu laikā postījumus var ievērojami samazināt.

Ja lapas ir veselas, slimību un kukaiņu nebojātas, tās ir vērtīgs un dārzā noderīgs organiskais materiāls. Ozolu lapas, kas slikti trūd, var izmantot kā segmateriālu sala jūtīgo augu piesegšanai. Tās pa ziemu nesairs un pavasarī būs viegli noņemas. Lapas var noderēt koku un krūmu apdobju mulčēšanai. Pa ziemu tās pasargās sakņu sistēmu no sala, bet pavasarī un vasarā veicinās mitruma saglabāšanos un novērsīs nezāļu augšanu. Mulčēt vajadzētu kokaugus ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram, rododendrus, magnolijas, un sala jūtīgākos kokaugus – hortenzijas, budlejas, īleksus un citus.

Koku lapās pa vasaru ir uzkrātas barības vielas, ko koks ar saknēm ir uzņēmis no augsnes, tāpēc, ja vien lapas ir veselīgas, tas no dārza nevajadzētu prom vest, bet gan pārstrādātas atgriezt atpakaļ augsnē. Trūdošās lapas būs lielisks papildinājums kompostam. Var veidot lapu trūdzemi, tad kritušās lapas kompostē atsevišķi no citu dārza atlieku komposta. Rudens lapas zālienā var sasmalcināt ar pļāvēju un izkliedēt par zālienu. Šāds dabisks mēslojums mauriņam nāks tikai par labu.

Oktobrī, ja ilgstoši saglabājas silts laiks, mauriņu var vēl pēdējo reizi nopļaut. Tāpat būtu ieteicams to spēcīgi nogrābt ar grābekli, lai izvairītos no augsnes sablīvēšanās, piesārņošanās ar augu atliekām, sīkiem zariņiem un citiem krikumiem, kas samazina gaisa piekļuvi un var veicināt sniega pelējuma veidošanos ziemā. Veselas, nesasmalcinātas kritušās lapas pa ziemu zālienā atstāt nevajadzētu. Tās ne tikai veicinās izsutuma veidošanos, bet var nomākt zāliena augšanu pavasarī. Pie tam lapu grābšana ir atraktīvs dārza darbu veids, ko var bagātināt ar visai interesantām izdarībām bērniem un pieaugušajiem.

Kad lapas nobirušas, vēlreiz aplūko kokus un krūmus, vai nav kāds aizlūzis, slims, bojāts zars. Tos vēl pirms ziemas izzāģē, izgriež atvases. Ja nepieciešams dekoratīvos stādījumus atjauno ar jauniem koku un krūmu stādiem. Oktobris ir labākais lapu koku kailsakņu stādīšanas laiks. Taču līdz pat salam var stādīt arī visus dekoratīvos augus, kas auguši konteineros.

Pirms sala iestāšanās košumdārzā vajadzētu parūpēties par mūžzaļajiem augiem – rododendriem, bukšiem u.c.. Tie pirms ziemošanas ir kārtīgi jāsalej. Ziemā, kad augsne būs sasalusi, augs ar saknēm mitrumu uzņemt nevarēs, taču caur lapām vēja un saules ietekmē mitrums vienalga iztvaikos, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visas lapas pirms ziemas būtu kārtīgi padzērušās.

Oktobrī pirms sala iestāšanās, apgriež izskatu zaudējušās ziemcietes, novāc salnu bojātās lapas un dzinumus. Sala neizturīgās daudzgadīgās puķes izrok, un pārvieto uz telpām. Ziemcietes, kuru virszemes daļas pa ziemu aiziet bojā, mulčē ar kūdru, priežu mizu mulču, koku lapām. Kad zeme sasalusi, ar egļu zariem piesedz sliktāk ziemojošās daudzgadīgās puķes – delfīnijas, heiheras, asklēpijas, neļķes. Piesedz arī jauniestādītas puķes un tās, kas atrodas vējainās, paaugstinātās, nelabvēlīgiem laika apstākļiem pakļautās vietās. Svarīgi ir nepārcensties un neapgriezt puķes par daudz un nesasegt tās par ātru. Neapgriež graudzāles, čīkstenes, astilbes, heihēras.

Oktobris ir tulpju stādīšanas laiks. Ja citas pavasara sīpolpuķes jau vismaz mēnesi ir savās augšanas vietās, tad tulpes stādāmas ne ātrāk kā oktobrī, kad gaisa temperatūra ir ap + 8 līdz + 10 °C. Tulpes stāda trīs sīpolu dziļumā, kas atkarībā no sīpola lieluma ir apmēram 10–15 cm dziļi. Tāpat kā ziemcietes, sīpolpuķes līdz ar sala iestāšanos mulčē. Tas pasargās sīpolus no sala, kā arī nodrošinās vienmērīgāku augsnes mitrumu un temperatūru.

