Eksotiskie 'vientuļie vilki' - kanārijputniņi

Kanārijputniņš savu vārdu ieguvis, pateicoties tā izcelsmes vietai, Kanāriju salām, kas pieder pie Spānijas arhipelāga. Vēsturiski, romieši salai devuši nosaukumu, kā vēsta Petcraft.com, balstoties uz milzīgo suņu populāciju – latīniski suns ir "canis" – tāpēc arī kanārijputniņi tādi "suņputniņi" vien ir. Savvaļā tie joprojām ir plaši sastopami Makronēzijas salās, protams, arī Kanāriju salā – tos var atpazīt pēc to zaļgandzeltenās krāsas. Tomēr mājās turēšanai selekcionēto kanārijputniņu krāsas variē no dzeltenas līdz pat sarkanai.

Mājas kanārijputniņus iedala trīs grupās – dziedošie, dekoratīvie un krāsainie kanārijputniņi. Dziedošo kanārijputniņu lielākā priekšrocība ir skaistās dziesmas – oficiāli ir reģistrētas trīs šķirnes – Vācu dziedošais "Roller", kura balss ir zema, klusa, pat rūcoša, no Beļģijas nākušais "Waterslager", kura dziesma līdzinās tekoša ūdens skaņai, un Spāņu "Timbrado", kas ir vissenākais dziedošais kanārijputniņš. Selekcionāri gan pie tā nav apstājušies. ASV populārs ir Amerikāņu "Singers", kas ir rollera un dekoratīvā "Border" krustojums.

Dekoratīvie kanārijputniņi īpaši izceļas ar ārējā izskata īpatnībām, lieluma atšķirībām un citādajām spalvām. Piemēram, cekulaino šķirņu sākums meklējams 18.gadsimta Vācijā, kā vēsta Canariki.ru. Šiem kanārijputniņiem dots nosaukums par godu spalvu cekulam, kas tiem ir uz galvas un dažādo krāsu variāciju dēļ, tie tiek iedalīti arī pie krāsainajām šķirnēm. Pie dekoratīvajiem kanārijputniņiem pieder arī sprogainie – lieli kanārijputniņi ar smalkām, sprogainām spalvām, figurālie – kanārijputniņi, kuriem ir izteikti "formīgs" ķermenis, kuprainie – kanārijputniņi, kuri sēžot uz laktas ieņem pusmēness formu, un izrakstītie kanārijputniņi, kuri ir īpaši ar to, ka to dzīves laikā maina krāsu.

Krāsaino kanārijputniņu šķirnes galvenokārt iedala pēc to krāsas. Ir baltie – Angļu baltais un vācu baltais, pelēkais, kuri tiek saukti arī par šīferpelēkajiem, jo tie iegūti krustojot zaļo un balto kanārijputniņu, dzeltenais, kas ir vispazīstamākais, zaļais, kurš ir vislīdzīgākais savvaļā sastopamajam. Par visaristokrātiskāko tiek saukts sarkanais kanārijputniņš, jo tie tiek iedalīti vēl trīs grupās – tumši sarkanajos, kuri ir biešu sarkanumā, sarkanajos un sarkanīgi-muari, kas ir īpatnēji, jo šie kanārijputniņi izskatās pēc sarkaniem sirmgalvjiem, jo sarkanais viņu spalvās ir viegli pārklāts ar sarmu. Vēl sastopami arī oranži kanārijputniņi, kuri iegūti sakrustojot dzeltenos ar sarkanajiem. Visinteresantākie ir arlekīni jeb raibie kanārijputniņi, kuru spalvās var ieraudzīt visas iespējamās kanārijputniņu krāsu variācijas.

Interesanti, ka vēsturiski kanārijputniņi kā mājdzīvnieki ienākuši eiropiešu dzīvēs jau 17.gadsimtā. Spāņu mūki tos audzēja un tirgoja ieceļotājiem, īpatnējā veidā pasargājot savu tirgu – tika pārdoti tikai dziedošie tēviņi, lai tālāk kanārijputniņus nevarētu pavairot. Tā ilgu laiku Spānija dominēja ar savu eksporta preci, par kuru angļu un citu Eiropas karaļvalstu augstmaņi maksāja bargu naudu.

