Miklais gaiss smaržo pēc atvasaras, nesenā lietus un Miķelīšiem. Mežmalā klusi sačukstas priežu jaunaudze. Esam stundas braucienā no Rīgas un desmit minūšu gājienā no Baldones, bet sajūta gluži kā laukos. Reiz dzirdēju, ka, pērkot māju, svarīgas esot trīs lietas: skats pa logu, skats pa logu un skats pa logu. Līdzīgās domās ir arī ainavas arhitekti Ingūna un Mārtiņš Šternbergi, kas nu jau astoņus gadus dzīvo mājā, kas ideāli atbilst šim noteikumam. Ar saimnieku atļauju žurnāls "Mājas Viesis" dodas lūkot viņu lolojumu.
Sākam ar to, ka abas ar fotogrāfi apejam apkārt mājai, pa ceļam reizes septiņas iesaucoties – ak, cik te skaisti! Mūs priecē un apbur gan plašums, gan mājīgums.
– Mārtiņš ir dzimis rīdzinieks, es nāku no meža, mani vecāki dzīvo tepat netālu aiz Dzelzāmura. Mārtiņš vēlējās pilsētas sajūtu, man gribējās mežu, tad nu te radām kompromisu, – smaidot skaidro Ingūna un piebilst: – Tuvu pie pilsētas, bērni no skolas nāk kājām mājās, bet aiz loga mums lauki un mežs tepat blakus.