Oktobrī Latvijā beidzas augu aktīvā augšana un daudzviet Vidzemē vidējā diennakts gaisa temperatūra vairs nepārsniedz + 5 grādus pēc Celsija, taču piejūras pusē oktobra sākumā var sastapt arī pa kādai ziedošai rozei. Tas nozīmē, ka rozes vēl nav gatavas ziemai. Lai mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos rozes labāk sagatavotos ziemošanai, tām nogriež visus pumpurus, sulīgos nenobriedušos dzinumus. Ja rožu lapas ir nobirušas, tās ziemai ir gatavas. Tad savāc nobirušās lapas un turpmākos rožu piesegšanas darbus veic, kad iestājas sals. Ja rozes vēl ir ar lapām, tad novāc un iznīcina visas slimās un bojātās lapas. Parasti vairākas dienas sals - 3 līdz - 5 grādi pēc Celsija, kad veicama rožu piesegšana, ir tikai novembrī vai pat decembrī, tāpēc oktobrī, ziemošanai sagatavo tikai augststumbra un vīteņrozes. To dzinumus, pieliec pie zemes, īpaši sagatavotā "gultiņā", kas izklāta ar skuju koku zariem.

Oktobris ir vislabākais laiks, kad atjaunot un papildināt augļu dārzu, jo jaunus augļu kociņus ir iespējams nopirkt par ļoti izdevīgām cenām un arī piedāvājums ir plašāks. Pie tam rudens ir stādīšanai labvēlīgāks. Laiks ir vēss un lietains, kas veicina, labāku augļu koku iesakņošanos. Rudenī stāda ābeļu, skābo ķiršu krūmogulāju kailsakņus, kā arī podos audzētos augļu kokus un krūmus. Saldo ķiršu, bumbieru un plūmju stādīšana gan jāatliek uz pavasari.

Oktobra sākumā vēl vāc ražu rudens avenēm. Kad tās noražojušās, dzinumus nogriež līdz ar zemi.

Zemeņu stādījumus, ja tie nav izravēti, oktobrī vairs neaiztiek. Nezāles un īpaši virza labi aiztur sala iespiešanos augsnē, tāpēc to pat vēlams dārzā atstāt. Taču, ja nu vēlme pēc tīra dārza ir tik liela, tad noteikti pēc izravēšanas zemenes un daudzgadīgo garšaugu stādījumus mulčē ar kūdru vai citu mulčējamo materiālu.

Lai nākamais gads priecētu ar labu ražu un izvairītos no slimībām un kaitēkļiem, oktobrī veic profilaktiskos pasākumus. Pēc ražās novākšanas salasa visus zemē kritušos un kokā palikušos bojātos augļus, jo tie ir lieliska vieta slimību un kaitēkļu pārziemošanai. Bojātos augļus iznīcina.

Pēc lapu nobiršanas, parūpējas par lapu savākšanu. Vislabāk tās kompostēt, vai, ja ir bijis daudz slimību un kaitēkļu, sadedzināt. Jo ātrāk slimās lapas no dārza izvāc, jo mazāk slimību un kaitēkļu ir nākamgad. Ja lapu daudz un tās nav iespējams savākt, nokritušās lapas apsmidzina ar 5% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu. To dara, kad gaisa temperatūra ir zemāka par +5 grādiem pēc Celsija.

Vecajiem krūmogulājiem izgriež noražojušos, aizlauztos, nokaltušos zarus, atstājot 10 līdz 16 dažāda vecuma dzinumus. Jāņogām un ērkšķogām vecos dzinumus var neizgriezt līdz pamatam, bet veikt to atjaunošanu, saīsinot līdz spēcīgiem sānzariem. Oktobra beigās apgriež vīnkokus.

Augļu koku un krūmogulāju apdobēs vēlams izkliedēt satrūdējušo organisko mēslojumu. Koku apdobes var mulčēt ar skaidām, šķeldu, kūdru, kompostu. Noteikti ir jāmulčē no jauna iestādīto augļu koku un krūmu apdobes. Tāpat jaunos augļu koku stumbrus vēlams apsiet ar egļu zariem vai kādu citu aizsargmateriālu, lai pasargātu no grauzējiem.

