Taksis nav nekāds klēpjsunītis, bet drosmīgs mednieks  (3)

Izlēmusi iegādāties suni, Madara Bambale tāpat kā daudzi citi nonāca pie secinājuma, ka pilsētas dzīvoklī labāk justos mazs ķepainis. Madara interneta sludinājumos pētījusi daudzas mazās šķirnes, līdz acis un sirdi "piesējusi" kāda bilde ar četriem maziem taksēniem. "Kucēni bija melni ar dzeltenbrūniem lāsumiem, taču tikai vienam bija simpātiskas lielas, dzeltenbrūnas uzacis.

Uzreiz bija skaidrs, ka tieši viņu gribu saukt par savu suni. Noskaidrojām, ka kucēns vēl ir pieejams, un jau pēc dažām dienām suns nonāca manās rokās," atceras Madara. Takšu meitenei tika dots vārds Tille, iedvesmojoties no Andras Neiburgas grāmatas "Stāsts par Tilli un suņu vīru".

Jau pēc astoņiem mēnešiem kucīte tika pie draudzenes Rikas. "Iepriekš nebijām plānojuši, ka mums būs divi suņi, taču Tille izrādījās hiperaktīva, turklāt nebija nogurdināma ne ar garām pastaigām, ne rotaļām. Viņa ne mirkli nelika par sevi aizmirst – lēkāja apkārt, skaļi riedama, mēģinot izprovocēt uz rotaļāšanos. Kad atnāca ciemiņi, pieskrēja, ar zobiem viegli ieķērās rokā un skrēja prom cerībā, ka viņai skries pakaļ. Sākumā likās, ka tā ir normāla kucēna uzvedība, taču gāja laiks un nekas nemainījās, tādēļ nospriedām, ka viņai nepieciešams kāds četrkājains draugs, ar ko rotaļāties. No citiem takšu īpašniekiem uzzinājām, ka ar diviem suņiem ir daudz vieglāk sadzīvot, jo viņiem arī bez saimnieka klātbūtnes nav garlaicīgi. 

Pētot sludinājumus, uzdūrāmies septiņus mēnešus vecam taksītim ar dzintara krāsas acīm un mazliet skumju skatienu, no kura saimnieki sadzīves apstākļu dēļ vēlējās atbrīvoties. Uzreiz bija skaidrs, ka jāzvana un jābrauc pakaļ šim skaistajam sunim! Jau pirmajā dienā, kad suņu meitenes sastapās, sapratām, ka otra suņa iegāde bija pareizs lēmums. Kad atvedām Riku, Tille izturējās ļoti draudzīgi un abas drīz vien sāka spēlēties savā starpā, par mums pilnīgi aizmirstot."

- Kādas Tille un Rika ir pēc rakstura?

Madara: "Ļoti spītīgi un drosmīgi suņi. Manuprāt, takši domā, ka ir lielāki nekā patiesībā. Ne velti mēdz teikt, ka taksis ir liels suns mazā ķermenī, jo drosme, kas šiem dzīvniekiem piemīt, ir neizmērojami liela. Meitenes vairākkārt ir bijušas gatavas nolikt pie vietas par sevi krietni lielākus suņus. Kauju par laimi vienmēr izdevies laikus novērst. Interesanti, ka Tillei un Rikai ir draudzīgas attiecības ar vairākiem lieliem suņiem, kuri dzīvo mūsu mājas tuvumā, bet mazie suņi viņām nepatīk. Kā saka – līdzīgs atrod līdzīgu." (Smejas.)

Mūsu suņi ir kā bērni, kuri nekad nepieaug. Abas jebkurā brīdī ir gatavas rotaļām, blēņām un mežonīgiem skrējieniem pa mežu.

- Kā takšu kucītes saprotas ar tavu gandrīz trīs gadus veco meitiņu Anci un bērniem vispār?

Tā kā mums rados ir daudz mazu bērnu, suņi ir pieraduši atrasties viņu kompānijā. Laikā, kad gaidīju meitu, biju pārliecināta, ka Tille un Rika draudzīgi uztvers viņas ienākšanu ģimenē. Taču suņu pirmā reakcija, ieraugot man rokās zīdaini, nepatīkami pārsteidza – viņas sāka skaļi riet un kļuva agresīvas, taču nevis pret bērnu, bet viena pret otru. Šķiet, bija apjukušas un nesaprata, kas par "svešinieku" pie viņām ir ieradies.

