Aizdomas par nosacīti lēto plastmasas logu drīzo galu izrādījušās stipri maldīgas. Gluži pretēji, tie tirgū joprojām ir vispieprasītākie, kļūst modernāki, universālāki, kvalitatīvāki, tāpēc ienāk gan vienkāršos paneļmāju dzīvokļos, gan lepnos savrupnamos, kur saimnieki nav ekoloģiskās idejas apsēsti. Prakse apliecinājusi, ka šie logi ir tikpat droši, taču ekspluatācijā daudz pieticīgāki nekā analogi koka rāmjos. Ko der ielāgot, lai kopdzīve būtu iespējami ilga un laimīga?
Pirmie stikla pakešu logi baltos plastmasas rāmjos pie mums parādījās pirms gadiem divdesmit. Tas bija apvērsums mājokļu siltināšanā! Šaubu nav, visi teorētiski kalpo joprojām, jo problēmas, ko tie daudzviet radīja, lielākoties ir apzinātas un likvidētas. Skaidrs, nekas nav mūžīgs, taču šī industrija piedāvā arī risinājumus esošo logu remontēšanā un pilnveidošanā. Pareizāk sakot, konkurence ir piespiedusi uzstādītājus saprātīgāk izturēties pret saviem pienākumiem, pat uzņemties apkopes pakalpojumus. Ko kopīgiem spēkiem esam iemācījušies un sapratuši?
Mitruma režīms
Šī problēma šķiet visiem sen zināma, jo parādījās pati pirmā: pakešu logi dabisko gaisa apmaiņu mājoklī vairs nepieļauj, ja vien pēc montāžas nav palikušas šķirbas starp ailu un rāmi, arī tā sauktā mikrovēdināšanas sprauga starp rāmi un vērtni to pienācīgi nenodrošina, tāpēc telpās krājas mitrums, ko paši (arī mājdzīvnieki, ēdiena gatavošana, jo īpaši uz gāzes pavarda, veļas mazgāšana un žāvēšana utt.) vien ražojam, un tas ilgākā periodā daudziem ir beidzies dramatiski, pat ar pelējuma sēni un dažādām alerģijām.
Vainot tikai modernos logus šajā principiāli jaunajā situācijā nedrīkst, jo vienlaikus pieļautas gluži citas kļūdas. Iespējams, eiroremonta trakumā dzīvoklī arī spraugas zem durvīm kļuvušas tik šauras, ka vakaros istabā vairs neredz gaismu spīdam, bet virtuvē ventilācijas lūku cieši noslēgusi gofrētā caurule, kurā gaisu pa reizei izpūš tikai mazjaudīgs tvaiku nosūcējs. Ja tā gadījies arī nezināšanas dēļ, pārāk uztraukties vai tērēties laikam nav vērts, var iztikt gan bez papildu piespiedu ventilācijas, gan smalkas gaisa rekuperācijas, arī borēt lieku caurumu fasādē nav nepieciešams, daudzdzīvokļu namos to pat nedrīkst darīt! Pats gudrākais variants – biežāk atvērt logus, lai vasarā ielaistu telpās arī mušas vai odus, bet ziemā – drusku pasaldētu puķes. Tiesa, šādai siltuma šķērdēšanai ir vajadzīga liela pilsoniska drosme, ko sapratuši arī ražotāji. Tāpēc jau vairākus gadus mūsu firmās ir pieejama, piemēram, franču Aereco mikroventilācijas sistēma, ko iespējams ierīkot arī veco plastmasas logu vērtnēs, ja vien tās ir vismaz 50 cm platas. Tas ir tāds glīts panelītis, kas pats sāk piegādāt telpai svaigu gaisu, ja relatīvais mitrums tur pārsniedz 50%. Viss noslēpums ir membrānā, kura piebriest gluži kā cilvēka mati ūdenī, un tad tajā atveras mikroporas, kas nodrošina šo procesu, iztiekot bez papildu barošanas avota vai speciāla mēraparāta. Ierīci iespējams darbināt arī manuāli, atverot gaisa padevi pēc izjūtas. Kopā ar uzstādīšanu tā izmaksā ap 90 eiro, spējot nodrošināt patīkamu klimatu 20–25 m2 telpā. Protams, joprojām spēkā ir principiālais nosacījums – mājoklī tomēr jāatbrīvo piekļuve ventilācijas šahtai, kur siltajam un mitrajam gaisam aizplūst!
