Savas priekšrocības un savi mīnusi ir gan sunim, gan kucei. Kopumā ņemot, suns ir līdzsvarotāks nekā kuce. Tas izskaidrojams ar hormonu iedarbību, kas nosaka kuces izturēšanos meklēšanās laikā.
Kuce meklējas divreiz gadā. Meklēšanās periodā viņa izrāda pretimnākšanu stiprā dzimuma pārstāvjiem un atstāj uz jūsu mājas paklājiem asiņainus traipus. Šādām reizēm var iegādāties kucēm domātas "autiņbiksītes" vai lūgt veterinārārstam injicēt kucei hormonu preparātu, kas aizkavē ovulāciju. Protams, kuci var arī sterilizēt. Sterilizācija rada arī tādu papildu labumu, ka kuce kļūst nosvērtāka un mierīgāka.
Salīdzinājumā ar kuci suns parasti ir neatkarīgāks un nav tik piemīlīgs. Īpaši izteikti dzimumu atšķirības parādās tādiem dominējošas ievirzes suņiem kā, piemēram, rotveileriem. Mazāk valdonīgu suņu šķirnēm abu dzīvnieku pārstāvji lielākoties izturas diezgan līdzīgi, tomēr ir arī neskaitāmi izņēmumi.
Izvēlēties suni vai kuci katram jāizšķiras pašam. Tiem, kurus interesē kāda dominējošas ievirzes šķirne, bet suņu turēšanā trūkst pieredzes, labāk būtu izvēlēties kuci. Padomu var lūgt pieredzējušam suņu audzētājam, kurš katru dienu pavada kopā ar suņiem, tāpēc pazīst suņu raksturu kā neviens cits. Labs suņu audzētājs no metiena izvēlēsies to kucēnu, kurš būs vispiemērotākais gan jūsu vēlmēm, gan situācijai.
Informācija no Esteres Ferhūfas-Ferhallenas grāmatas "Suņi. Enciklopēdija" , izdevējs "Zvaigzne ABC".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!