'Superminči' Betmens un Robins, kuriem bij' štābiņš skapjaugšā

„Betmens, kurš ir parasts bezšķirnes kaķis, mūsu ģimenē nonāca pilnīgi nejauši. Tas bija pirms trim gadiem. Zināmi cilvēki gribēja aizvest uz patversmi nesen dzimušus kaķēnus. Mums bezpalīdzīgo radībiņu, protams, kļuva žēl, tādēļ vienu paņēmām sev un arī citiem atradām gādīgus saimniekus,” stāsta Kristīne.

„Gribējām kaķu meitenīti, jo mums ir dzīvoklis un kaķu puikas ir bēdīgi slaveni ar vēlmi iezīmēt teritoriju. Beigās izrādījās, ka tomēr esam paņēmuši runci. Nu ko, ja puika, tad puika – audzināsim!

Kaķēns kādu laiku auga bez vārda, taču tas nebija ilgi. Reiz atnākusi mājās konstatēju, ka runčuka nekur nav, pat uz barības grabināšanu trauciņā neatsaucās. Pēc brīža atklāju viņa iemīļoto slepeno vietu – skapjaugšu. Izrādās, viņš veic profesionāla kalnā kāpēja cienīgus lēcienus uz divmetrīga skapja. No turienes kaķis parasti nebija tik viegli dabūnams nost – viņam vienkārši patika tur sēdēt un vērot notiekošo. Tā mūsu runcis tika pie vārda Betmens.

Pēc laika Betmena mammīte atkal gaidīja kaķēnus. Viens piedzima melns kā oglīte. Man personīgi ārkārtīgi patīk melni kaķi. Atkal mana labā sirds nespēja palikt vienaldzīga. Meklēsim visiem mājas! Melno minku paņēmu sev, lai neblandās pa ielām viens. Kā nekā, brālis Betmenam! Vārda izvēle bija loģiska. Ja viens ir Betmens, otram, protams, jābūt Robinam.

Rakstura ziņā abi ir pilnīgi pretstati. Betmens kļuvis visai slinks, bet Robins ir draisks. Viņam ļoti patīk dauzīties. Skapji Betmenu vairs neinteresē. Jāsaka gan, ka jaunajā dzīves vietā mums visi skapji ir gandrīz līdz griestiem, tādēļ uz tiem viņš gluži vienkārši netiek, ja arī gribētu. Lai nu kā, pašlaik viņš vairāk ir vērotājs, nekā darītājs. Pieaugot kļuvis nosvērts un mierīgs runcis. Robinam gan ļoti patīk draiskoties un uzlīst, kur vien iespējams. Protams, gadās, ka viņam izdodas sakūdīt nopietno brāli uz trakošanu. Nu, tad gan te iet spalvas pa gaisu!

Abi kaķi pa nakti guļ manā gultā. Ja vakarā gadījies palikt aiz aizvērtām durvīm, jaunākais kā pelīte skrāpējas un žēli lūdzas, kamēr ielaižu istabā.

Kaut gan sākumā raizējos par teritorijas iezīmēšanu, kaķi ne reizi nav pieslapinājuši ārpus savas tualetes. Varbūt tāpēc, ka abi ir kastrēti.

Betmens un Robins mani katru dienu sagaida no darba kā uzticīgi kucēni.”