Ne tikai daba aiz loga pamazām gatavojas ziemas miegam. Arī istabas augi pēc siltās vasaras pārkārtojas, un kā nu kurš – cits gatavojas miera periodam, cits – ziedēšanai. Kā istabas puķes kopt šajā laikā, stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza tropu mājas dārzniece Ingūna Gudrupa.
1. Istabas augus iedala trīs galvenajās grupās – mitro tropu augi (piemēram, kodijas, begonijas, antūrijas, kafija, murajas, falenopši, fīkusi, dracēnas, nefrolēpes un citas papardes u. c.), subtropu augi (citroni, lauri, mirtes, fuksijas u. c.), sukulenti un kaktusi. Tropu augi, kā zināms, ir siltumu visvairāk mīloši, subtropu augi, kaktusi un sukulenti – pacieš arī zemāku temperatūru.
2. Istabas augus, kuri vasarā bija iznesti ārā, cerams, jau pirms kāda laiciņa esat ienesuši telpās. To darot, jārūpējas, lai augi necieš no pārāk krasām temperatūras svārstībām. Ja naktī temperatūra ārā ir tikai dažus grādus virs nulles, ienesot augu telpā, kas ir centrālapkures, malkas vai citas krāsns piesildīta, tam var iestāties šoks. Labāk augu vispirms dažas dienas paturiet uz terases, verandā vai balkonā, un tikai tad, kad tas apradis ar nedaudz augstāku temperatūru, ienesiet mājoklī.
3. Subtropu augi, kaktusi un sukulenti, ja tie vasaras beigas pavadījuši ārā zem nojumes, kur netiek klāt lietus, krasas temperatūras izmaiņas pārcieš labāk, bet tropu augus gan tās var ietekmēt negatīvi. Tad nav jābrīnās, ka augs sāk dzeltēt un tam birst lapas. Piemēram, orhidejas cimbīdijas aukstumu pacieš diezgan labi. Tās var turēt ārā pat tad, kad ir tikai plus pieci grādi. Bet citai orhidejai falenopsim jau plus sešpadsmit grādu ir kritiska temperatūra.
4. Pirms nest puķu podus iekšā, nomazgājiet loga stiklu un palodzi. Dienas kļūst arvien īsākas, saulīte vairs nav tik spoža. Jānodrošina, lai augs caur stiklu saņem maksimāli daudz gaismas.
5. Izravējiet podos saaugušās nezāles, bet vēl labāk – ja vien saknes nav saaugušas pārāk blīvi – noņemiet augsnes virskārtu un uzberiet jaunu, tā augam nodrošinot vairāk barības vielu.
6. Nesot augu uz mājām, pa ceļam aplūkojiet, vai kāds gliemezis nav paslēpies podā un uz lapām nav sametušies kaitēkļi. Gliemeži ir lieli viltnieki – dienā tos grūti pamanīt, jo savus nedarbus tie galvenokārt veic naktīs. Bieži vien gliemezis ir ielīdis gropītē zem puķu poda, bet, piemēram, falenopšiem tas mēdz paslēpies substrātā.
7. Jau no augusta augus mēslo retāk – divas reizes mēnesī, bet no oktobra līdz decembrim – pietiek reizi mēnesī.
8. Izvēloties veikalā istabas augu mēslojumu, izlasiet uz iepakojuma, cik daudz slāpekļa, fosfora un kālija tajā ir. Ja pārsvarā ir slāpeklis, šādu līdzekli šajā laikā lietot vairs nav ieteicams, bet var turpināt mēslot ar tiem augu līdzekļiem, kuros ir vairāk kālija un fosfora.
9. Jāpatur prātā, ka daļai augu rudens un ziema ir miera periods, citiem tieši pretēji – ziedēšanas laiks. Atkarībā no tā arī augs jāmēslo. Tos augus, kuri gatavojas ziedēšanai, jāmēslo ar kāliju un fosforu saturošiem augu līdzekļiem. Uz šo līdzekļu iepakojuma parasti ir norādīts, ka tie domāti ziedošiem augiem.
10. Ir vēl grupa augu, ar kuriem aukstajā sezonā jārīkojas pavisam citādi, piemēram, populārais augs mārtiņroze un skaisti ziedošais hipeastrs, bieži dēvēts sava radinieka amariļļa vārdā.
11. Tās mārtiņrozes, kuras zied vasaras beigās vai rudens sākumā, var atstāt ziemot dārzā, bet vēlīnās mārtiņrozes, kuras ziedus raisa tikai oktobrī un novembrī, labāk audzēt podos. Pēc noziedēšanas tām apgriež vecos ziediņus un apkaltušos dzinumus. Šajā laikā piebremzē arī ar laistīšanu, taču pilnīgi bez mitruma augu nedrīkst atstāt, citādi tas ies bojā. Puķu podu novieto verandā vai citā vietā, kur temperatūra ir vidēja vai pat vēsa. Janvārī vai februārī, kad gaisā jūtama pavasara tuvošanās, puķi ienes siltākā un gaišākā telpā un sāk pamazām laistīt. Ar mēslošanu gan nevajag steigties.
12. Hipeastri dažkārt mēdz uzziedēt augustā, bet visbiežāk – no novembra līdz februārim. Ziedēšanai vajadzīgās barības vielas šis augs uzkrāj sīpolā, tādēļ pēc noziedēšanas ir svarīgi atjaunot rezerves, lai tam būtu spēks ziedēt un dzīt lapas arī nākamajā sezonā. Pēc noziedēšanas hipeastru, kamēr tam ir zaļas lapas, regulāri laista un mēslo. Tuvojoties miera periodam, augustā mēslošanu samazina un arī laista retāk, līdz pārstāj pavisam. Lai hipeastrs uzziedētu, tam vajadzīgs divus līdz trīs mēnešus ilgs miera periods. Šajā laikā tas ir bez lapām un netiek laistīts. Pēc dažiem mēnešiem, parādoties pumpuram, hipeastrs pats vēstīs, ka ir gatavs atkal ziedēt. Tad to iestāda puķu podā, sāk pamazām laistīt un gaida ziedus.