Dārza darbu kalendārs: marts  (1)

Sausākās vietās jau pamazām var ķerties pie āra darbiem, taču, kā katru gadu, galvenie jaunās sezonas darbi veicami iekštelpās – jāgādā par puķu un dārzeņu stādiem, ko pavasara beigās izstādīt dārzos un siltumnīcās, un jāmodina ziemas guļā noliktās sīpolpuķes un gumpuķes.

Ja dārzu vēl klāj sniega sega un iepriekš tam nav bijis laika, var dārzā izkaisīt pelnus. Ja sniegs nokusis un zeme apžuvusi, nogrābj zālienu un atbrīvojas no ziemas uzslāņojuma – sapūstām sausām lapām, kritušajiem zariem u.tml. Dekoratīvajām graudzālem pirms asnu parādīšanās, apgriež sausos dzinumus.

Vasarzaļajiem lapu kokiem izgriež noklatušos, bojātos un aizlūzušos zarus. Kokiem un krūmiem veido vainagus, izgriežot vājos, pārāk cieši saaugušos dzinumus, šķērseniski augošos zarus. Apgriešanu veic, kad gaisa temperatūra vairs nenokāpj zem – 5 grādiem pēc Celsija.

Ja temperatūra stabili turas ap nulli, apgriež arī vasaras otrajā pusē ziedošos vasarzaļos krūmus – klinšrozītes, Japānas spirejas, hortenzijas. Veic atjaunošo apgriešanu augiem ar krāsainiem dzinumiem un raibu, daudzkrāsainu lapojumu – grimoņiem, Japānas segliņiem, plūškokiem. Apgriešana ne tikai uztur dekoratīvos krūmus labā stāvoklī ilgāku laiku, bet arī palīdz uzturēt vainaga formu, stimulē jauno dzinumu veidošanos, veicina ziedēšanu. Kopti un veidoti krūmi rada harmoniskākas, sakārtotākas vides iespaidu.

Iestājoties siltākam laikam, daļu augu atbrīvo no pieseguma, daļu, gluži pretēji, piesedz. No pieseguma pakāpeniski atbrīvo ziemcietes un rozes. Piesegumu noņem pakāpeniski – vairāku dienu garumā marta beigās. Vislabāk to sākt dienā, kad laiks ir apmācies. Noliektos rožu dzinumus atbrīvo un, kad tie ir ieņēmuši vertikālu stāvokli, tos atkal uz dažām dienām piesedz ar vieglu aizsargmateriālu. Jo pieseguma noņemšanas process ir pakāpeniskāks, jo labāk augs piemērojas jaunajiem apstākļiem. Un vienmēr vajag atcerēties, ka pie mums līdz pat maija beigām ir sagaidāmi lielāki vai mazāki aukstuma viļņi.

Savukārt pret saules apdegumiem jutīgos skuju kokus, rododendrus, mūžzaļos kokus un krūmus piesedz vai noēno. Pavasarī pa dienu gaiss stauji iesilst, taču naktīs gaisa tempratūra joprojām ir zema. Augu lapas un skujas, kas vērstas pret sauli, pa dienu sasilst, šūnas atmostas, bet naktīs, gaisam strauji atdziestot, šūnas aiziet bojā un atmirst. Tāpēc skujas un lapas nobrūnē. Lai tas nenotiktu, augus no spēcīgās pavasara saules ietekmes paslēpj ar piesegumu.

Ja sniegs ir nokusis un zeme atlaidusies, pārbauda ziemzaļo un mūžzaļo augu stāvokli. Ja gaisa temperatūra ir plusos, bet mūžzaļo rododendru lapas nav atritinājušās, augus 1–2 nedēļas vairākas reizes dienā rasina, līdz lapas atgūst normālu izskatu.

Lai zāliens saglabātos labā stāvoklī, kamēr vēl sniegs nav pilnībā nokusis un zeme ir mitra, cenšas pa to nestaigāt. Kad zeme apžuvusi, zālienā izlīdzina kurmju rakumus un novāc ziemas drazas.

