Dzīvnieku pasaules klauns – mājas sesks jeb fretka  (2)

Mājas sesks (Mustela putorius furo) vēsturiski cēlies no sava tiešā sugas brāļa, meža seska, kas plaši apdzīvo Eiropas teritoriju. "Animal Planet" vēsta, ka seski pieradināti jau pirms 2500 gadiem, taču kā mājdzīvnieks tas plaši sastopams jau viduslaikos, kad to izmantoja peļu, žurku un trušu medībās. Viduslaiku gleznās seski redzami sieviešu rokās – pat Anglijas karaliene Elizabete I savam priekam bija iegādājusies šo mājdzīvnieku.

Teju tūkstoš gadu fretkas tika izmantotas grauzēju izķeršanai pilsētās – to lokanie ķermeņi un spēja ielīst teju visur noder, lai regulētu peļu un žurku populācijas, kā arī trušu. Šāda medīšanas prakse, lai gan daudzviet aizliegta, joprojām tiek piekopta. Sesks žurkas iedzen tieši lamatās. "Ferretcentral.org" raksta, ka populārs pieņēmums ir tas, ka seski sākotnēji pieradināti kā mājdzīvnieki jau Senajā Ēģiptē, tomēr šādam apgalvojumam ir maz pierādījumu, jo nav saglabājušies nekādi arheoloģiskie pierādījumi. Citas versijas ir par to, ka seski pieradināti krietni senāk un ar tirgotāju palīdzību izplatīti pa pasauli.

Mājas seski salīdzinoši nesen atzīti par dekoratīviem dzīvniekiem, bet savu vietu dzīvnieku mīļotāju sirdīs iekarojuši jau krietnu laiku. Pie mums sesku turēšana mājās ir likumīga, taču citādāk ir ASV – mājas seskus ir ar likumu aizliegts turēt daudzos štatos. "Seskumilis.lv" norāda, ka seska mūža ilgums ir astoņi līdz desmit gadi, taču daži dzīvnieciņi var pārsniegt arī desmit gadu vecumu.

Sesku tēviņi ir augumā un svarā ir krietni lielāki par mātītēm. Mātītes sasniedz 30 līdz 40 centimetru garumu un viena kilograma svaru, bet tēviņi var sasniegt pat 70 cm garumu un būt pat divarpus kilogramus lielu svaru. Divas populārākās sesku krāsas ir albīna (pavisam balti seski ar sarkanām acīm) un sabuļa krāsa (kažoks variē no tumši brūnas līdz gaišai). Sastopami arī pasteļkrāsas, sudraba un melni seski, tomēr tie mūsu platuma grādos ir reta parādība. Sesku mammām grūsnība ilgst sešas līdz septiņas nedēļas un vienā metienā var piedzimt vien daži mazuļi, vai krietni vairāk – līdz pat 18. Taču, ja sesks netiek turēts pavairošanai, tad to ir ieteicams kastrēt, kad dzīvnieks sasniedzis astoņu līdz desmit mēnešu vecumu.

Viens no mītiem par seskiem ir tāds, ka tie ir ļoti smakojoši dzīvnieki. Taču "Petfinder.com" norāda, ka sesks būs ožai pamanāmāks, ja tas ilgstoši netiks apmazgāts. Seskiem ir īpatnēja smaka, jo tie ir raduši iezīmēt savu teritoriju un tiem izdalās sekrētu eļļa, taču to var novērst, sesku regulāri noslaukot ar mitru dvieli, bet ik pa laikam – ieliekot vannā un nomazgājot ar speciālu šampūnu. Tomēr jāatceras tas, ka pārlieku liela mazgāšana tikai veicinās sviedru un tauku dziedzeru pastiprinātu darbību, kas visu pavērsīs tikai sliktāk.

