Mājas zaļie 'sanitāri': telpaugi, kas palīdzēs cīņā pret saaukstēšanos  (2)

Ēteriskās eļļas satur daudzi telpaugi, kuri savvaļā aug Vidusjūras un subtropu apgabalos. Rozmarīns, eikalipts, mirte, citrusaugi – telpā šo augu izdalītā smarža atsvaidzina gaisu, iznīcina vīrusus un baktērijas. Fitoncīdi, kas atrodas augu zaļajās lapās, nokļūstot gaisā, nokļūst arī deguna un rīkles gļotādās, un cilvēkam, atrodoties vienā telpā ar šādiem smaržīgiem augiem, kļūst vieglāk elpot, bet sirdzējam mazinās klepus un iesnas, uzlabojas garastāvoklis," skaidrots portālā "Vsadu", kura speciālisti iesaka, kādi telpaugi būs visnoderīgākie veselībai.

Šo telpaugu mēs mēdzam tautas valodā dēvēt arī par ģerāniju, rānīti vai ausu puķi, kā nu kuram labāk patīk, taču ne katrs zina to, ka šī auga lapas ir bagātīgas ar ēteriskām eļļām. Jebkurai ēteriskai eļļai piemīt antibakteriāla un sāpju remdējoša iedarbība, tāpēc šāds istabas augs būs īsts atradums gripas saslimšanas laikā. Starp citu, šo augu iesaka izmantot arī daži mediķi. Piemēram, ja ir jūtamas sāpes ausīs, vari ielikt nelielu, nedaudz saspiestu pelargonijas lapu auss ejā, jo tai piemīt spēja mazināt iekaisumu.

Pelargonijām patīk gaiša un saulaina vieta. Tās labi aug bagātinātā kūdrā ar skābu vidi vai citos trūdvielām bagātos, gaisa caurlaidīgos substrātos. No pavasara līdz rudenim pelargonijas katru nedēļu jāmēslo. Ziemas mēneši ir pelargoniju miera periods.

Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki izvēlas telpās ieviest kādu citrusaugu, un ne velti, jo tiem ir spējas ne tikai attīrīt gaisu un nodrošināt ar kādu C vitamīnu avotu, bet arī no lapām izdalīt ēteriskās eļļas, kas palīdz cīnīties pret saslimšanu. Jebkurš citrusaugs satur nepieciešamās ēteriskās eļļas, tāpēc atliek vien izvēlēties savai gaumei tīkamāko – mandarīnu, citronu, apelsīnu, greipfrūtu vai pampelmūzi.

Citusaugi vislabāk aug gaišās, labi vēdināmās telpās ar vienmērīgu temperatūru. Tie labi pacieš telpu sauso gaisu, taču ļoti siltā gaisā augus ieteicams miglot. Citrusaugi jālaista ar mīkstu, siltu istabas temperatūras ūdeni. Tiem ir jutīga sakņu sistēma, tāpēc tos nedrīkst ne iekaltēt, ne pārliet.

Savulaik kalanhoju (plūksnainā kalanhoja un Degremona kalanhoja) dēvēja par ''simt vainu dakteri'' un tam bijuši pamatoti iemesli. Šo faktu ir vērts paturēt prātā ne tikai kā zināšanas par tautas medicīnu, bet patiesi ieviest telpās, lai nepieciešamās situācijās to varētu izmantot. Iesnu ārstēšanā šī auga lapu sulu var iepilināt degunā, bet, ja gadījies saaukstēties un parādījies arī klepus, tad divas stundas pēc dienas pēdējās ēdienreizes var apēst vidēju lielu auga lapu, un slimības simptomi ievērojami ātri pazudīs. Arī angīnas gadījumos tautas medicīnas atzinēji iesaka košļāt tieši šo augu, jo tas neticami ātri mazina sāpes.

Kalnhojas ir ļoti audzelīgas. Plūksnainā kalahoja viegli apsakņojas ne tikai ar spraudeņiem, bet arī ar katru atsevišķu lapu. Degremona kalanhojai pie katras lapas ir loti daudz vairpumpuru, kas, augsnē iekrituši, tūlīt apsakņojas un turpina augt.

Kalanhojas vienlīdz labi aug gan vēsās, gan siltās vietās un mērenā apgaismojumā, gan izteikti saulainās vietās. Tās ir jūtīgas pret slapjumu, taču pacietīgas attiecībā uz sausumu.

Arī šo telpaugu mēs vairāk atpazīstam pēc tautā dēvētā nosaukuma – zelta stīga. Šis ātraudzīgais istabas augs ir izmantojams uzlējumu gatavošanā, ko pēc tam izmanto pret saaukstēšanos. Patiesībā lielākā daļa dziednieki tieši šo augu uzskata par vislabāko dažādu slimību ārstēšanā, tāpēc ir vērts kaut reizi to pārbaudīt, vai tam ir pamatots iemesls. Der atcerēties, ka ar šo augu var viegli pārdozēt, tāpēc iepriekš nepieciešams konsultēties ar mediķi vai farmaceitu.

Kalīzijai nepieciešama silta, saulaina un gaiša vieta. Lai saglabātu auga dekorativitāti, to ik pa laikam atjauno, jo vecie stumbri samērā ātri kļūst bezlapaini.

Pēdējā laikā salvija arvien vairāk iegūst mūsu piekrišanu dažādās jomās, un viena no tām ir arī dziedniecība. Salviju lapu tēja ir neaizvietojams mutes dobuma skalošanas līdzeklis, kas palīdz novērst iekaisumu un sāpes, tāpat tai piemīt sviedrējoša iedarbība, ko var izmantot temperatūras gadījumos. Lapas var izmantot sūrstoša kakla, klepus, iesnu un iekaisumu gadījumos, jo tās efektīvi attīra, dezinficē un ārstē iekaisumus.

Lai arī visbiežāk ārstniecisko salviju sastopam dārzos, to var pārstādīt podā un turēt uz palodzes, lai vienmēr pa rokai būtu dabiskais medikaments.

Šis telpaugs ne tikai lieliski pilda savas dziednieciskās funkcijas, bet arī brīnišķīgi izskatās, atgādinot milzīgu sīpolu. Un patiesi, to arī mēdz dēvēt par jūras sīpolu. Sīpola un lapu uzlējumu izmanto, lai ārstētu bronhītu un arī locītavu sāpes. Tā kā šo telpaugu nav grūti audzēt, jo tas ir mazprasīgs, nevajadzētu būt problēmām ar šī auga ieviešanu mājoklī.