Iespējams, šis ir variants, kas piemērots daudziem lietotājiem. Pasūtot jaunus logus, rūpnīcā iestrādāta Aereco ventilācijas sistēma izmaksā krietni lētāk.
Aukstuma tilti
Kad logu nomaiņa kļuva par plaukstošu biznesu, tajā iesaistījās arī milzum daudz amatieru, kas pieļāva nelāgas kļūdas savas apšaubāmās kvalifikācijas dēļ. Izdzīvojuši ir profesionāļi, kuri tagad lieto ne tikai klasiskās montāžas putas, bet arī dažādas lentes un plēves, kas spēj hermētiski noslēgt spraugas starp ailu un rāmi, droši pasargājot un turot sausu siltinājuma slāni. Viņi ir gatavi šim nolūkam izmantot arī minerālvati vai pat pakulas ar ģipsi – gluži kā pagājušajā gadsimtā, kad citus materiālus vienkārši nepazinām. Galvenais amatnieka uzdevums, logus uzstādot, ir neatstāt tur nevienu vietiņu, kur iekļūt āra gaisam un kondensēties mitrumam. Kopš termogrāfijas pakalpojumi ir kļuvuši plašāk pieejami un samērā lēti, gandrīz katru lielāku veikumu derētu pārbaudīt ar mazo kameru, kas arī zem apmetuma uzrāda šos aukstuma tiltus. Un tad lai iet vaļā skandāls!
Jā, bet ko iesākt saimniekam, kam pēc pāris laimības gadiem jaunajam logam stūris pie palodzes kļuvis pelēks, sācis rasot un pat svecītes liesma tur mēdz plīvot? Visticamāk, sienā no brīnišķīgajām putām vairs nav ne vēsts, mitrums cauri apmetumam ticis tām klāt, ziemā kondensāts, sasalstot porās, saplēsis tās driskās un metodiski paveicis savu melno darbu…
Diemžēl ir tikai viens variants – pārmontēt visu bloku, lai cik nepatīkams mājiniekiem šķistu atkārtotais process galvenokārt pēc tam nepieciešamās apdares dēļ. Pakalpojums naudas izteiksmē – ap 50 eiro, kas norakstāmi zaudējumos. Kā smejies, skola maksā naudu. Un tomēr tas ir krietni lētāk, nekā nomainīt logu, kam parasti vēl nav ne vainas.
Stiklu nomaiņa
Izglītots patērētājs ir bīstams. Viņam, piemēram, pakalpojuma sniedzējs nevar iestāstīt, ka miglā logi mēdz asarot, ja jau dziesmā tā dzied. Parasti šādos gadījumos, kad rasa parādās stiklu iekšpusē, meistari klusējot atved jaunu paketi un dažās minūtēs to nomaina, ja vien garantijas termiņš nav beidzies vai firma nav pamanījusies bankrotēt.
Stikla pakete ir vienreiz lietojams produkts, ražotājiem lētāk un vienkāršāk izgatavot jaunu, nekā salabot veco. Vismaz plastmasas logiem tā ir arī dārgākā pašizmaksas pozīcija, taču saimniekam nav izvēles, atliek vien patērēties, ja ekspluatācijas gaitā inertā gāze izolācijas novecošanas dēļ ir papildinājusi atmosfēras krājumus. Par to liecina ne tikai mitruma plankumi, bet arī putekļi, kas parādās paketes iekšpusē.
Šie stikli, ja vien nav izvēlēti ekskluzīvie, nav izturīgāki kā parastie, kas bija veco logu rūtīs. Arī tos iespējams saskrāpēt – pat mājas mīlulim ar asākiem nagiem, kurš ticis klāt. Tāpēc mazgāšanas laikā mehāniska kasīšana vai abrazīvu tīrīšanas līdzekļu lietošana ir stipri riskanta – uz spodras paketes švīkas izskatās ļoti nejauki, bet pats vien esi vainīgs…
Ja nokļūst šādā situācijā, kad paketes nomaiņa ir vienīgā izeja, obligāti nav jāmeklē seni rēķini vai pieraksti, katra logu firma ir gatava izlīdzēt. Šis ir arī brīdis, kad vērts kopīgi apsvērt, vai vecajā rāmī tomēr neielikt trīs, nevis tikai divus stiklus, jo daudzos gadījumos tas iespējams, ja biezumā var iekļauties 45–50 mm.
