Mulčēšana ir augsnes nosegšana ar organisku vai neorganisku materiālu, kas pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas, dubļu veidošanās lietusgāžu laikā, kavē nezāļu attīstību, samazina krasas temperatūras svārstības augsnes virskārtā, veicina bioķīmiskos procesus, mikroorganismu darbību un labas augsnes struktūras veidošanos. Mulčēšana arī papildina trūdvielu saturu augsnē un neļauj lietum izskalot augsnes daļiņas.
Kā pareizi mulčēt dārzu? Iepazīsties ar padomiem no laikraksta "Latgales Laiks" Pūra lādes!
Galvenokārt mulčēšanai tiek izmantoti: mizu mulča, koku šķelda, zāģu skaidas, priežu čiekuri, kūdra, komposts, salmi, lapas un nopļautās zāles masa.
Pirms klāt mulču, jāizravē visas nezāles. Ja augsne ir sausa, tad pēc mulčas uzklāšanas tā kārtīgi jāsalej, jo mulčas kārta aizkavēs ūdens nokļūšanu uz augsnes.
Mulču uzklāj 5-7 cm biezā slānī. Jo rupjāka mulča, jo biezāka kārta jāber, jo rupjās mulčas gabaliņi saguļas mazāk blīvi un ļauj izspraukties cauri nezālēm
Ik gadu mulčas kārtu papildina, jo tā pamazām satrūd vai tiek aiznesta ar vēju.
Smalko mulču var izmantot augsnes ielabošanai, sajaucot to ar augsni. Tas nodrošina augsnes irdenumu un gaisa caurlaidību. Jo īpaši der rododendriem un rozēm.
Zem mulčas kārtas var ieklāt speciālu plēvi – ģeotekstilu, kas samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kavēs nezāļu augšanu. Jo īpaši šāda plēve nepieciešama jaunos stādījumos, kur starp augiem ir lielas, brīvas platības.
Jāatceras, ka trūdēšanas procesā tiek patērēts slāpeklis, tāpēc tas papildu jānodrošina, izmantojot organisko vai mākslīgo mēslojumu. Papildu mēslošana nav nepieciešama, ja mulčē ar kūdras substrātu vai bagātinātu kompostu.
Mulčējot jācenšas neapbērt augus, jo tas var kavēt augšanu un pat novest pie auga bojāejas. Pie pašiem augiem mulčas slānim jābūt pavisam nelielam, ne vairāk kā 3 cm.
Nedrīkst mulčēt augus, kas vairojas ar pašizsēju, piemēram, kumelītes, kreses, kā arī augus, kam patīk sausa, saules apsildīta augsne, piemēram, īrisus.
Mulču var izmantot arī augu ieziemošanai jaunajiem stādījumiem, kas vēl nav paguvuši apsakņoties. Ja ziemā nav sniega, mulča pasargās augus no kailsala un straujām temperatūras svārstībām. Ieziemošanai mulču klāj līdz ar pirmo salu, jo klājot uz mitras augsnes augi var izsust. Kūdras vietā ieziemošanai var klāt smalku šķeldu, piemēram, rozēm.
Mēslojumu var kaisīt ap augu virs mulčas. Piemēroti ir ilgstošas iedarbības līdzekļi, kas pakāpeniski izšķīst.
Kūdru labāk izmantot augsnes ielabošanai, palielinot organisko vielu daudzumu tajā, vai arī augsnes paskābināšanai, ja kūdra nav neitralizēta. Ar kūdru ieteicams mulčēt rozes un rododendrus, kā arī magnolijas. Viengadīgajām puķēm piemērota ir neitralizēta kūdra.
Priežu čiekurus var izmantot, lai uzlabotu vizuālo izskatu. Tie ir arī piemērots materiāls skujeņu un lielu krūmu mulčēšanai.
Mulčēšanai var izmantot arī oļus un akmens šķembas, taču zem tām noteikti jāklāj ģeotekstils, lai novērstu sajaukšanos ar augsni un nezāļu augšanu.
Var izmantot arī šķeldu un skaidas. Vislabākās ir lapu koku skaidas, jo tām sadalīšanās procesā ir mazāk nevēlamu blakņu kā skujkoku skaidām. Zāģskaidas sablīvējas, kavējot lietus vai laistītā ūdens iekļūšanu augsnē. Jo smalkākas tās ir, jo sliktāk. Savukārt ēveļskaidas, frēzskaidas vai šķelda vairāk piemērota koku apdobēm vai krūmu grupām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
