Piemērotākais laiks telpaugu pārstādīšanai - agrs pavasaris. Kā to vislabāk darīt?

Vēlams atbrīvoties no ne sevišķi pareizā uzskata – kā klāt pavasaris, tā visus augus pēc kārtas stāda jaunā augsnē un lielākā podā. Un tad sākas ikgadējais, nemainīgo jautājumu birums, kādēļ mans augs nezied, kāpēc tas aug tikai lapās utt. Kā tad telpaugi pareizi jāpārstāda, cik bieži, kādā augsnē un cik lielā podā!

Ir divi pārstādīšanas veidi: 1) pārstādāmajam augam no saknēm nopurina visu veco augsni un iestāda jaunā, svaigā zemē; 2) pārstādāmo augu ar visu sakņu kamolu un veco zemi tam apkārt, ievieto jaunā podā un apber apkārt svaigu substrātu. Pārstādīšanu, kad netiek izjaukts sakņu kamols, sauc par auga pārvelšanu. Augu pārvelšanu var veikt tikai tajā gadījumā, ja vecajai augsnei nekas nekait un auga saknes ir veselas. Ja daļa sakņu pārstādāmajam augam ir atmirušas, pat sākušas pūt, tad pārvelšana atkrīt, ir jāizgriež neveselās saknes un jālikvidē augsne, kura var būt inficēta.

Pārvelšana ir saudzīga augam tāpēc, ka tas šāda veida pārstādīšanu nemaz nejūt.

Telpaugu pārstādīšanu vajadzētu apvienot ar augu pavairošanu, visbiežāk, ja tas notiek ar cera dalīšanu, vairsīpolu noņemšanu un jauno dzinumu atdalīšanu (nogriešanu), kuri veidojas no saknēm vai pie vecākaugu stumbra pamatnes. Pēc pārstādīšanas dažiem augiem nepieciešama apgriešana, īpaši tiem, kuriem bijušas bojātas saknes. Ja daļa sakņu tiek apgrieztas, tad proporcionāli jāsamazina arī zaru un dzinumu skaits.

Daļa telpaugu bez problēmām aug jebkurā augsnē, bet ir augi, kuriem jāgatavo speciāls augsnes sastāvs. Kūdras substrāts ir universāls neilgai augu audzēšanai. Lai arī kāda augsne katram augam vajadzīga, katrai no tām jābūt ar labu ūdens un gaisa caurlaidību.

Dažkārt telpaugiem nav tik svarīgi, vai trūdvielu augsnē ir vairāk vai mazāk, bet gan tas faktors, kas attiecas uz substrāta vidi – skāba, eitrāla vai sārmaina.

Lielākā daļa telpaugu vēlas augt viegli skābā vidē, pH ap 6,5, piemēram, bilbergijas (Billbergia), filodendri (Philodendron), fikusi (Ficus), dracēnas (Dracaena) utt., bet ir augi, kuriem jānodrošina izteikts augsnes skābums, piemēram, acālijām (Azalea), citroniem (Citrus limon) pH ap 5. Neitrālas reakcijas augsnē aug sparmānijas (Sparmannia), pasifloras (Passifl ora), asparāgi (Asparagus) u. c. augi. Kaļķainā augsnē aug ļoti nedaudzi reti audzēti sukulenti un kaktusi.

Krāsaino lapu telpaugus var stādīt palielos podos, kuri vizuāli ir saderīgi ar auga lielumu.

Telpaugus, kuriem galvenā rota ir ziedi, stāda ne pārāk lielos podos, neļaujot saknēm brīvi izvērsties.

Ja ziedošajiem augiem saknes dažreiz kāpj pāri poda malām, tas vēl nenozīmē, ka augi jāpārstāda.Ziedošajiem telpaugiem blīvi jāpiesakņo poda augsne, tad varam cerēt uz bagātīgu ziedēšanu katru gadu. Ir ziedoši augi, kurus pēc noziedēšanas, pirms miera perioda, noteikti pārstāda katru gadu, piemēram, ciklamenes jeb Alpu vijolītes (Cyclamen), hipeastrus (Hippeastrum), begonijas (Begonia) u. c.

