Šaubu nav, uzlīmēt tapetes spēj jebkurš cilvēks, tikai nevajadzētu uzreiz sevi par profesionāli uzskatīt, ja dzīvē reiz gadījies to darīt, un piedāvāties arī citiem pakalpot. Meistars Konstantīns uzskata, ka šī ir viena no fiziski smagākajām apdares operācijām kaut vai nemitīgās lēkāšanas dēļ, un tā var izrādīties arī nopietns izaicinājums, kad ar standarta paņēmieniem un risinājumiem vien nepietiek. Palūkosim, kā top istaba kādai jaunkundzei, kura vēl skolā neiet!
Šis nav pārāk sarežģīts gadījums. Istabai izvēlētas kvalitatīvas flizelīna tapetes, rozā ar spīdumiņiem, turklāt bez raksta, un tās nav arī precīzi garumā jāpiegriež, jo augšā būs nostiepti tā sauktie franču griesti, bet apakšā uz lokšņu parketa, saprotams, būs atbilstīgas grīdlīstes. Tapetes nopirktas pietiekošā daudzumā – deviņi ruļļi, no viena gan iznāk tikai trīs slejas, jo sienas augstums ir 2,90 m, toties atgriezumi allaž paver iespējas brīvākiem manevriem. Vienīgais interesantais uzdevums – dekoratīvais zīmējums (2,70 x 2,20 m), kas iecentrējams uz sienas aiz iebūvētā skapja nišas. Patiesībā tīra aritmētika, jo brīnumputni lido uz divām jau gatavām flizelīna loksnēm, kuras atliek vien pielīmēt vienādā attālumā no malām…
Iepirkšanās nianses
Tapešu izvēle nav tikai gaumes lieta, kvalitatīvākas (dārgākas!) allaž ir vieglāk uzlīmēt, protams, ja sienas ir pietiekami labi sagatavotas, tostarp nogruntētas. Ir arī starpība, vai to dara, piemēram, uz apmesta fibobetona vai klasiskā ģipškartona, jo atšķirības uzvedībā un pat saķerē parādās, jau žūstot. Tāpēc neizbēgamas ir situācijas, kad perfekti paveikt šo uzdevumu vispār nav iespējams, jo nopirkts ne gluži tas, kas vajadzīgs…
Nepieciešamo daudzumu prot aprēķināt katrs pārdevējs, ja saimnieks vismaz aptuveni zina telpas parametrus, taču allaž vēlams paņemt arī rezerves rulli. Ja nāksies to meklēt vēlāk, var būt negaidītas problēmas: toņi niansēs mēdz atšķirties, pat ja cipari uz iesaiņojuma ir identiski, jo citā kastē jau nākamā apdrukas sērija. Šādos gadījumos vienādas mēdz iegādāties visai sienai, tad nianses uz pārējo trīs sienu fona nav tik viegli pamanāmas.
Vienu telpu ar viena veida vai pat raksta un toņa tapetēm aplīmēt nav obligāti – dažādas variācijas ne tikai konkrētas kolekcijas ietvaros izskatās interesantāk, vismaz oriģinālāk. Tumšās allaž ir grūtāk uzklāt nekā gaišās, precīzāk jāizveido šuves, jo nekādi pārlaidumi sen vairs neeksistē. Reizēm tapetes sāni jau ražotnē nogriezti nevis precīzi 90 grādu, bet gan kādā citā leņķī, un tad savienojumu vietās pēkšņi parādās šauras baltas svītras. Tas ir izaicinājums pat profesionālim, un viens no variantiem – līmēt slejas nevis vertikāli, bet gan horizontāli. Kanoni ir radīti tādēļ, lai tos pārkāptu!
Flizelīna plusi
Maldīgs ir priekšstats, ka sienu krāsošana izmaksā lētāk nekā tapešu līmēšana. Ja summē virsmas sagatavošanas izmaksas, nekāda būtiska ieguvuma lielākoties nav, un tas ir vēl viens arguments, kāpēc mājīguma vārdā vērts patērēties, iegādājoties, piemēram, modernās flizelīna tapetes. Tagad tās ir arī katra meistara sapnis, pēc tam ierastās vinila vairs negribas redzēt, par papīra tapetēm vispār nerunājot. Principiālā tehnoloģiskā atšķirība – līmi plānā kārtā ziež tikai uz sienas, piegrieztās slejas vairs ne mitrina, ne briedina, bet uzreiz sausas liek vietā!
Sagatavošanas laika un darba ietilpības, arī līmes taupīšana šajā variantā nav pat būtiskākie ieguvumi. Šīs ekoloģiskās tapetes ir nevainojamas ikdienas ekspluatācijā un pacieš arī skarbāku apiešanos ieklājot, proti, tās var pat pastiept, neriskējot ieplēst, lai veidotu perfektas savienojumu vietas, tās nemet burbuļus un neatlīmējas malās, jo flizelīna pamats (dabiskās celulozes un mākslīgās šķiedras savienojums, nāk no audumu pasaules!) tās stabilizē mitrā stāvoklī, novēršot šķiedru saraušanos žūstot. Tas savukārt nozīmē, ka arī slejas izlīdzināt vieglāk, ātrāk un beigās perfekta kvalitāte ir obligāta!
