Ko darīt, ja laika apstākļi globālās sasilšanas vai kādu citu untumu pēc pēkšņi vairs neatbilst kalendārā rakstītajam? Arī šogad ir tikai marta sākums, bet laiks tāds kā marta beigās. Sniegs sastopams vairs tikai Latvijas austrumu pusē, un gaisa temperatūra vairs pat naktīs nenokāpj zem nulles atzīmes. Liekas - īstais laiks atklāt dārza darbu sezonu, bet pieredzējuši dārzkopji iesaka labāk kaut ko nokavēt, nekā izdarīt par ātru. Kā rīkoties?
Ir dārza darbi, kurus īpaši neietekmē meteroloģiskie apstākļi, tie ir pavasara darbi, kas tradicināli darāmi telpās. Viens no tādiem ir dēstu audzēšana. Latvijā par tradicionāliem kļuvuši daudzi no citām zemēm nākuši augi, kuriem Latvijas vasara, lai tie sadīgtu, izaugtu, uzziedētu un nobriedinātu sēklas, ir par īsu. Tāpēc tādiem dārzeņiem, kā tomāti, paprika, kāposti, tiek audzēti dēsti. Arī daudzām Latvijā iecienītām vasaras puķēm ir garš veģetācijas periods, un, ja vēlamies, lai tās krāšņi ziedētu visu vasaru, to sēklas zemē liekamas jau ziemas beigās. Šie darbi veicami apkurināmās telpās ar papildu apgaismojumu, un, ja ir noteikts, ka leduspuķītes (Begonia semperflorens) sējamas februārī, tad tā arī darām, neskatoties uz to, kādi laika apstākļi ir ārā.
Atiecībā uz ārā veicamajiem darbiem, ar sekošanu priekšrakstiem vien nepietiks. Talkā būs ņemami ne tikai dārzkopja padomnieki, tematiskās avīzes un dārza darbu kalendāri, bet arī paša dārznieka pieredze, intuīcija un sajūtas. Kā tad rīkoties, ja metereoloģiskais pavasaris ir iestājies mēnesi agrāk, kā tas ir šogad? Pirmkārt, der atcerēties, ka, lai arī liekas, ka tik agrs pavasaris vēl nekad iepriekš nav bijis, tas ne jau pirmo reizi sākas 3 – 4 nedēļas iepriekš. Latvijā arī senāk ir bijuši gadi, kad jau martā sākas dabas atmoda – sāk cirkulēt sulas, briest pumpuri, uzzied pirmās pavasara puķes, bet tad atgriežas ziema ar sniegu, ledu un salu līdz pat -15°C. Īslaicīgi sniegputeņi iespējami arī aprīlī un maijā.
Un tomēr, ja laiks ilglaicīgi pieturas silts, iespējams, ka agrāk kā citugad ir noņemams ziemas piesegums rozēm un ziemcietēm. Katrā ziņā pārbaudīt, kā tās jūtas zem segas, nenāks par ļaunu. Pārlieku silti sasegtas puķes var izsust. Uzreiz atbrīvoties no pieseguma skujām gan nevajadzētu. Ja nu tomēr vēl uznāk negaidīts aukstums, tad tās atkal var uzklāt sala jūtīgākajām puķēm. Tāpēc pagaidām pieseguma materiālu novieto dārza malā.
Tāpat, ja zeme jau ir apžuvusi, noteikti nenāks par ļaunu sakopt zālienu, atbrīvoties no ziemas gružiem, un nolīdzināt kurmju rakumus. Nevajadzētu uz pēdējo brīdi atlikt arī augļu koku vainagu veidošanu un dekoratīvo košumkrūmu apgriešanu jo, iespējams, ka sulu cirkulācija šogad sāksies agrāk. Apgriešanu droši var veikt jau tagad, jo pat Austrumlatvijā vairs lielu salu nesola.
Ļoti iespējams, ka gaisa temperatūra virs nulles pieturēsies visu mēnesi, tāpēc visticamāk, ka visus lielos pavasara sakopšanas darbus, kas parasti veicami aprīlī, šogad izdosies paveikt jau martā. Varēs nesteidzoties salabot iebraucamo ceļu, satīrīt un sakopt teritoriju ap māju, ceļa malas, trotuārus un grāvjus, lai aprīlī jau visu enerģiju veltīt dārza darbiem.
Laika prognozētāji un pieredzējuši vecākās paaudzes cilvēki saka, ka šogad pavasaris būs ilgs, taču vēss. Tas nozīmē, ka procesi dabā notiks daudz lēnāk un pakāpeniskāk. Taču, neskatoties uz to, arī vasara noteikti atnāks. Kad tā saksies un kāda tā būs, prognozēt vēl ir par agru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