Abas agrāk nebija redzējušas jaundzimušo, tikai lielākus bērnus, kuri jau staigā. Taču pamazām viņas ar Anci iepazinās un nomierinājās. Pavisam drīz gulēja viņai blakus un teju mātišķi glaudās klāt mazajām rociņām, tiklīdz bērns ieraudājās. Bieži neļāva ciemiņiem tuvoties mazajai, kur nu vēl paņemt rokās. Draudīgi rūca un rēja. Kad meitu noliku uz dīvāna un ciemiņš gribēja apsēsties blakus, kāda no sunenēm vienmēr apgūlās starpā kā uzticams miesassargs.

Šobrīd suņi ir meitas labākie draugi, kuri tiek iesaistīti rotaļās un kuriem tiek izstāstīti visi viņas jaunākie piedzīvojumi. Suņi pacietīgi uztver katru Ances pieskārienu. Ir gadījies, ka meita parauj aiz ausīm, uzguļas virsū vai apskauj tik cieši, ka sunim grūti palepot, taču abas taksenes šādas izdarības vienmēr ir pacietīgi izturējušas.

Ne mirkli gan neesmu atstājusi meitu vienu ar suņiem un šādos gadījumos vienmēr esmu pamācījusi, ka tā darīt nedrīkst, jo sunītim sāp. Labu laiku pāridarījumu no meitas puses nav bijis. Viņa zina, ka suņiem patīk, ja viņus maigi samīļo vai paglauda.

Arī pret citiem ķipariem Tille un Rika izturas pakļāvīgi un iecietīgi. Neizskaidrojamā veidā jūt, ka mazam bērnam nedrīkst darīt pāri.

- Kādas ir takšu sliktās īpašības?

Takši ir skaļi suņi, nepaiet garām gandrīz nevienam sugasbrālim, pirms nav to kārtīgi aprējuši. Tāpat reaģē uz salūta trokšņiem un kaimiņu staigāšanu pa kāpņu telpu.

- Ar ko takšus barojat? Vai viņi ir izvēlīgi?

Pārsvarā ar sauso barību, gaļas konserviem un vistas zupu, kas vārīta speciāli suņiem – bez sāls un citām garšvielām. Mūsu suņi nav izvēlīgi, jo izdevības gadījumā apēdīs jebko, kas atstāts bez uzraudzības – maizi, olas, sieru, saldumus un citus produktus. Atceros, pirms dažiem gadiem, kad mums vēl bija tikai viens suns, gaidījām ciemiņus, tāpēc sagatavoju bagātīgu cienastu. Kad viesi bija klāt, devos uz virtuvi pēc dažādiem gardumiem pildītajiem šķīvjiem. Liels bija mans pārsteigums, ieraugot gandrīz tukšus traukus. Tille neapēstus bija atstājusi vienīgi augļus. Kopš tās reizes cenšamies suņus virtuvē vienus neatstāt.

- Kas noteikti jāzina par takšiem, ja apsver iespēju iegādāties šīs šķirnes suni?

Taksis ir suns ar spēcīgu raksturu, kurš nelabprāt pakļaujas saimnieka komandām. Ne visiem būtu pa spēkam šādu spītnieku savaldīt, taču, ja tas izdodas, viņš būs lielisks sabiedrotais un draugs.

Taksis noteikti nav suns, kuram pietiek ar īsām, lēnām pastaigām pie pavadas vai, vēl trakāk, rāmu gulēšanu visas dienas garumā. Viņam patīk mežonīgi skrējieni pa pļavām, zvēru pēdu meklēšana un citas aktīvas nodarbes.

Taksim ir ļoti spēcīgs mednieka instinkts pat, ja viņš dzīvo dzīvoklī un nekad medībās nav bijis. Jārēķinās, ka, staigājot pa mežu, saostas zvēra pēdas viņam var šķist svarīgākas par saimnieku – komandas "šurp" vai "blakus" viņš nedzirdēs! Savukārt, esot dārzā, peles vai kurmja ala kalpo par pietiekami svarīgu iemeslu, lai puķu dobi vai skaisti iekoptu zālāju burtiski uzartu ar spēcīgajām ķepām. Ja, aizbraucot uz laukiem, mēs ļautu suņiem brīvu vaļu, alas noteikti būtu izraktas visapkārt.

