"Vai sunim vajag dot kaulus? Nē! Jo īpaši tas attiecas uz vistu kauliem, jo graužot tie parasti salūst asās šķēpelēs, kas var savainot dzīvnieka gremošanas traktu vai pat kaut kur tajā iesprūst," stāsta Dr. Beinerta klīnikas veterinārārsts Abubakars Gasanhanovs. "Daži veterinārārsti ļauj dot prāvākos liellopa kaulus, kurus suns nemaz nevar sagrauzt, vien mazliet apskrubināt. Parasti iesaka augšstilba kaulus ar brangajām locītavām, no kurām suņi var nograuzt vien gaļu, skrimšļus un saites. Kamēr suns nespēj kaulu sagrauzt, viss ir kārtībā. Taču neviens nevar garantēt, ka četrkājainajam draugam kādā brīdī no tā paša, it kā nesagraužamā liellopa kaula neizdosies atšķelt šķembu, kura var izrādīties liktenīga. Tādēļ ļoti negribu ieteikt, ka tādus kaulus drīkst un tādus – nedrīkst. Labāk lieki neriskēt ar sava mīluļa veselību. Klīnikā kaulu šķembu dēļ ir pieredzēti daudzi bēdīgi gadījumi. Piemēram, bijuši suņi ar sagrieztu kuņģi un gremošanas trakta nosprostošanos. Tās dzīvniekam ir lielas mocības. Viņš vairs neko nevar ieēst, vemj, kļūst aizvien vārgāks.
Labi, ja asā šķemba dabiski izvadās ārā! Ja iesprūst kaut kur gremošanas traktā, tās dabūšana laukā ir sarežģīts un ilgstošs process. Sunim liek sistēmu, skalo organismu, veic klizmas... Ja rezultāta nav, nākas izmantot radikālāku metodi – ķirurģisku operāciju, kuras laikā atver vēdera dobumu un šķembu izvelk manuāli.
Tādēļ kaulu vietā iesaku dzīvnieku palutināt ar zooveikalos nopērkamajiem kaltētajiem kuņģīšiem, plaušām, tesmeņiem, trahejām un citiem produktiem. Tie ir cieti un suņu izpratnē ļoti aromātiski, tādēļ viņi tos ļoti labprāt grauž."