Pirms iegādāties kanārijputniņu, ir svarīgi zināt dažas praktiskas lietas. Kanārijputniņu izmērs ir atkarīgs no tā, kādai šķirnei tas pieder. Mājas kanārijputniņš, kas ir visizplatītākais, nemēdz pārsniegt 12 – 15 centimetru augumu. Tā dzīves ilgums var būt no pieciem līdz desmit gadiem. Par šiem mājdzīvniekiem nav jāuztraucas, ja tie būrī būs vieni. Kā norāda Petuniversity.com, kanārijputniņi ir tādi kā vientuļie vilki, kuri izbauda vienatni, tomēr ir ļoti privātīpašnieciski un savu teritoriju aizstāvēs. Tāpēc divi kanārijputniņi vajadzīgi vien tiem, kuri laika gaitā vēlas tos pavairot. Ja brīvdienu rītos ir vēlme pagulēt ilgāk – kanārijputniņu dziesmas netraucēs, ja to būris būs apsegts ar audumu. Putni gulēs paši un ļaus jums baudīt klusumu.

Tāpēc, ja vēlēsieties, lai jūsu kanārijputniņš dzied, noteikti jāiegādājas tēviņš. Bet, ja jūs putnu čivināšanu nevēlaties dzirdēt pastāvīgi, kanārijputniņu mātīte būs īstā izvēle. Būrim jābūt pietiekami lielam, lai putns varētu kaut minimāli tajā laidelēties – izmērā ap 100x50x70 centimetriem. Tā pamatnē pietiks ar novietotu avīzi pakaišu vietā. Tā kā kanārijputniņiem patīk vannoties, noteikti vajag būrī novietot arī lēzenu ūdens trauciņu. Putnu drīkst izlaist no būra, lai tas izlaidelētos, taču iepriekš ir jāparūpējas, lai visi logi un durvis būtu aiztaisīti, jo tas var aizlaisties.

Tiem, kuri plāno turēt divus kanārijputniņus, jāzina, ka pārošanās sezonā tie mēdz lidot ārā no būra. Olu inkubācijas periods ir aptuveni divas nedēļas un, putnēniem izšķiļoties, tie ir kaili un akli. Gandrīz pēc trīs izšķilšanās nedēļām mazie kanārijputniņi ir gatavi pamest ligzdu.

Kanārijputniņus mājās tur metāla restotos būros, kuros obligāti ir lakta, uz kuras putniņam sēdēt. Gulēšanai noteikti ir vajadzīga neliela ligzdiņa, bet izklaidēm – šūpoles, ūdens baseins, spogulītis vai citi zoo veikalos pieejamie atribūti. Lai pasargātu putnu no saaukstēšanās un citiem veselību apdraudošiem riskiem, būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un logiem, lai izvairītos no caurvēja. Dinozoo.lv norāda, ka istabas temperatūrai jābūt +18-20^oC, kā arī jāuztur mitrums.

Mājas kanārijputniņiem kā pamatbarību dod speciālo barību, bet papildus baro arī ar svaigiem augļiem un dārzeņiem – āboliem, bumbieriem, burkāniem, gurķiem u.c., sēkliņu un graudu maisījumiem. Reizi nedēļā tos drīkst barot ar biezpienu, miltu tārpiem, vārītu olu un pat skudru oliņām. Interesanti ir arī tas, ka krāsaino un raibo kanārijputniņu uzturs ietekmē to spalvu krāsu, tāpēc nebūtu ieteicams barot tiem tādus produktus, kas mainīs viņu dabīgo krāsojumu, lai uzturētu sākotnējo apspalvojumu.

Svarīgi ir nodrošināt putnam svaigu un nostādinātu dzeramo ūdeni, lai tas nebūtu izslāpis. Kanārijputniņam kategoriski aizliegts barot šokolādi un avokado! Kalcija un minerālvielu avotam nepieciešama arī minerālbrikete. Iespējamās saslimšanas, kas apdraud kanārijputniņus, ir vējbakas (jā, arī putniem tādas var būt!), kuras pārnēsā kukaiņi. Jāuzmanās arī no vitamīnu trūkuma un saaukstēšanās. Tiklīdz kanārijputniņa ārējā izskatā vai uzvedībā ir kas neparasts, noteikti jāvēršas pie veterinārārsta!

Rūpes par šo eksotisko putnu absolūti nav sarežģītas, ja vien ievēro visus priekšnoteikumus un rūpējas par to, lai kanārijputniņam tiktu nodrošināta tīra un plaša dzīvesvieta, sabalansēts uzturs un ūdens.