"Televīzijas pārraidē žurnālisti stāstīja par lielajiem nitrātu atlikumiem dārzeņos. Kā tos izaudzēt, lai nebūtu kaitīgo vielu organismam un neradītu gremošanas traucējumus?" žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicā lasītāja.
Izaudzēt dārzeņus bez nitrātiem nav iespējams. Augos vienmēr ir vairāk vai mazāk nitrātu. Atšķirībā no pesticīdiem nitrāti ir dabiski produkti, tie rodas augos arī tad, ja ir slāpekļa deficīts.
"Nitrātu koncentrāciju augos nosaka vairāki faktori: minerālmēslu izmantošana, apgaismojums, temperatūra. Gadalaiks ir tikai viens no vairākiem faktoriem, tāpēc ir aplam uzskatīt, ka visvairāk nitrātu atrodas agri izaudzētajos dārzeņos, jo šo vielu koncentrāciju ietekmē ļoti daudz citu apstākļu. Mazāk nitrātu parasti ir jaunajās augu daļās, piemēram, kāpostam iekšējās lapās" stāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs. "Nitrātu negatīvā iedarbība uz cilvēku organismu ir saistīta ar nitrozamīnu veidošanos, jo šiem savienojumiem piemīt kancerogēnas īpašības."
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane informē, ka Eiropas Savienībā nitrātu normas dārzeņos nosaka Komisijas regula Nr. 1258/2011 (2011. gada 2. decembris), ar kuru groza regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz nitrātu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos. Šajā regulā nav iekļauti sakņaugi.
Maksimāli pieļaujamais nitrātu daudzums:
- spinātos ir 3500 mg/kg;
- konservētos vai saldētos spinātos – 2000 mg/kg;
- svaigos mīkstajos galviņu un lapu salātos vasaras periodā (no 1. aprīļa līdz 30. septembrim) – 4000 mg/kg segtajās platībās un 3000 mg/kg atklātā laukā;
- svaigos mīkstajos galviņu un lapu salātos rudens/ziemas periodā (no 1. oktobra līdz 31. martam) – 5000 mg/kg segtajās platībās un 4000 mg/kg atklātā laukā;
- Iceberg tipa (ledus) salātos – 2500 mg/kg segtajās platībās un 2000 mg/kg atklātā laukā;
- rukolas tipa salātos vasaras periodā (no 1. aprīļa līdz 30. septembrim) – 6000 mg/kg, bet rudens/ziemas periodā (no 1. oktobra līdz 31. martam) – 7000 mg/kg.
Ne burkānos, ne galda bietēs, selerijās, rutkos, redīsos, gurķos, kā arī citos dārzeņos nitrātu saturs netiek limitēts. Interesanti, ka par riska produktu atzīti nevis gurķi vai tomāti, bet gan rukola (šis lapu dārzenis dabiski satur daudz nitrātu), tomēr tā kļūst arvien populārāka gan ASV, gan Eiropas valstīs.
Ja dārzkopji, baidoties no nitrātiem, nevēlas izmantot minerālmēslus, viņiem atliek rūpēties par optimāliem augšanas apstākļiem. Jāraugās, lai dārzeņiem pietiktu saules gaismas (nevar audzēt zem lielām ābelēm un sabiezināti), mitruma (vienlaikus tos nedrīkst pārlaistīt) un lai tos nebojātu slimības vai kaitēkļi. Jāņem vērā, ka nitrāti rodas arī no kūtsmēsliem un vircas, turklāt vasaras beigās, kad raža sāk briest. Ja trūkst slāpekļa, augi ne tikai dod zemāku ražu, bet arī biežāk cieš no slimībām un kaitēkļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