Starp citu, arī rāmjus nav vēlams skrāpēt, tos viegli var nomazgāt pat ar siltu ūdeni, par sadzīves tīrīšanas līdzekļiem nemaz nerunājot. Ja tomēr plastmasa sāk dzeltēt, esot arī speciāli pieniņi. Idejas par pārkrāsošanu vajadzētu atmest uzreiz, lai gan teorētiski viss ir iespējams. Tad jau labāk noriskēt ar dekoratīvajām līmlentēm, bet paketes vienalga būtu jāizņem, lai nesajuktu prātā, dekorus piegriežot…
Furnitūras uzvedība
Mūsu logiem furnitūra lielākoties izgatavota Vācijā, kalpo nevainojami padsmitiem gadu vai arī salūst uzreiz, ja aplam šeit iestrādāta vai brutāli izmēģināta, piemēram, no horizontālās vēdināšanas pozīcijas uzreiz cenšoties atvērt vertikāli. Šī furnitūra pieņem arī dažādus uzlabojumus, viegli var nomainīt kaut vai rokturus, lai bērni tos nespētu atvērt, vai pierīkot speciālus rokturīšus – logu sargus, kas zagļiem sarežģī dzīvi, atstājot iespēju tikai stiklus izsist.
Un tomēr katra mehāniska ierīce ar laiku ilgojas pēc apkopes! Speciālisti uzskata, ka pat divreiz gadā – pavasarī un rudenī, kad strauji mainās gaisa temperatūra, – logiem visas kustīgās detaļas vajadzētu nopūst ar kādu silikona sadzīves eļļu un tad izlocīt šos kaulus, kamēr tie paši nesāk čīkstēt. Vienlaikus arī izdzenāt putekļus un gružus, noslaucīt un ieeļļot blīvgumijas, lai ilgāk saglabātos to elastība. Gluži tāpat, kā savu automašīnu sagatavojam ziemai, lai durvis salā varētu viegli atvērt.
Šī ir arī īstā reize, kad uzmanīgāk var pavērtēt pakešu loga uzvedību ekspluatācijas procesā. Iespējams, vērtne vairs negrozās tik viegli, nenoslēdz tik cieši, varbūt sākusi pat ķerties un sprūst. Skaidrs, tā ir regulēšanas vaina, tikai – kur un kā? Apakšējai eņģei dekoratīvā uzlika ir noņemama, tur arī atrodas skrūvīte, kas vērtni horizontāli paceļ augstāk vai nolaiž zemāk. Otra skrūvīte meklējama augšpusē rāmī, tā furnitūrā iestrādāta horizontāli, ļaujot veikt manipulācijas arī pa diagonāli, ja, piemēram, cieši nepieguļ tikai viens stūris. Palēnām un pamazām, kā saka, ar prātu un pīpēšanu, šo loģiku iespējams saprast un ietaupīt vismaz 20 eiro, ko profesionāļi prasa par loga pilnu tehnisko apkopi. Vismaz pašam interesanti!
Ar laiku blīvgumijas tomēr kļūst cietas. Protams, veikalā tādas nenopirksi, katrai logu sērijai savs profils, bet universālās nekad nav pašas labākās. Atliek vien aprēķināt kopējos metrus un ar paraudziņu iegriezties tuvākajā logu firmā, kur tām vajadzētu būt plašā sortimentā. Iespējams, šis ir gadījums, kad vērts samaksāt arī par meistara darbu, lai gan teorētiski nekā sarežģīta nav – kārtīgi iztīri gropi, precīzi nogriez jauno, aploki ap stūriem un savienojuma vietā paspied apakšā kādu superlīmes pilienu, jo sakausēt gumijas prot tikai ražotāji rūpnīcās. Lai veicas!
Konsultējis Mārtiņš Gžibovskis, "Labo logu aģentūra"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
