Ceriņi, kas pavairoti potējot, dzīvo īsāku laiku nekā patsakņi, tas ir, 25–50 gadus. Šķirnes ceriņu patsakņu krūmiem mūžs ir daudz ilgāks – simt un vairāk gadu. Tie ir ļoti sīksti, aug kā nezāles un arvien ataug no atvasēm. Ja atvases izgriež tikai laiku pa laikam, turklāt atstāj celmiņus, tās izveido arvien platāku ceru (biezokni). Šādi krūmi nav tik dekoratīvi, mazāk zied. Lai ceriņkrūms būtu skaists un krāšņi ziedētu, nepieciešams regulāri retināt vainagu. Tad visi zari ir maksimāli izgaismoti un vienmērīgi izvietoti.
"Ja novecojošiem ceriņiem stumbrā jau izveidojies liels, tukšs dobums, stumbru vajag nozāģēt 1–1,5 m augstumā un caurumu aizķepēt ar māliem. Tas neļaus dobumā iekļūt mitrumam, un neizplatīsies trupe. Ceriņi ataugs ar atvasēm, kas attīstīsies no snaudošajiem pumpuriem. Vēlāk no atvasēm varēs veidot vainagu," skaidro zemnieku saimniecības "Ozoli" kokaudzētavas īpašnieks Indulis Branaburgs.