Mūsdienās cieņā ir ekoloģiskas kokapstrādes tehnoloģijas, tāpēc antiseptiķus arvien biežāk izkonkurē koksnes aizsardzības produkti, kuru pamatā ir dabīga lineļļa (karsta lineļļa piesūcināšanai, lineļļas krāsas un beices). Ko tie spēj un dod patērētājam?
Koksne ir dabiskas izcelsmes polimērmateriāla analogs, sarežģīta dažādu diametru kanālu, eju, poru un dobumu caurvīta kambija audu mikrostruktūra, kurā pārvietojas koka sula, tā barības vielas (stērķeļvielas, olbaltumvielas u.c.). Un tieši tās ir materiāla visvājākais posms, kas ļauj to sagraut. Tās visvieglāk sāk pūt, dod iespēju attīstīties kaitīgām sēnītēm vai ieviesties dažādiem kokgraužiem.
Tieši šajā vidē vienmēr sākas koksnes sadalīšanās, kas pāriet uz izturīgajiem audiem un pakāpeniski arī tos sabojā. Lai novērstu šos procesus, koku sulā jāievada attiecīgas vielas, kas kavē tās maitāšanos, vai arī jācenšas pilnīgi šo sulu atdalīt, vienlaikus sargājot koksni no mitruma.
Pasākumi pret trupi vai puvi vienmēr ir saistīti ar attiecīgo priekšnoteikumu likvidēšanu, konkrēti – ar koksnes mitruma samazināšanu zem 20% robežas. Šim nolūkam pirmām kārtām kalpo materiāla dabiskā vai mākslīgā žāvēšana. Ja ekspluatācijas laikā šo mitruma līmeni nav iespējams ievērot, nepieciešama piesūcināšana ar antiseptiķiem – fungicīdām vielām, kas konservē koksni. Un tiem nav obligāti jābūt ķīmiskiem preparātiem!
Jau gadu simtiem koksnes aizsardzībai pret mūsu mitro klimatu lietoti lineļļas produkti, kas nodrošina ekoloģiski un toksiski drošu materiāla apdari. Būtiskākie ieguvumi:
- koksnes konservācija notiek bez jebkādas smakas, līdz ar to iespējama gan āra apstākļos, gan slēgtās telpās;
- lineļļa un tās izstrādājumi neveicina metāla koroziju un nerada kaitīgus sadalīšanās produktus;
- šīs ir eļļveidīgas vielas, kas nešķīst ūdenī, tāpēc arī grūti izskalojas no koksnes;
- lineļļas produktiem sadegot, neveidojas toksiski savienojumi un gāzes;
- iestrādājot koksnē karstu (70 °C) lineļļu pa slāņiem, panāk dziļāku piesātinājumu (līdz pat 30 mm), un notiek arī mitruma papildu izvilkšana, tātad ievērojami pieaug materiāla izturība pret pūšanu;
- pēc piesātināšanas koksni var krāsot vai tonēt ar lineļļas krāsām vai arī apstrādāt ar lineļļas beici, kas konservācijai piedod lielāku efektu un izturību pret saules UV starojumu;
- pēc apstrādes koksne saglabā savu dabisko, gadskārtu veidoto tekstūru un teicamas elpošanas spējas.
Apstrādei der tikai sausa koksne, kas attīrīta no netīrumiem. Virsmu biezā kārtā piesātina (gruntē) ar lineļļu, kas pirms tam uzkarsēta līdz 70 °C, klājot koka šķiedras virzienā. Pēc divām stundām lieko, neiesūkušos eļļu noslauka ar lupatu. Ļauj nožūt aptuveni 24 stundas. Lineļļas krāsu klāj ar otu, pirms lietošanas labi samaisa. Ja virsma nav gruntēta, pirmo kārtu uzklāj biezākā slānī. Pēc 2,5–4 stundām lieko atkal noslauka ar lupatu (laiks atkarīgs no koksnes tipa un virsmas veida). Ļauj nožūt, tad krāsošanu atkārto vēl 2–3 reizes pēc vajadzības. Darba virsmas un apkārtējas vides temperatūra – vismaz +8 °C, gaisa relatīvais mitrums – ne vairāk kā 70%. Krāsas patēriņš – 1 litrs uz 4–5 m2 virsmas atkarībā no koksnes tipa un uzsūktspējas.
Vēl tikai jāpiebilst, ka koksnes degamību šajā variantā var samazināt ar antipirēniem – vielām, kas augstā temperatūrā kūst un veido uz konstrukcijas virsmas gaisa necaurlaidīgu pārklājumu vai piedevām vēl kūstot izdala inertas gāzes, kas neveicina degšanu, vai ūdeni, kurš kavē degšanu. Efektīvs ir kompleksais antipirēns INWOOD FIRE, kam piemīt arī antiseptiķa īpašības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