- Kas ir tas, par ko katru dzīvnieciņu mīli?

Tille ir suns, kas aizkustina ar savu milzīgo pieķeršanos cilvēkiem. Vismīļākā vieta pasaulē Tillei ir saimnieka klēpis, kur viņa ieritinās gluži kā kaķis. Viņai ļoti patīk būt cilvēku sabiedrībā. Turpetī Rika ir mūsu drosmīgais suns, kas nebaidās, šķiet, ne no kā, pat metas aizstāvēt Tilli, ja kāds uz ielas sastapts suns viņai uzbrūk.

Kaut viņām ir daudz līdzīgu īpašību, abas tomēr ir ļoti atšķirīgas un tieši tas viņas padara par lielisku komandu, kuru mīlēt par spīti visām blēņām un postījumiem, ko sastrādājušas.

Dzimis mednieks

Taksis (vāciski – Dachshund) ir vācu suņu šķirne, kuras nosaukums radies no vārdiem Dachs, kas nozīmē "āpsis", un Hund – "suns". Šī šķirne tika izveidota āpšu medībām. Par spīti mazajam augumam, šie suņi ir prasmīgi un bezbailīgi. Lielākos takšus izmanto āpšu un lapsu medībās, bet mazākos – trušu, zaķu un nelielu grauzēju medībās. Takši ne tikai dzen pēdas medījumam virs zemes, bet arī ierokas alā un seko dzīvniekam, lai notvertu un iznestu virszemē.

Suņus ar garu ķermeni un zemu augumu pazina jau viduslaikos vai vēl agrāk. Liecības, kas saglabājušās no 16. gadsimta, norāda, ka Vācijas mežos āpšu medībām izmantoja īskājainus, spēcīgus suņus.

Šī pievilcīgā un drošsirdīgā suņa izcelsme nav zināma, tomēr uzskata, ka to var būt ietekmējuši vācu pinčera, franču medību suņu, baseta un vēlāk arī terjera gēni. Taksis nepārprotami ticis veidots par tādu suni, kas ir piemērots medīšanai alās. Taksim piemīt izcili niansēta oža, un šī suņa priekškājas, kuras ir nedaudz vērstas uz iekšu, ļauj viņam brīvi rakt, bet slaidais, tomēr spēcīgais ķermenis ir piemērots iešanai pa alām. Vācu šķirnes standarts tika izveidots 1879. gadā.
Vissenākais ir gludspalvainais jeb īsspalvainais taksis, abi pārējie paveidi – garspalvainais un asspalvainais taksis – tika radīti, krustojot īsspalvainos takšus ar citu šķirņu suņiem.

Taksis bijis daudzu slavenu, vēstures lappusēs spilgtas pēdas atstājušu personību mīlulis. 19. gadsimtā pārliecināta takšu mīle bija Lielbritānijas karaliene Viktorija (1819 – 1901), kura savu pirmo taksi Valdmani 1840. gadā pasūtīja no Vācijas. Pablo Pikaso dievināja savu taksi Lumpu. Endijam Vorholam piederēja divi takši Ārčijs un Amoss, kurus viņš bieži ir gleznojis.

"Ašais cīsiņš"

Taksis ir maza auguma dzīvnieks ar īsām kājām un samērā garu, slaidu ķermeni. Sirsnīgi jokojot, šos simpātiskos un enerģiskos suņus mēdz dēvēt par "ašajiem cīsiņiem". Lai arī neliela auguma, taksis ir muskuļots suns ar izteiktu, platu krūškurvi un labi attīstītām priekškājām, ko medībās prasmīgi izmanto alu rakšanai.

Pēc lieluma takšus iedala trīs grupās. Vislielākais ir standarta taksis, kura krūšu apkārtmērs pārsniedz 35 centimetrus, bet svars ir 9–12 kilogrami. Miniatūrā takša krūšu apkārtmērs ir 30–35 centimetri, bet vismazākā – trušu takša krūšu apkārtmērs nepārsniedz 30 centimetrus un tas sver vien 4–5 kilogramus.

Taksim var būt triju veidu kažoks: gludspalvains, garspalvains vai asspalvains. Gludspalvainajiem takšiem spalva ir īsa, kažoks visbiežāk ir rūsgani brūns vai melns ar dzeltenbrūnu, retāk sastopami takši ar šokolādes brūnu vai gandrīz tīģersvītrainu kažoku. Garspalvainajiem takšiem kažoks visbiežāk ir kastaņbrūns, sarkanbrūns vai melns ar dzeltnebrūnu.

