Viens no senākajiem mājas kaķiem – abesīnietis

Visi mūsdienās sastopamie kaķi, kuri tiek turēti kā mājdzīvnieki, cēlušies no Āfrikas savvaļas kaķa, kurš gadsimtu garumā ticis pieradināts. Abesīniešu (Abyssinian) kaķu šķirne tiek uzskatīta par vienu no vissenākajām, tomēr par to tiešo izcelsmes vietu kaķu šķirņu pazinēji vēl strīdas. Pastāv uzskats, ka abesīniešu dzimtene ir Ēģipte, taču pētot kaķu izcelsmi dziļāk, noskaidrojās, ka tie nāk no Indijas okeāna krastiem. Abesīnija, kas izmantota šķirnes nosaukumā, gan ir cieši saistīta ar Etiopiju, no kurienes tad arī šie eksotiskie kaķi ceļojuši uz Eiropu, pateicoties britu karavīriem, kuri tos 19.gadsimtā ieveduši, kā vēsta "Cfainc.org".

Abesīnijas kaķi visbiežāk sastopami četrās krāsās – savvaļas (rudy), sarkana (sorrel), zila un dzeltenbrūna (fawn). Purina.com gan norāda, ka kaķu audzētavās parādās aizvien jaunu nokrāsu šķirnes eksemplāri, kuriem ir pat sudrabaina nokrāsa. Reti, bet sastopami ir bruņurupuču nokrāsas, sarkani, šokolādes krāsas un pat ceriņkrāsas abesīnieši. Precīza kažoka krāsa šīs šķirnes kaķiem parādās vien pieaugot un sasniedzot viena gada vecumu. Kažoki ir biezi, bet spalva ir samērā īsa un mirdzoša. Abesīnieši ir īpaši ar to, ka kaķa apspalvojums pāriet no viena toņa citā. 

Abesīnijas kaķi pēc to personības un rakstura ir inteliģenti un ļoti zinātkāri. Tie ir ārkārtīgi uzticami un pieķeras savai ģimenei – tie pat žēlosies, ja tiks nošķirti no ierastās kompānijas. Tos var arī viegli dresēt, jo tie ir paklausīgi. Tomēr, ja abesīnietis savā ceļā ieraudzīs ko jaunu, tam obligāti tas būs jāapskata, vai tie būtu tikko atnesti iepirkumu maisiņi no veikala, vai filma, kuru vēlaties noskatīties uz sava klēpjdatora.

Abesīniešiem patīk būt uzmanības centrā, bet nav skaļi – to ņaudēšana ir drīzāk klusa. Tie mēdz arī atdarināt cilvēka veiktās darbības, tāpēc ir īpaši draudzīgi ar durvju kliņķiem – ātri iemācās attaisīt durvis, tāpēc dažiem šīs šķirnes kaķu saimniekiem jārēķinās ar to, ka būs nepieciešams tāds durvju kliņķis, kuru kaķis nevarēs atvērt.

Runči labi saprotas ar citiem kaķiem, bet kaķenes ir ietiepīgākas, jo vēlas būt vienīgās mājas saimnieces. Abi dzimumi gan ir spējīgi saprasties un ļoti pieķeras suņiem. Abesīniešiem ir svarīgi, lai vienmēr būtu mājās cilvēki, kas sastāda viņiem kompāniju. Tiem nepatīk ierobežošana, tāpēc ir nepieciešamība pēc telpas, kā jau kaķiem, kuriem patīk brīvi staigāt pa visu teritoriju.

Tā kā kaķi ir patstāvīgi, tie mēdz būt nevis cilvēka pakļautībā, bet gan saimnieki savam saimniekam. Galvenais ir kaķi nodrošināt ar iespēju izpausties un izvingrināties. Noteikti jādomā par pareizu kaķa uzturu – speciālo barību un pietiekamu daudzumu ūdens. Abesīnieši krasi neatšķiras no jebkura cita kaķa. 

Iegādājoties kaķēnu, jāpievērš uzmanība tam, lai vieta, no kuras tas tiek atvests, piemēram, audzētava, ir tīra. Jāskatās, lai kaķēns būtu vesels, spožām acīm un sausu purniņu. Tā kā Abesīnijas kaķi ir tīri šķirnes pārstāvji, tie noteikti no audzētavas vai saimniekiem nāks ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem, kas apliecinās kaķa piederību. Taču ir jāatceras, ka šķirnes kaķis ir dārgs prieks. Ir audzētavas, kas pieprasa, lai viņu kaķēni vēlāk tiktu vesti uz izstādēm.

Atvedot kaķēnu uz mājām, tam ir jāļauj adaptēties un aprast ar jauno vidi. Noteikti ir jāsagādā kaķa kastīte, lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem un nebūtu jādusmojas uz jauno mājas mīluli. Arī kaķi ir regulāri jākopj – vismaz reizi nedēļā jāizķemmē tā kažoks no liekajām spalvām, kā arī jāapskata tā nagu, ausu un zobu stāvoklis.

Abesīnijas kaķi citu šķirņu vidū izceļas kā ļoti veselīgi. Tomēr arī šīs šķirnes pārstāvjus var piemeklēt dažādas iedzimtas kaites. Abesīniešu vidū novērotas tādas slimības, kā progresīvā tīklenes atrofija, tomēr šos kaķus audzētāji parasti izslēdz no pavairošanas, tādējādi novēršot slimības pārdzimšanas iespējamību. Kaķi var slimot arī ar nieru amiloidozi, kas ir smaga uroloģiska slimība. Tomēr selekcionāri slimību attīstību abesīniešu vidū ir tiktāl novērsuši, ka šīs šķirnes kaķi slimo vien retos gadījumos.