Zinātniskie pētījumi liecina, ka kucēna audzināšanā visnozīmīgākie ir tie iespaidi un pārdzīvojumi, ar kuriem tam nākas sastapties savas dzīves pirmajās 12–14 nedēļās.
Šis periods ir pazīstams arī kā iespaidu uzkrāšanas fāze. Ja suns šajā laikā iemācās, ka svešinieki, bērni, kaķi un pilsētas dzīvā satiksme viņu neapdraud, viņš pret visu to līdz mūža galam saglabās mierīgu attieksmi. Tikpat patiess ir arī pretējais apgalvojums: grūti iekļauties cilvēku sabiedrībā ir tādam kucēnam, kurš savas dzīves pirmās četrpadsmit nedēļas pavada būdā un kontaktējas tikai ar savu māti un pārējiem metiena kucēniem (neskaitot to vienu cilvēku, kurš viņus pieskata).
Veids, kādā kucēns iegūst pieredzi, atstāj uz viņu ārkārtīgi spēcīgu iespaidu. Ja kucēnam šajā periodā uzbrūk kaķis, sliktas attiecības ar kaķiem viņam droši vien saglabāsies visu mūžu.
Tāpēc ļoti vēlams pirkt kucēnu no tāda suņu audzētāja, par kuru jums nav jāšaubās, ka viņš kucēna sociālajai attīstībai veltījis pietiekami daudz laika un enerģijas. Uz mājām var ņemt septiņu līdz divpadsmit nedēļu vecu kucēnu. Viņa turpmākā dzīve ir atkarīga no tā, cik labs audzinātājs būsiet jūs.
Avots: Estere Ferhūva-Ferhallena. "Suņi. Enciklopēdija" (Apgāds "Zvaigzne ABC")
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
