Arī pirtiņai un citām mazēkām nepieciešams projektētājs  (1)

Vēl nesen mazēkai – vienstāva ēkai, kam pamatu platība ir līdz 25 m², – projekts nebija vajadzīgs. Pietika tikai ar vietējo būvvaldi saskaņot ēkas piesaisti (novietojumu) zemes gabalā.

Aglonas novada domes būvvaldes vadītājs Valdis Viļums skaidro: kopš 2014. gada 1. oktobra stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, jaunie Vispārīgie būvnoteikumi un Ēku būvnoteikumi, arī uz būvvaldē iesniedzamajiem dokumentiem par mazēkas un citu pirmās grupas ēku būvniecību ir vajadzīgs projektētāja paraksts.

Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikumā ēkas ir iedalītas trīs grupās. Pirmajā grupā ietilpst:

1) mazēka (vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m²);

2) ārpus pilsētu un ciema teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kas nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēkas, noliktavas, šķūņi, pagrabi, nojumes, garāžas) ar apbūves laukumu līdz 60 m²;

3) atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m², tostarp konteinertipa ēka vai būvizstrādājums (izņemot ēkas, kurās tiek izvietota bīstamā iekārta);

4) betonēts laukums pakaišu kūtsmēslu uzkrāšanai (uzglabāšanai ar vircas uzkrāšanas tvertni) līdz 50 m².

Būvējot pirmās grupas ēkas, dokumentu kārtošana ir vienkāršāka. Ēku būvnoteikumu 2.2. nodaļā teikts, ka, ierosinot pirmās grupas ēku būvniecību, būvvaldē jāiesniedz aizpildīta paskaidrojuma raksta pirmā daļa (uz tās jābūt būvprojekta izstrādātāja parakstam) un grafiskie dokumenti – ēkas vizuālais risinājums un situācijas plāns vizuāli uztveramā mērogā (M 1 : 250; M 1 : 500; M 1 : 1000) uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri. Ja novieto rūpnieciski izgatavotu ēku vai konteinertipa ēku, vizuālā risinājuma vietā jāiesniedz ražotāja būvizstrādājuma tehniskā dokumentācija un grafiskais dokuments ar ēkas fasādi.

Dažos gadījumos var būt nepieciešami citi dokumenti. Tas var būt saskaņojums ar pierobežnieku, ja ēku grib būvēt tuvāk, nekā paredz normatīvie akti, un attālumu atļauts samazināt ar kaimiņa rakstisku piekrišanu. Ja ēku grib būvēt uz cita zemes, vajadzīga zemes īpašnieka piekrišana. Ja zeme pieder vairākiem kopīpašniekiem, nepieciešams, lai tam rakstiski piekrīt visi kopīpašnieki. Dažkārt normatīvie akti prasa saskaņojumu ar citām institūcijām vai vēl kādus dokumentus, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā.

Paskaidrojuma rakstā tiek dokumentēta būvniecības gaita. Nododot ēku ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē iesniedz aizpildītu paskaidrojuma raksta otro daļu, izpildmērījuma plānu (ar ēkas novietni, izbūvētiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus izbūvētām būvēm), bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja mainījusies situācija apvidū. Par 25 m² lielākām ēkām iesniedz arī ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu. Paskaidrojuma rakstā norāda ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc būvvaldes atzīmes veikšanas paskaidrojuma rakstā ir divi gadi. Ja veikta jauna būvniecība, būvvalde piecu darba dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas apseko objektu. Ēku vai tās daļu uzskata par pieņemtu ekspluatācijā, ja paskaidrojuma rakstā ir būvvaldes atzīme.

Toties, ja būvvalde konstatē, ka būvdarbi neatbilst apstiprinātajai iecerei vai būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, būvvalde savā lēmumā norāda konstatētās atkāpes un nosaka termiņus, kā arī citus nosacījumus nepilnību novēršanai. Pēc to novēršanas pasūtītājs atkārtoti vēršas būvvaldē. Ja visi trūkumi ir novērsti, būvvalde par to izdara atzīmi paskaidrojuma rakstā un ēka ir pieņemta ekspluatācijā.