Nepelnīti aizmirstā līdakaste: noderīgi padomi pacietīgā telpauga audzēšanā  (1)

Patiesībā šo visiem labi atpazīstamo augu dēvē par sensevjēru, taču sarunvalodā tas vienmēr ticis dēvēts par līdakasti, skaidrots izdevumā "Praktiskais Latvietis". Izrādās auga oriģinālais nosaukums, sensevjēra, ir radies par godu itāliešu zinātniekam Sensevjēras firstam Raimondam de Sangro, tāpēc auga senumu nav nemaz vērts apšaubīt. Izrādās pat kādreiz šis augs izpelnījies vislielāko slavu vieglās apkopes dēļ, un savu aktualitāti tas nav zaudējis vēl šobaltdien.

Tautā tiek uzskatīts, ka līdakaste attīra mājokli no sliktas enerģijas, tāpēc to iesaka ieviest katrā mājoklī. Turklāt, neskatoties uz to, ka vairums augu nakts laikā noēd skābekli, sansevjēra nakts laikā to saražo.

Šo telpaugu var atpazīt pēc stingrajām un garenajām, zobenveida lapām, kas mēdz būt gan tumši zaļas, gan gaišāki zaļas, gan raibas un svītrainas, tāpēc tas ir pielāgojams katrai gaumei. Ja esi nolēmis savu mājokli papildināt ar kādu telpaugu, līdakaste varētu būt veiksmīgākā izvēle, jo tai nepiemīt kaprīzes, un tā spēj augt gan saulē, gan ēnā, tā pacieš gan sausu gaisu, gan caurvēju, un arī reta laistīšana nedarīs augam pāri.

Līdakastes audzēšanā jāņem vērā vien pāris nianses – vislabāk to audzēt māla podā, augsnes mitrināšana jāveic no apakšas, ievietojot podu uz 10 minūtēm ūdenī, taču to nepieciešams darīt vien tad, kad augsne ir kļuvusi sausa. Ja pārcentīsies ar laistīšanu, zeme sāks pūt un augs aizies bojā. Uz līdakasti var attiecināt padomu – labāk laistīt retāk, nekā biežāk. Šis augs derēs gan tiem, kam mājās ir ļoti sauss gaiss, gan tiem, kam pārsvarā ir ēnainas vietas, jo līdakste pacieš mērenu siltumu, un tai nav nepieciešami īpaši nodrošināti apstākļi.

Reti kurš to ir piedzīvojis, un tomēr, līdakstes audzēšanas laikā ir iespējams sagaidīt arī ziedu. Izrādās, šo vārpai līdzīgo ziedu var sagaidīt tad, kad augs nav kādu laiku ticis laistīts, piemēram, mēnesi. Tāpēc, ja esi ieplānojis kādu laiku doties prom no mājām, nav nepieciešamība nolīgt kādu, kas aplaistīts telpaugus. Var gadīties, ka atgriežoties, līdakaste aplaimojusi ar skaistu ziedu.

Ja līdakastes apstākļi ir labvēlīgi, visai ātri augs pavairos sakņu atvases un pods var kļūt par mazu, taču šādos gadījumos ar augu vari padalīties, iedodot atvases citiem tā audzēšanas gribētājiem. Līdakasti var pavairot ar lapu spraudeņiem.

Tie, kam jau ir līdakstes, noteikti ir piefiksējuši veiksmīgākos laikus auga mēslošanai un pārstādīšanai, tāpēc viedokļi šajā jautājumā mēdz būt dažādi. Vieni uzskata, ka augšanas periodā reizi mēnesī tas jāmēslo, bet pārstādīt to vajag tikai tad, kad pods ir piesakņojies pilns. Taču citi apgalvo, ka ar mēslošanu nav jāaizraujas, un pietiek, ja to dara tikai ik pēc pāris mēnešiem, tāpēc, katrs dara pēc saviem ieskatiem, jo galu galā – šis augs pacieš pat skarbākos apstākļus.