Seski ir ļoti enerģiski, bet reizē arī lieli gulētāji – saskaņā ar "Petferretcare.net", seski dienā var nogulēt pat līdz 16 stundām, bet tās astoņas, kuras tie būs nomodā, būs īsts jandāliņš. Seski ir ne tikai rotaļīgi un draudzīgi, kad tiem ir izdevīgi, bet spēj būt ārkārtīgi viltīgi. Seskiem patīk izpētīt un grauzt visu, tāpēc jāskatās, lai mājās būtu noslēgti visi skapīši, noslēpta pārtika, elektrības un citi vadi, zāļu skapītis aiztaisīts, sadzīves ķīmija noslēpta. Pat ja sesku tur būrītī, tiem ir nepieciešamība no tā ik pa laikam tikt laukā pastaigāties, tāpēc šajā laikā tie ir stingri jāuzrauga. Bīstami ir arī izvelkamie dīvāni un gultas – tie var līst to spraugās un saspiest savus ķermenīšus.

Lai būtu pavisam droši, ka jaunajam mājdzīvniekam būs sagādāts viss nepieciešamais, ir jāzina dažas lietas. Seskiem ir vajadzīgs stabils metāla stiepļu būris ar minimālajiem izmēriem 100x50x70 cm. Būrī jāievieto mājiņa, tuneļi, kā arī tiem ir nepieciešama sava kastīte tualetei. Būris jānovieto tādās vietās, kur nebūs karsti, tieši saules stari, kā arī caurvējš. Tas ir regulāri jātīra un jādezinficē vismaz reizi nedēļā, kā arī stingri jānoslēdz tā durtiņas, jo seski viegli iemācās izkļūt un attaisīt tās.

Tā kā seski ir gaļēdāji, tos nepieciešams nodrošināt ar pilnvērtīgu barību, kas būs tiem piemērota – derēs zooveikalos nopērkamā sausā barība, kas domāta seskiem, kaķiem un ūdelēm. Barībai jābūt viegli sagremojamai, ar lielu proteīnu un tauku daudzumu. Jāseko līdzi, lai uzņemto ogļhidrātu daudzums būtu minimāls. Barībai jābūt brīvi pieejamai, tomēr jāpieskata tie seski, kuriem ir liekais svars, lai tie nepārēstos. Pirktajai barībai sastāvdaļās jābūt vairāk dzīvnieku izcelsmes, kā augu izcelsmes produktiem. Sesku uzturā liela nozīme ir bioloģiski augstvērtīgam proteīnam, kam pārtikas sastāvā jābūt vismaz 32 līdz 38 procentiem. 

Uzturā šķiedrvielām ir liela loma svara kontrolei un samazināšanai, kā arī dažos gremošanas trakta darbības traucējumos. Tā kā seskiem ir ļoti ātra vielmaiņa, ikdienā nepieciešams uzņemt lielu kaloriju daudzumu – seski patērē ap 200 līdz 300 kaloriju dienā. Tāpēc vidēja svara seskiem (1 kg) pietiks ap 40 līdz 60 gramiem kaķu barības dienā.

Ja barību gatavo mājās, tad seskus baro ar vārītu gaļu, zivīm, putnu gaļu, olām, jēlām aknām. Nedrīkst dot produktus, kas satur laktozi vai cukuru – tāpēc tāda lieta, kā šokolāde, seskiem var būt nāvējoša. Arī dārzeņus un augļus dod ierobežotā daudzumā, jo seski nespēj sagremot šķiedrvielas. Zvēriņiem ļoti garšo gurķi, zaļa paprika, banāni, rozīnes un melones, tomēr pa dienu nav ieteicams dot vairāk nekā vienu tējkaroti šo produktu. Kā arī seski vienmēr jānodrošina ar svaigu ūdeni!

Seskus ir samērā viegli aplipināt ar tām slimībām, ar kurām slimojam paši. Tiem ir bīstama cilvēku pārnēsātā saaukstēšanās un gripas vīruss, tāpēc nav ieteicams kontaktēties ar mīluli, ja paši esat slimi. Citkārt seski slimo arī ar A hipervitaminozi, proteīna trūkumu (barības, kas satur pārmērīgi daudz taukus rezultātā), E hipovitaminozi (tauku audu iekaisums, dzeltenu tauku slimība, veidojas aknu taukaina deģenerācija), tiamīna (B1 vitamīns) deficītu, ja tos baro ar jēlām zivīm, kā arī cinka toksicitāti, ja tas tiek pārmērīgi uzņemts.