Lai bagātīgi saziedētu klīvijas (Clivia), Ķīnas rozes (Hibiscus rosasinensis), bugenvilejas (Bougainvillea), oleandri (Nerium), kamēlijas (Camellia), abutilones (Abutilon), mirtes (Myrtus), pitosporas (Pittosporum), strelīcijas (Strelitzia) u. c. telpaugi, tos nekādā gadījumā nepārstāda katru gadu, bet reizi 3–5 gados.

Reti pārstādāmajiem telpaugiem var katru gadu nomainīt augsnes virskārtu, aizstājot to ar jaunu, svaigu substrātu. Daudzi telpās audzējamie epifītaugi, kā ripsāļi (Rhipsalis), epifili (Epiphyllum), šlumbergeras (Schlumbergera), ripsalidopši (Rhipsalidopsis), ehmejas (Aechmea), neoregēlijas (Neoregelia), falenopši (Phalaenopsis) u. c., necieš ikgadēju sakņu traucēšanu, tos pārstāda reti.

Svarīgs ir stādīšanas dziļums, telpaugs jāstāda tik dziļi, cik dziļi tas audzis. Kokiem, tātad arī kaktusiem, sakņu kakliņš nedrīkst būt apbērts ar zemi. Bet sīpolaugiem, piemēram, veltheimijām (Veltheimia), ornitogālēm (Ornithogalum), eihārēm (Eucharis), hemantēm (Haemanthus) u. c. vismaz pusei sīpola jāatrodas virs augsnes.

Daudzu iecienīto orhideju – falenopšu (Phalaenopsis) visas saknes nedrīkst iestādīt substrātā, augšējām saknēm, kuras pilda gaisa sakņu funkciju, ir jāpaliek neapklātām ar augsni.

Lēzenos, platos, ne pārāk dziļos podos stāda bezstumbra augus, kuri veido daudz lapu, piemēmam, sansevjēras (Sansevieria), aspidistras (Aspidistra) u. c. un daudzdzinumu augus, kuri veido blīvus pudurus, piemēram, pilejas (Pilea), peperomijas (Peperomia), lapu begonijas (Begonia rex), gastērijas (Gasteria), havortijas (Haworthia), bilbergijas (Billbergia) u. c. Dziļos un lielos podos stāda palmas, šeflēras (Schefflera), monsteras (Monstera), banānus (Musa), segliņus (Euonymus) u. c. telpaugus.

Telpaugi labi aug gan māla, gan plastmasas, gan cita materiāla podos, kuriem ir ūdens noteces caurumi. Atkarībā no auga prasībām, piemēram, kaktusam pietiek ar vienu atvērumu poda apakšā, bet falenopsim atvērumiem jābūt arī poda sānos, jo epifītauga saknēm obligāta arī gaisa pieplūde, ne tikai ūdens notece.

Lieliem, smagnējiem, robustiem augiem, piemēram, tradicionālajiem adatainajiem kaktusiem, gatavo pasmagu augsni ar māla piedevu. Šādā augsnē stāda arī aspidistras jeb "mājas svētības", sansevjēras jeb "līdakastes", agaves (Agave), alojes (Aloe), gastērijas, krasulas jeb "naudaskokus" (Crassula) un daudzus citus augus. Vieglā substrātā audzē nefrolēpes (Nephrolepis), smalklapainos fikusus (Ficus), hipoestes (Hypoestes), ruēlijas (Ruellia) u. c. telpaugus. Orhidejām tiek gatavots speciāls substrāts, kas sastāv no priežu mizām, sfagnu sūnām, daļēji satrūdējušām lapām un citiem komponentiem, arī mākslīgajiem, piemēram, putuplasta gabaliņiem, polistirola granulām u. c.

Labākais telpaugu pārstādīšanas laiks ir pavasaris, bet, ja kardināli nepieciešams, augus var pārvelt jebkurā gadalaikā.