"Mūsu siāmietim bija nemode laisties lapās pa virtuves vēdlodziņu, tikko tas atvērts. Ārpasaule viņu ļoti vilināja, taču kā jau istabas kaķis, nokļuvis ārā, viņš ir pilnīgi dezorientēts, jo nesaprot, kādi likumi valda ārpus viņa mājokļa sienām. Uztraucāmies, ka bēglis itin viegli var pakļūt zem automašīnas riteņiem vai kārtīgi dabūt pa spurslām no kāda rūdīta sētas runča.
Vasarā piesitām vēdlodziņam priekšā moskītu tīklu, lai karstās dienās varētu to turēt vaļā. Mūsu kaķis gan izrādījās nelabojams piedzīvojumu meklētājs un romantiķis – tik un tā leca vēdlodziņā un sēdēja pie moskītu tīkla, sērīgi vērdamies tālēs un ostot gaisu. Dažas dienas pēc tam izdzirdēju, ka no virtuves atskan dīvainas skaņas, it kā kaķis būtu kaut kur iesprūdis un aktīvi spīrātos ārā. Ienāku un, ko es redzu? Mūsu "gudrais" kaķis sēž kā puķe starp loga rūtīm. Lēcis vēdlodziņā un nez kā ievēlies pa vidu starp stikliem. Kā dzīvs herbārijs.
Tā kā jau sen biju mazliet pikta par viņa spītīgo vēlmi lēkt lodziņā, parasti apgāžot visu, kas nolikts uz palodzes, nesteidzos atvērt logu un viņu izlaist. Sak', mīļais draugs, pasēdi pāris minūtes un padomā, vai tā ir īstā vieta, kur līst. Taču nepagāja ne minūte, kad kaķis pats izslējās stāvus un meistarīgi izlēca no sava pagaidu cietuma. Spēks un daile – smējos, samīļojot palaidni. Jāpiebilst, ka mūsu kaķis bija un palika nelabojams piedzīvojumu meklētājs un vēdlodziņš joprojām viņam ir mīļa vieta, kur tupēt."
Vai arī Tev ir interesants stāsts par savu mājas mīluli? Pastāsti par to arī mums! Sūti savu stāstu uz e-pastu maja@delfi.lv, atceries pievienot arī stāsta galvenā varoņa foto, un ļauj mums visiem pasmaidīt!