Skaidrs, flizelīna tapetes izvēlas ne jau tādēļ, lai varētu vieglāk uzlīmēt vai arī lai kādreiz, kad būs apnikušas, ērtāk noņemt (noplēst, pat nesamitrinot!). Dabiskie materiāli vienmēr ir dārgāki nekā sintētiskie, bet bērnu veselība, kā tas ir šajā gadījumā, ir pati dārgākā!
Tapešu līmēšana soli pa solim
1. Process sākas ar saistvielas pagatavošanu: spainītī ielej aptuveni 5 l ūdens un, nepārtraukti maisot, lēnām iejauc pulveri, teorētiski – vienu paciņu (300 g) franču ražotās Quelyd Fliseliin līmes, kas paredzēta šādiem sienas segumiem ar neaustu pamatni. Praksē viss notiek mazliet citādi – Konstantīns papildus pievieno vēl 3 l ūdens un 1/3 daļu paciņas Quelyd Ekspress, kas domāta parastajām vinila tapetēm, tā esot ērtāk un drošāk strādāt. Pēc minūtēm desmit, kad masa uzbriedusi un vēlreiz kārtīgi izmaisīta, kļūst skaidrs, vai atrastas īstās proporcijas. Ja līme no rullīša nevis notek kā ūdens, bet gan krīt biezā strūklā un beigās pāriet lielās, smagās lāsēs, to tūdaļ var klāt uz sienas. Meistaram parasti vajadzīgā konsistence uzrodas jau pirmajā piegājienā, vadoties pēc pieredzes un izjūtas, bet ūdeni vienmēr var pieliet…
2. Tapešu piegriešanā nozīme ir tikai aptuvenam slejas garumam ar rezervi manevram, it sevišķi, ja no viena ruļļa neiznāk četras loksnes. Īstās, precīzās līnijas veido vienīgi uz sienas. Reizēm slejas nākas ar brīvu roku griezt arī gareniski divās un pat četrās daļās, jo Konstantīns tapetes līmē tikai vienā plaknē, nevis mēģina veselu loksni ielocīt stūrī vai aplocīt ap stūri, pat ja sienas ir ideālas, 90 grādu leņķī. Īsos gabalus, piemēram, zem palodzes, viņš piegriež, kad tapete jau turas pie sienas! Metramēram šajā procesā ir minimāla loma.
3. Arī šo sleju, kad līme uzklāta uz sienas, meistars sāk no stūra (blakus līdzās dekoram ielīmēta viena tāda 1/4 ruļļa platuma strēmele!), viegli piefiksē pie virsmas un tad izgriež lieko gabalu no loga ailas. Asam nazim, kam šajā darbā ir būtiska nozīme, sausa tapete ir tikai plāns papīrs!
4. Kad sleja nevainojami izlīdzināta un neredzami ielaista stūrī labajā pusē, tā jāsakārto arī kreisajā – virs un gar logu, kur no malas precīzi nogriež 2 mm platu strēmeli. Šim nolūkam izmanto garo špakteļlāpstiņu, ar kuru vienmēr piespiež tapetes daļu, kas paliks pie sienas, nevis to, kuru noplēsīs (lai griezuma vieta neplūksnotos trulāka naža dēļ!). Starp citu, šādā variantā ar 2 mm platu maliņu, bet jau no abām pusēm pabeidz arī visus pārējos ārējos stūrus, lai novērstu tur iespējamās problēmas tapešu ekspluatācijas laikā (atlīmēšanās, atplēšana utt.). Protams, stūri iepriekš attiecīgi jānokrāso, lai taisnās svītras priecētu acis.
6. Profesionāļi tapešu izlīdzināšanā izmanto nevis dažādas sukas, bet gan speciālas plastmasas lāpstiņas, kam izveidota tāda forma, lai vieglāk veiktu specifiskas manipulācijas, piemēram, iekļūtu sienu stūros. Konstantīns par zviedru Anza nav sajūsmā (pārāk mīksta!), kanādiešu Richard bijusi daudz labāka, pat ar rokturi, tikai Latvijā vairs nevar nopirkt…
7. Līme, kas žūst aptuveni diennakti, uz tapetēm pēdas neatstāj, tomēr labāk to uzreiz notīrīt, tāpēc vienmēr pa rokai ir mīksta drāniņa.
8. Elektrības slēdžu un kontaktu atbrīvošanā nekas labāks par asu nazi vēl nav izdomāts, un reizēm var arī pa nagiem dabūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