Kad lapas nobirušas augļu dārzu miglo ar vara (Cu) preparātiem – Bordo šķīdumu vai citiem. Tas palīdzēs pasargāt augļu dārzu no slimību izraisītājiem. Oktobra beigās var sākt augļu koku stumbru kaļķošanu, bet iespējams, ka to darīt vēl ir par agru. Ja laiks ir lietains un mitrs, labāk atlikt kaļķošanu uz novembra beigām, lai tas nav jādara ziemā atkārtoti. Taču profilaksei augļu kokus var kaļķot arī oktobra beigās un tad, ja nepieciešams, atkārtoti nākamā gada sākumā.

Oktobrī sakņu dārzā darāmā nav daudz. Novāc kāpostus, sakņu selerijas, mārrutkus. Tukšajās vietās sēj zaļmēslojumu, ko atstāj līdz pavasarim.

Kad raža novākta, sakņu dārzu sagatavo nākamajam gadam. Ja visas augu atliekas no dārza ir izvāktas, tad atliek tikai apstrādāt un samēslot augsni. Ja dārzā ir viegla smilts augsne, tad to apsēj ar zaļmēslojumu un apstrādā tikai pavasarī. Pārējas augsnēs iestrādā organisko mēslojumu vai zaļmēslojumu, pelnus. Ja augsne ir skāba, to kaļķo.

Īsi pirms sala iestāšanās sēj agros burkānus. Rudenī burkānu sēklu sēj biezāk kā pavasarī.

Arī siltumnīcā paliek vairs tikai sakopšanas darbi. Kad visas augu atliekas no siltumnīcas ir izvāktas, noņem plauktus, auklas un visas citas izņemamās palīgierīces. Siltumnīcu nomazgā. Stiklus un konstrukcijas var apstrādāt ar kaļķi.

Saulainā dienā ar dezinficējošu šķīdumu nomazgā izņemamos plauktus, podus, un to kārtīgi saulē nožāvē. Ja augsni siltumnīcā nemaina, to var izkvēpināt ar sēru vai kadiķu zariem. Kad siltumnīca pamatīgi iztīrīta, ienes tajā pārziemināmos augus, piemēram, mārtiņrozes. Tukšajās vietās sēj zaļmēslojumu, vislabāk rudzus, kā arī sēj vēlos redīsus un stāda salātus un lociņus.

Oktobris ir tas mēnesis, kad daudz darāmā ne tikai dārza, bet arī pagalma sakopšanā. Ir jāparūpējas par dārza mēbelēm. Tās ir jānotīra un jānovieto uzglabāšanas vietā. Jānovāc vasaras puķu kastes, podi, statīvi. Arī tie jānotīra, ja nepieciešams, jāpielabo un jānokrāso.
No seklajām ūdenstilpnēm ūdens augi jāpārvieto uz ziemošanas telpām. No baseiniem jāizlaiž ūdens, tie jāiztīra.

Jāizceļ sūkņi no ūdenstilpnēm. Jāiztukšo ūdens laistīšanas sistēma. Jāiztīra un jānovieto glabāšanā šļūtenes, smidzinātāji, ūdens uzglabāšanas trauki, mucas. Jāiztecina ūdens no caurulēm un jāatslēdz ūdens padeve.

Jāsakārto un jāiztīra darbarīku glabātuve. Pa vasaru, kad darbs dzen darbu, droši vien glabātuvē ir sanesušās gan smiltis, gan augu atliekas. Plauktus un grīdas iztīra. Sakārto instrumentus.
Dārza instrumentus, kas vairs nebūs vajadzīgi, nomazgā vai notīra, ieeļļo, uzasina. Veic pļāvēja, trimmera, dārza traktoriņa tehnisko apkopi. Nomaina nolietojušās detaļas, uzasina asmeņus. Pļāvējiem notīra apakšu, izlej veco degvielu.

Saimnieces gatavo krājumus ziemai. Oktobris ir kāpostu skābēšanas laiks. Tautas ticējumos teikts, ka kāpostus skābē vecā mēnesī, tad tie vārās mīksti; ja 
skābē jaunā mēnesī, tad ilgāk uzglabājas.

Ja ir brīvs laiks, gatavo oktobra beigās novāktos mārrutkus, griež šķēlītēs un žāvē ābolus, tīra un novieto glabāšanai sīpolpuķes. No sūnām, viršiem, krāsainām lapām un ķirbjiem gatavo dekorus, ar ko izdekorē pagalmu un telpas. Un vakarā, kad satumst, iededz pa kādai smaržīgai svecei.