Tuvojoties pavasarim, izstaigā augļu dārzu. Apseko augļu kokus, izgriež sala un saules bojātās vietas. Apkopj dzīvnieku – zaķu, stirnu, peļu radītos bojājumus. Brūces apstrādā ar lerānu un ieziež ar potvasku. Bojājumi, lai pasargātu augus no inficēšanās, jāapstrādā līdz brīdim, kamēr vēl gaiss nav iesilis līdz +10 grādiem pēc Celsija.

Martā veic ražojošo augļu koku un krūmu apgriešanu un vainagu veidošanu. Veciem augļu kokiem ar suku notīra sūnu, ķērpjus. Pēc apstrādes un apgriešanas augļu kokus apsmidzina ar varu saturošu fungicīdu.

Pārbauda upeņu un jāņogu krūmus. Ja uz zariem ir atsevišķi apaļi, stipri uzbrieduši pumpuri, apmēram zirņa lielumā, iespējams, tie ir inficēti ar upeņu pumpuru ērci. Inficētie pumpuri jānolasa. Ja uz dzinuma tādu ir daudz, izgriež visu dzinumu.

Kad sniegs nokusis, zeme apžuvusi, apkopj augļu koku un krūmu apdobes. Vecās lapas aizvāc, sasmalcina vai iestrādā augsnē, uzirdina, mulčē apdobes, augļu kokus mēslo ar organisko vai minerālo mēslojumu.

To, kādi darbi veicami siltumnīcā, noteiks siltumnīcas tips. Apkurināmās siltumnīcās martā darbi jau rit pilnā sparā, bet neapkurināmajās tie tikai sākas.

Apkurināmās siltumnīcās sēj pavasara dārzeņus, lapu salātus, redīsus. Dēstiem sēj dārzeņus – papriku, tomātus, baklažānus, sparģeļus kāpostus, gurķus, garšaugus – baziliku, pētersīļus.

Sāk piķēt sadīgušās puķes ar garu veģetācijas periodu un sēj samtenes, puķuzirņus, asteres, lauvmutītes, lobēlijas, salvijas, petūnijas, rudbekijas, krustaines, celozijas un citas vasaras puķes.

Marts ir īstais laiks, lai ar spraudeņiem pavairotu fuksijas, pelargonijas un krizantēmas. Pavairošanai potē augļu kokus, dekoratīvos kokus un krūmus, rozes.

Neapkurināmās siltumnīcas gatavo jaunai sezonai – salabo logus, nomaina pa ziemu bojātos stiklus, plēvi, mazgā, tīra un dezinficē siltumnīcu, nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni. Ja siltumnīca jau sagatavota, tajās sēj agros pavasara dārzeņus – lapu salātus, redīsus, spinātus.

Parasti tie, kuriem nav siltumnīcas, savus zaļos īkšķīšus trenē, uz palodzēm audzējot dārzeņu un puķu stādus. Ja stādi nav nepieciešami, var iesēt pa kādai garšaugu sēkliņai podā. Var ēšanai diedzēt kressalātu, sinepju, redīsu, lēcu sēklas, iestādīt saasnojušos sīpolus, steidzināt pirmajiem zaļumiem bietes, selerijas un pētersīļus.

Martā veicama arī istabas augu revīzija. Izmet bojā gājušos augus, kas vairs neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, pārstāda nīkuļojošos, bagātina un mēslo augsni pārējiem. Novāc un iznīcina visas bojātās augu daļas. Izstīdzējušos un pāraugušos augus apgriež.

Pārbauda vasaras sīpolpuķes un gumpuķes. Atbrīvojas no bojātajiem augiem. Modina kamolbegonijas. Kad parādās asni, tās iestādā svaigā substrātā, novieto siltā vietā un laista.

Pagalmā, kamēr saglabājas sniegs, turpina barot putniņus. Pārbauda putnu būrīšus. Iztīra vecos un gatavo jaunus. Veido derīgo kukaiņu mājiņas.

Sakopj pagalmu, sagrābj vecās lapas. Novērš mājdzīvnieku nedarbu sekas pagalmā. Ja zeme atlaidusies, pārrok komposta kaudzi. Sakopj un aizvāc visu, kas lieks, bojāts un nederīgs.