Latvijā diezgan reti sastopami un tikai pēdējos gados popularitāti sākuši iekarot asspalvainie takši, kuriem ir raupš, ķermenim piegulošs kažoks ar blīvu pavilnu. Pataustot suņa apmatojums ir ciets. Suņa galvas augšpusē un uz ausīm spalva ir īsa, tādēļ stipri izceļas viņa kuplās ūsas un bārda, kas izskatās ļoti piemīlīgi.

Takšiem pieļaujamas visas krāsas, izņemot balto; neliels balta apmatojuma plankumiņš drīkst būt vien uz krūtīm.

Suns ar savu "Es"

Taksis ir dzīvīgs un možs, par viņu mēdz teikt – kustīgs kā ūdenszāle.

Šis suns ir arī drosmīgs, valdonīgs, viltīgs, modrs, attapīgs, neatlaidīgs un ziņkārīgs. Lai gan taksis ir ļoti saprātīgs, vienlaikus arī stūrgalvīgs, tāpēc nav vienkārši apmācāms. Vajadzīga stingra un konsekventa audzināšana, lai apslāpētu suņa dabisko vēlmi dominēt un rīkoties pēc sava prāta. Apbruņojoties ar lielu pacietību, var panākt diezgan daudz, bet nelolojiet veltas cerības, ka taksis verdziski pakļausies katrai jūsu pavēlei. Ja taksim kaut ko neļauj, viņš spēj būt ļoti uzstājīgs.

Taksis ir ļoti uzticīgs saimniekam un cenšas no viņa neatkāpties teju ne soli, taču mednieka instinkts, saožot kāda zvēra pēdas, reizēm var likt taksim aizskriet "tālēs zilajās".

Raksturā vismaigākie un draudzīgākie, arī vieglāk apmācāmie ir garspalvainie takši. Iespējams, tas tādēļ, ka, lai iegūtu garspalvas kažoku, krustošanā izmantoti spanieli un īru seteri.

Ja taksim bijusi pozitīva agrīnā pieredze saskarē ar bērniem, vēlāk viņu savstarpējās attiecībās nekādi sarežģījumi nerodas.

Tā kā taksim ir spēcīgi attīstīts mednieka instinkts, viņš nav piemērots rotaļu biedrs nelieliem mājdzīvniekiem. Lai novērstu potenciālas problēmas nākotnē, jau kucēna vecumā vēlams viņu saradināt ar kaķiem.

Liels pastaigmīlis

Gludspalvainā takša kažokam nav nepieciešama īpaša kopšana. Garspalvaino un asspalvaino taksi nepieciešams laiku pa laikam izsukāt, īpašu uzmanību pievēršot vietām, kur kažoks visvairāk sapinkojas. Dažkārt nepieciešams apcirpt apmatojumu, kas aug starp suņa pēdu spilventiņiem.

Jāseko, lai takša nagi neizaugtu pārlieku gari un vajadzības gadījumā jāapgriež. Kā visiem suņiem, kuriem ir nokarenas ausis, tās vajag regulāri tīrīt.

Tā kā taksis ir diezgan aktīvs, viņš regulāri jāved garās pastaigās.

Vājā vieta - mugura

Garā ķermeņa dēļ takši visbiežāk sastopas ar muguras problēmām. Viena no izplatītākajām ir diska trūce, kā sekas var būt pakaļkāju paralīze. Dažkārt kustībspēju palīdz atgūt ķirurģiska iejaukšanās, taču daļai takšu diemžēl turpmāk jāpārvietojas uz speciāliem invalīdu ratiņiem.
Taksis ir liels kārumnieks, taču nevajadzētu viņam dot ēst pārāk daudz, citādi var veidoties liekais svars, kas bieži ir cēlonis veselības problēmām – jau minētajai diska trūcei, kā arī nedzīstošiem ādas bojājumiem, kas rodas, korpulenta takša ādas krokām beržoties citai pret citu.

Raksta tapšanā izmantotā literatūra:

* Temzina Pikerela. "Suņa gars. Ilustrēta vēsture" (Apgāds "Zvaigzne ABC", 2014);

* Estere Ferhūfa-Ferhallena. "Suņi. Enciklopēdija." (Apgāds "Zvaigzne ABC")