Lielas, saldas un sulīgas – rudens avenes un to audzēšana dārzā  (1)

Rudens aveņu šķirnes audzēšanai Latvijā apkopojuši Latvijas Valsts augļkopības institūta speciālisti.

'Babje Ļeto' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā pusē vai augusta beigās. Ogas vidēji lielas, samērā stingras, garšīgas. Ievāktās ražas lielums atkarīgs no mitruma nodrošinājuma un rudens salnām. Samērā laba izturība pret pelēko puvi.

'Polana' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā dekādē. Ogas ļoti izskatīgas, vidēji lielas, stingras, garšīgas. Ievāktās ražas lielums atkarīgs no mitruma nodrošinājuma un rudens salnām.

'Gerakl' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā pusē. Laba ziemcietība, ražība un ogu kvalitāte. Vidēja izturība pret pelēko puvi. Vēlams pārbaudīt visā Latvijas teritorijā.

'Polka' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā dekādē. Laba ražība, izturība pret sēņu slimībām, izcila ogu kvalitāte. Intensīva šķirne, nepieciešams nodrošināt labu agrotehniku. Vēlams pārbaudīt Vidzemē, Latgalē. Var inficēties ar aveņu pundurainības vīrusu, tāpēc stādīšanai jāizmanto sertificēts pavairošanas materiāls.

'Autumn Treasure' – sāk ražot jūlija beigās – augusta sākumā, laba ziemcietība, ražība, lielas, pievilcīgas ogas, ar samērā labu garšu, labi atdalās no serdes, laba izturība pret sēņu slimībām un kaitēkļiem, ieņēmīga pret vīrusslimībām.

Žurnāls "Ievas Māja" (2010.g. Nr. 21) sniedz ekspertu padomus, kā visprasmīgāk dārzā stādīt rudens aveņu stādus. Rudens avenes stāda tāpat kā vasaras avenes, ievērojot pusmetra attālumu starp augiem un 2-3 metru atstatumu starp rindām. Labākais stādīšanas laiks ir oktobris vai arī agrs pavasaris pirms pumpuru plaukšanas. Ja tas nav izdarīts iepriekš, dzinumus pēc stādīšanas saīsina līdz 20-25 centimetriem vai nogriež līdz pat augsnes virsai. Izvēlas saulainu, no valdošajiem vējiem aizsargātu vietu ar vidēji smagu, irdenu augsni un vidēji skābu vai neitrālu reakciju. Avenēm nepieciešams aizvējš, jo atklātos stādījumos vējš var aplauzt dzinumus. Vislabāk aizvēju sniedz ēkas sienas, sēta, mežs vai aizsargstādījumi. Piemērota būs gruntsgabala austrumu vai dienvidaustrumu puse, nepiemērotas ir ieplakas ar augstu gruntsūdens līmeni, kurā uzkrājas auksts gaiss, kā arī mitras vietas, ziemeļu puse.

Nav vēlams avenes stādīt starp augļukokiem, jo tie noēnos krūmus. Vislabāk stādījumus izvietot gar sētu 1-1.5 metru attālumā no tās vai stādīt pie ēkas sienas.

Augsnei vismaz virskārtā jābūt trūdvielām bagātai. Jo vairāk tā līdzināsies meža augsnei, jo labāk avenes augs. Piemērotas vidēji smagas mālsmilts vai smilšmāla augsnes ar bagātīgu organisko vielu daudzumu. Smilts augsnes jāielabo ar organiskajām vielām, bet mālsmilts augsnēm struktūru var uzlabot ar kūdru un zāģskaidām. Skāba augsne pirms stādīšanas jākaļķo, bet sārmaina jāpaskābina ar mulču vai kūdru.

Tāpat kā parastās avenes, arī rudens avenes stādāmas no daudzgadīgajām nezālēm atbrīvotā vietā bedrēs, vagās vai dobēs. Attālums starp stādiem ir 0.3-0.5 metri, stādot kā atsevišķus krūmus – 1.8 metri.

Stādus ievieto bedrē tā, lai pumpurs pie dzinuma pamatnes atrastos 2-3 centimetrus zem augsnes virskārtas līmeņa. Augsni pēc tam pieblīvē, aplaista un mulčē. Ja zeme sausa, pirms mulčas uzbēršanas tā jāsalaista.

Rudens avenēm ļoti biezos stādījumos vasaras sākumā veic rindas platuma ierobežošanu līdz aptuveni 40 cm. Jaunos dzinumus rindā izretina, atstājot tos 8-10 cm attālumā citu no cita.

Lai avenes neizplatītos pa visu dārzu, saknes gar dobes malu norobežo ar kāda cieta materiāla (koka dēļa, plastmasas, skārda) sloksni, to ierokot vismaz 30-50 centimetrus dziļi. No viena krūma ievāc 1-2 kg ogu, tāpēc ģimenei svaigam patēriņam pietiks ar 5-10 krūmiem. Gatavojot krājumus ziemai, nepieciešami 25 vai vairāk krūmu.

Rudens aveņu ražas lielums un kvalitāte lielākoties atkarīga no laika apstākļiem. Lai ogas iegūtu agrāk un tās mazāk ciestu no rudens lietavām un sala, virs aveņu rindām var veidot plēves pārsegu vai audzēt tās siltumnīcām līdzīgos augstos plēves tuneļos.

Pēc ražas novākšanas rudens avenes nopļauj līdz zemei. Labāk to darīt līdz ar sala iestāšanos, lai barības vielas no dzinumiem paspētu pārvietoties uz saknēm. Nopļautos dzinumus savāc un sadedzina, lai ierobežotu slimību izplatību.