Ministru Kabineta noteikumi Nr. 266 nosaka, ka kucēnu drīkst vest prom no mammas ne ātrāk kā 8 nedēļu vecumā. "Tas nozīmē, ka kucēns var doties uz jaunajām mājām precīzi astoņu nedēļu vecumā vai vēlāk, līdz tam būt kopā ar mammu ir ļoti svarīgi viņa attīstībai. Agrāk vest kucēnu mājas aizliedz mūsu likumdošana," skaidro Inga Cerbule.
"Kādreiz ļoti mazo šķirņu suņus tur pie mammas līdz trīs mēnešu vecumam, lai paaugas. Kucēnus, kurus no Latvijas eksportē uz citām valstīm, audzētājs patur pat ilgāk, ja eksportēšanai uz attiecīgo valsti vajadzīga trakumsērgas pote (to drīkst veikt trīs mēnešu vecumā, un tad vēl jānogaida 21 diena, līdz kucēns drīkst ceļot). Tātad tādā gadījumā kucēns brauc uz jauno māju īsi pirms četru mēnešu vecuma.
Gan kucēna, gan jaunā saimnieka interesēs ir, lai suņuks dotos uz jaunajām mājām pēc iespējas ātrāk pēc 8 nedēļu vecuma sasniegšanas, lai viņš varētu viegli un ātri adaptēties dzīvei jaunajos apstākļos.
Kucēniem aktīvās socializācijas periods ir no 3 nedēļu vecuma līdz apmēram 4 vai 4,5 mēnešu vecumam.
Kucēnus, kuri palikuši pie audzētāja līdz 4 mēnešu vecumam vai ilgāk, audzētājam ir jāsāk apmācīt un socializēt, radināt pie pavadas, pie braukšanas mašīnā, citādi tas būs nokavēts. Ja kucēns līdz 4–5 mēnešu vecumam nosēdējis voljerā kopā ar citiem suņiem un neko citu nav redzējis, tad atkarībā no viņa personības viņam var būt grūti vai pat neiespējami pielāgoties dzīvei mājās, ģimenē, pilsētā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
